Это  мероприятие мы организуем для всех, кто хотел бы посмотреть на мир глазами художника, очутиться на месте мастера живописи, взять в руки кисти и смело нанести краски на холст. У вас есть возможность вечером 30 ноября познакомиться и лично пообщаться с одной из двух художниц текущей выставки «Живые впечатления: две женщины, две реальности» Elena Morozova. Встреча состоит из двух частей: 

первая - бесплатная экскурсия  по выставке, которую проведет сама художница ~ 17:30-18:15 

вторая - мастер-класс по живописи от Елены Морозовой для участников любого уровня подготовки ~ 18:15-21:00 (запись на класс обязательна, все материалы включены в стоимость 25,- €)

Когда:      30 ноября, вторник
Время:     17:30 - 21:00
Где:            галерея MuseumLV культурного центра Grata JJ (Andreja Pumpura iela. 2 )

Возможна запись на обе части, либо отдельно на каждую. 

Количество мест ограничено, поэтому просьба заранее заявить о своем участии. Вы также сможете осмотреть экспозицию второго этажа - персональную выставку Вера Бондарь. Экскурсию и мастер-класс Веры мы проведём в декабре. 
Язык общения: латышский и русский

Выставка Елены Морозовой и Веры Бондарь «Живые впечатления: две женщины, две реальности».


17.11.2023. – 13.01.2024.


Выставка «Живые впечатления: две женщины, две реальности» - это путешествие по творчеству двух живописцев - Веры Бондаре и Елены Морозовой. Художницы приглашают зрителей погрузиться в мир, где свет и тень, реальность и экспрессия, материальное и абстрактное формируют взаимную гармонию.

Вера Бондаре - художница, технике которой присуща тщательная точность изображения и мастерство исполнения. Ее картины - это окна в мир, где неприметные фрагменты нашей жизни наполняются глубоким значением и красотой. Игрой света и тени Вера превращает обычные пейзажи за окном в настоящие картины, побуждая нас оценить значение и красоту повседневного.

Елена Морозова, с другой стороны, предлагает проявить эмоции и сформулировать свои абстрактные концепты, используя выразительные композиции и богатую палитру красок. Ее работы динамичны, они излучают жизнь, привлекают своей энергией и игрой цвета. Елена изучает многообразие окружающего мира через яркие цвета и энергичные композиции, выводя нас за рамки физической реальности.

Выставка «Живые впечатления: две женщины, две реальности» – это путешествие через художественное разнообразие, которое создает гармонию из контрастов и дает возможность посетителям испытать эстетическое наслаждение богатством мира цвета. Каждая картина этой выставки как история, интерпретирующая реальность, формирует общую гармонию экспозиции. Все работы предлагаются к приобретению.

Пресса:

https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/jelenas-morozovas-un-veras-bondares-izstade-_dzivie-iespaidi-divas-sievietes-divas-realitates_-14308275

https://www.liveriga.com/lv/11860-jelenas-morozovas-un-veras-bondares-izstade-dzi-vie-iespaidi-divas-sievietes-divas-pasaules-1

https://nra.lv/dzivesstils/kultura/435558-kulturas-pasakumi-lidz-17-novembrim-apmeklejami-bez-maksas.htm?p=8

https://spletnik.lv/ru/latviesu-kultura-2/1189-dzivie-iespaidi-divas-sievietes-divas-realitates.html

Piedāvājam mākslas galerijas administratora darbu skaistā, radošā, dinamiskā vidē ar iespēju attīstīties mākslas jomā. Nepieciešamas komunikācijas prasmes, atbildība, spēja strādāt individuāli un komandā. Pārējo mēs varam viegli Jūs iemācīt. Iespēja darbu apvienot ar studijām. Pienākumi: * darbs ar administratīvajiem dokumentiem * darbs ar medijiem * maketu izstrāde * komunikācija ar apmeklētājiem * darbs ar kasi * mājaslapas uzturēšana, informācijas apkopošana * kārtības uzturēšana galerijā un piedalīšanās izstādes eksponēšanā Darba grafiks pa maiņām - 2 dienas nedēļā, darba laiks: Otrdiena - piektdiena ‪11:00 - 19:00. ‬‬ ‪Sestdiena 11:00 - 17:00. Pasākuma dienā - klātbūtne neatkarīgi no grafika‪.‬‬‬‬ Brutto dienā : 50,- € Gaidīsim CV un motivācijas vēstuli uz info@museumlv.com

Radošā darbnīca “UZZĪMĒ SEVI”.
24. oktobrī 
galerijā MuseumLV - Andreja Pumpura iela 2
18:00-20:30 

Mākslas galerija MuseumLV un kultūras centrs Grata JJ sadarbībā ar mākslas studiju “IZO ART”  24.oktobrī 18:00  aicina Jūs piedalīties radošā darbnīcā “Uzzīmē sevi”. Izstādes “Cita pasaule” mākslinieces un “IZO ART” mākslas studijas skolotājas Annas Afanasjevas vadībā. Jūs uz krāsaina papīra ar zīmuli uzzīmēsiet savu portretu. Esat drosmīgi, piesakieties meistarklasei, ja pat Jums nav iepriekšējas pieredzes zīmēšanā!

Reģistrācija  ir obligāta.
Vietu skaits ierobežots.
Materiāli tiks izsniegti. 
Līdzi jābūt uzlādētam telefonam. 

Pieteikties dalībai meistarklasēs var, rakstot uz info@museumlv.com vai zvanot pa tālr. 254 09 000

Paralēli varēsiet apskatīt izstādi galerijas 2 stāvos!

12. oktobrī plkst 18:30 aicināsim piedalīties mākslinieces Magones Boleiko meistardarbnīcā “Savvaļas pinekļi”.


Iepazīsim materiālu raksturu, struktūru, aromātu; ļausim veidoties formai, pinumā atklāsim un veidosim sevi. Pīšanas process nesīs mūs pirmatnējā meditācijā. Ļausimies tai, lai atgriestos ar trofeju- savu savvaļas pīto trauku.


Meistarklases ilgums paredzēts 2h – 2,5h
Kur: Andreja Pumpura iela – 2, galerijā MuseumLV
Ieejas maksa: 15 EUR
Radošā darbnīca “Savvaļas Pinekļi” ir viena no M. Boleiko izveidotās interešu izglītības programmas “Dabas Mākslas Skola” nodarbībām.


Pieteikties dalībai meistarklasēs var, rakstot uz info@museumlv.com vai zvanot pa tālr. 254 09 000

Grupas izstāde. “Cita pasaule”
15.09. – 28.10. 2023.

No 15. septembra galerijā MuseumLV apskatāma četru gleznotāju kopizstāde „Cita pasaule”. Izstādes dalībnieku - Annas Afanasjevas (1981), Magones Boleiko (1985),Mārītes Guščikas(1980) un Ronalda Rusmaņa (1981) mākslinieciskais rokraksts ir radikāli atšķirīgs, kas paskaidro izvēlēto izstādes tēmu un nosaukumu - par mūsdienu pasaules dažādību kā neapstrīdamu dominatni globālajā kontekstā. Tēma ir viena no aktualitātēm pasaules sociālajos procesos, kur atškirīgais ir likumsakarīgs pasaules eksistences modelis.
Mākslinieki pārstāv 40- gadnieku paaudzi ( izglītību ieguvuši Latvijas Mākslas akadēmijā), kas profesionālajā mākslas laukā ir apliecinājusi sevi un ieguvuši atpazīstamību. Piedalījušies daudzās grupu izstādēs un sarīkojuši personālizstādes. Autoriem ir izkristalizējušies mākslinieciskās izteiksmes paņēmieni un izveidojies tēmu loks, ar kura palīdzību mākslinieki runā par sev svarīgo. Izstādes saturisko konceptu veido vienlaicīgā pasaules dažādība un tās koeksistence. Šī tema neizbēgami provocē jautājumu par indivīda personiskās un sabiedriskās telpas līdzāspastāvēšanu – kā tās sadzīvo viena ar otru un vai indivīds jūtas laimīgs šajā neizbēgamajā koptelpā? Cilvēku savstarpējās attiecības un savas identitātes meklējumi nav atdalāmi no pasaules globālās struktūras attīstības modeļiem, kas nemitīgi mainās un modificējas. Tāpēc personības individualitāte ir svarīgākais faktors šajā tik mainīgajā pasaules modelī, par ko vēsta četru mākslinieku - Annas Afanasjevas, Magones Boleiko, Mārītes Guščikas un Ronalda Rusmaņa kopizstāde „Cita pasaule” ar tik dažādiem mākslinieciskās izteiksmes paņēmieniem.
Izstādē eksponēto gleznu stilistikai ir liela amplitūda – no individuāla modernisma versijām, fotoreālisma variācijām līdz liriskai abstrakcjai. Izstādītajos darbos var izsekot autoru šī brīža mākslinieciskajām interesēm un tēmu lokam, kas sakņojas profesionālā pieredzē un subjektīvā dzīves telpā sevī.
Izstādē iekļauti autoru jaunākie darbi, daudzi no kuriem ir izstādīti pirmo reizi.
Izstādes kuratore – mākslas zinātniece, Diāna Barčevska.

LMA prof. D. Hanova recenzija. Tulkojusi Lolita Tomsone.

Tam vajadzētu kaut ko nozīmēt?

Četras versijas par tukšuma dziļumu vai “Cita pasaule" nav iespējama.

    Daži cilvēki apmeklē laikmetīgās mākslas izstādes un pat runā par to. Dažreiz apmeklētāji mēģina sarunāties par laikmetīgo mākslu, kad jau pametuši autoru un kuratoru radīto telpu, kas “atvērta” skatītājam un tiek piedāvāta tās super final versijā.  Sekojot prezentāciju un mediju notikumu rituāliem, izstādes veidotāji tomēr ievēro noteiktu procesa noslēdzošo trajektoriju – darbu nosaukumi un tehniskā informācija, biogrāfijas un reizēm autoru mutiskie izteikumi apmeklētājiem piedāvā tieši šādu, nevis citu mākslas darbu, lai cik plaši atvērta un postkonceptuāla neskaitītos laikmetīgā māksla. Līdzīgi darba strukturālajā noformējumā ir klātesošas uzspiestās detaļas – lai gan laikmetīgā māksla ir pēc iespējas demokrātiska un var aizņemt gandrīz jebkuru telpu,

pārvēršot to par mākslas vidi, kura satur aktuālas nozīmes un jēgas, izaicinājumus un konfliktus, tomēr nevajadzētu pāragri sērot par galīgi bezcerīgo situāciju, kurā pilnīgi tiek atcelts mākslas nesējs, tās medijs. Bezgalīgi ilgstošā, cikliskā un nokausētajai šodienas māksla joprojām pieprasa taustāmību, jo intensīvās un globālas mākslas plūsmas otrā krastā nīkst tie, kas veido šīs plūsmas sociālo un kultūras ietvaru – skatītāji kā sociāli dzīvnieki, ja vien mēs aizņemamies šo neglaimojošo Aristoteļa terminu.

    Daudzslāņainajos grupu, vēstures, identitāšu un atmiņu konfliktos, seksuālo fantāziju ķermeniskumā, kas rodas hierarhiskā, akustiski agresīvā urbānajā telpā, notiek laikmetīgā māksla. Rodas un sabirzt naratīvi, projekti un vīzijas, no avangarda aizmirstības pieceļas veci/jauni jautājumi par mākslas procesa uztveres veidiem. Šis process, neraugoties uz tā sarežģītību un zināmu autorības aristokrātiju, ir dziļi iestrādāts metropoles sociālajā audumā, tādas megapoles, kas ik dienas  reproducē “es” transformāciju miljoniem versiju veidā kolektīvas piederības un marginalizācijas, dendisma un konformisma scenārijos. Digitālās tehnoloģijas, kas ir izraisījušas fiziskās un laika telpas sašaurinājumu, ar pilsētnieku ir izspēlējušas nežēlīgu, bet ļoti asprātīgu joku, aizstājot, pārnesot un iekarojot emocijas un ķermeni, vēlmes un politisko līdzdalību telpā, kurā pastāv uzreiz aizvietojamas "es" versijas. Tikai robežas tagad ir aplikācijās un tās atkarīgas no abonēšanas maksas budžeta, pakalpojumu paketes dziļuma un litija kvalitātes, pateicoties kuram vārds "metāls" joprojām palicis vārdu krājumā cīņā par globālo izejvielu tirgu. Cilvēka pieredzes un pārdomu savstarpējā aizstājamība ir novedusi izmisuma pārņemto Borisu Groisu pie domas, ka neviens vairs nav pats sev režisors, bet gan mākslas darbs ar spilgti izteiktām digitālā Narcisa īpatnībām. Režisori jau sen vairs nav manāmi globālo korporāciju tīklā, bet aktieri joprojām tiek fiksēti uz audekliem.

    Šādos tradicionālajos medijos skatītājiem parādās četru Latvijas autoru darbi, kuri izlēma pastāvīgi mainīgajā posthumānisma ziņu plūsmā, pa vidu jauniem asa sižeta filmu treileriem par episku naidu, jaunām diētām un prostatīta tabletēm, pastāstīt par "Citu pasauli" (Cita pasaule, 15.09-28.10.).

    Tā sanāca, ka es apskatīju šo izstādi, bet netrāpīju uz tās atklāšanu, procesā, kad ir grūti iedziļināties sevī, tas ir, darbā, jo laikmetīgā māksla ir skatītāju līdzdalības un attiecību formu kopums, kā to 1990.gadu sākumā atzīmēja Nikolā Burrio. Ja cilvēku attiecības bezgalīgi dažādās variācijās var radīt un atveidot mākslas procesus un darbus, it kā tie būtu mūsu ikdienas un mainīgās, plastiskās pieredzes nospiedumi, tad izrādās, ka šī recenzija ir bezjēdzīga jau no pirmā burta - jo mans teksts nenes sevī nekādu normatīvismu, bet kļūst par intīmu stāstījumu ar brīvi plīvojošām lāpstiņām, nogriežot un aizmirstot to, kas neiekļaujas vai neiederas manā interpretācijas ietvarā.

    Ja cilvēku attiecības var radīt un pārradīt bezgalīgās māksliniecisko procesu un darbu variācijās tā,  it kā pēdējie būtu mūsu sadzīves un plūstošās, plastiskās pieredzes nospiedumi, tad izrādās, ka šī recenzija ir bezjēdzīga, sākot no pirmā burta, jo mans teksts nesatur nekādu normativitāti, bet pārtop intīmā stāstā ar brīvi peldošiem asmeņiem, kas nocērt un aizmirst kaut ko tādu, kas neiederējās vai neiekļāvās manas interpretācijas rāmī. Un, ja tā, tad kā es varu nodot lasītājam to tukšuma dziļuma pakāpi, kas mani aptver ielasoties Ronalda Rusmaņa darbos? Naksnīgā iestādījuma tumšais fons negail vangogiski trauksmainā nemierā, ko rada atkailinātie nervi, saduroties ar krāsām un griestu lampu. Tumsa šeit ir mājīga un intīma tieši tāpēc, ka publiskais kā normatīvs ir izgaisis un izdzēsts ar ļoti kvalitatīvu mūsdienu pilsētas lietotnes programmu: kā un kur ātrāk, lētāk vai stilīgāk pavadīt vakaru un piektdienas naktis laiku jums pastāstīs pilsētas publiskais un tāpēc bieži vien slēptais jutekliskums: kā sava veida piepīpētu un reibinošu triptihu (kur skaitlis trīs var būt pieļaujama kļūda) es lasu viņa "Ballīti kopā", divus audeklus "Pie galda ar taureni", kas noslēdzas ar darbu "Kad sirds uzzied jeb mīlestība caur pudeli /Vakara dzēriens / Cita pasaule" (klaviatūra neatlaidīgi uzstāj, ka mīlestība jāpārvērš no jūtām uz nezināmas sievietes vārdu. Es nolēmu nepretoties – tirgus nokāvis alegorijas, palikuši tikai cilvēki).

    Šis audekls, batāliju gleznas ar barokālu nosaukumu lielizmērā,  manī tiek pārradīta kā mūsdienu metropoles īssavienojumu kvintesence – kā bāra eposs, jutekliska ķermeņu un seksuālo vēlmju ceļu filma un robežu pārkāpšana, kas ir izdzēstas un atstājušas vien aizlieguma dzeloņstieples rūsas pēdas. Tikai milzīga mūsdienīga izstāžu zāle pilsētā varētu uzņemt visus šos jauniešus ar viņu jutekliskuma 5 grādiem un uz augšu, ar šņabja un asaru, STS un vielu koteiļiem, dziesmu un multfilmu varoņu citātiem, kuri arī ir visai reibinoši.

    Digitālie bērniņi ir vientuļi,  pusnaktī viņi nonāk piepīpētos bāros un ik reizi jaunā grupā, un tikai alkohols – mūžīgais apvārdotājs un viltnieks, spēj palīdzēt pārdzīvot šo nakti, jo no rīta tiem atkal nāksies atgriezties neoliberālā tirgus un parādu straumē. Dieva un valsts pamesti, Rusmaņa varoņi neko daudz neprasa un nemeklē – pietiek ar īsu, standartizētu klišeju no pornoindustrijas, lai izrādītu dzīvības pazīmes. Tukšuma stāvoklī pat Lieldienu zaķis ar maniakālu slepkavas smaidu var dzīties pakaļ lācim ar mīlīgu puncīti, tādam kā chubby no pilsētas pornodzīvnieku seksuālajām fantāzijām, zaķis var pat rupji lamāties, it kā Linora Goraļika mums uz visiem laikiem būtu sabojājusi zaķīti, cūku un dārzeņus žurnālu vāku glamūrīgajā neprātā.

    No globālajiem lidmašīnu pārceļojumiem vēlās naktīs un to zaudējuma kovida blokādes aizliegumu laikā (darbs “Kovids”), no tumšā uz melno, ar stāstu par nepārvaramu vientulību, skatītājs tiek pārnests uz citu telpu. Pēc alternatīvo dzertuvju dzīlēm mēs samiedzam acis spilgtajā un nedaudz indīgajā Magones Boleiko post-dabiskās idilles gaismā, viņa savus darbus rada uz CO2 smacējošās planētas fona. “Biotop I – IV” nav zemnieciska idille, bet gan dabas sacelšanās un katastrofa, gadalaiku sajaukums un Zemes pašsaglabāšanās seno likumu pārkāpums. Sausokņi un kritalas, ledus kā slimās planētas krevele. No izkaltušajiem augiem zem zāles griestiem reibst galva, taču šī nav goda istaba vai zāļu skapītis. Tā ir inde, sveša un neapzināta biosfēru iznīcināšana pasaule.

    Uz šādas visa dzīvā iznīcināšanas uvertīras fona Annas Afanasjevas sieviešu un bērnu portretu cikls šķiet hipnotizējošs ar savu neo-post (ieraksti vēl kaut ko, skatītāj-autor!) hiperreālismu, kas atgādina primitīvistus. Jūra ("Vasara", "Vēstule draugam", "Glāsti mani") un brīvdienas, vecas piezīmju grāmatiņas, nevainīgi agrīna un pavisam tīra jutekliskuma signāli, drauga meklējumi un ķermeniskais siltums - šīs tēmas ir vēl viena bāra letes un tualetes vēmekļu smārda šķautne. Vēl viens vientulības, aukstuma un aizmirstības stāvs, lai gan blakus atrodas daži briti, svarīgi un gudri kaķi. Mēs esam viena otra ātrās patērēšanas sabiedrība, atkarīga no grinder-tinder galerijas bilžu ritināšanas, un mums pietiek spēka selfijiem ar kaķīšiem, kuriem, kā zināms no Annas darbiem, labs vārds tīkams, pat ja to saimnieki ir kurli vai līdz nepazīšanai izšķīst platīnblondas pilsētnieces tēlā? Varbūt Platīna blondīne - Mārītes Guščikas darbu cikla nosaukums, nozīmē pavisam ko citu, nevis tukšumu un stereotipus tiem, kas hroniski noguruši no informācijas plūsmas, kurā nav satura, bet tas aprij dažus mūsu klātbūtnes mirkļus, brīvus no jēgas un nozīmīguma, bet ietītus sociālo tīklu troksnī. Katrs autors un autore uzrakstīja, kā viņi redz savus darbus, un nedaudz vecmodīgi piekāra biļetenus ar neaprakstāmo pie ieejas zālē.

    Lasiet, skatieties un rakstiet turpinājumu. Neaizmirstiet, nekrītiet izmisumā par burtu tukšumu, jo tagad jūs esat savu četru mākslinieku darbu autors. Digitālā narcisma tradīcijās jūs, tas esat jūs, kas radījāt "Citu pasauli" - atliek tikai apskatīt darbus.

   

 Raksti presē:

diena

reitingi
liveriga
lsm
sejas.tvnet.lv
arterritory
LTV

4 августа перед входом в галерею MuseumLV культурного центра GRATA JJ установлен художественный объект «I», который является частью масштабного проекта двух авторов - Юлии Эреско и Яниса Страуме - Бролиша под названием «К СВЕТУ».


Jānis Straume - Brolišs
Jūlija Eresko
Проект «К СВЕТУ»

Проект «UZ GAISMU» будет напоминать нашим современникам о внутреннем свете, способном творить и менять мир в лучшую сторону. Авторы создают объекты, не привязанные ко времени или конкретным событиям, они посвящены явлениям, движению мысли и наблюдениям за современным обществом. Kоличество образов, место их возникновения и продолжительность жизни объектов не ограничено временными рамками и зависит только от желания авторов передать свое творческое высказывание зрителям. «Ищите наши объекты, найдите собственный внутренний свет».

Что есть человек? В июле 2012 года ученые ЦЕРН заявили, что им удалось обнаружить новую субатомарную частицу - возможный "бозон Хиггса" или "частицу Бога", которая, согласно Стандартной модели физики, создала Вселенную. Эта нестабильная субатомная частица создает, удерживает и изменяет всё, что существует в известном человеку мире. Но если отойти от теории и взглянуть на существование и взаимодействие с точки зрения метафизики, то мы все есть взаимодействие энергий души. А душа - это свет, это энергии, созданные нашими эмоциями, желаниями, стремлениями, тревогами, убеждениями, верой. У каждого из нас своя вибрация, свой свет, свое влияние на мир. В поисках наших объектов находите свой внутренний свет.



Объект #I

Композиция расположена у входа в художественную галерею MuseumLV культурного центра GRATA JJ и представляет собой две фигуры из неонового света и металла, зафиксированные над землей на высоте 2,6 метра.

Свет нашей нации формируется нашими чувствами, знаниями и культурой, ее наследием и нашим отношением к нему. Красивый язык поэзии и литературных произведений, наши обычаи и традиции, передающиеся из поколения в поколение, наши таланты к песне и танцам, которые мы развиваем и демонстрируем на Празднике песни и танца уже 150 лет, укоренились в наших сердцах. Это то, на что мы опираемся в своей повседневной жизни, то, что лелеем и бережно храним, то, что создает нас, заставляя чувствовать себя сильными и едиными, возможно, даже не осознавая, что это и есть источник света нашей души.
Именно этот свет так ярко сияет в наших душах, он стремится найти и объединиться с теми, кто формирует такую же энергию в себе. Эта история о нас, о невидимом и не материальном в повседневной жизни. В поисках наших объектов находите свой внутренний свет.


Объект #II

Композиция «ДУХ ТВОРЧЕСТВА» интегрирована в экспозицию Юрмальского музея под открытым небом в рамках конкурсной выставки биеннале «Marīna 2023» Городского музея Юрмалы и состоит из 4 световых объектов.

Герой рождается там, где линия жизни соприкасается с линией судьбы, превращая простого человека в легенду о стойкости, мудрости и силе духа. И только он знает подлинную цену своего решения следовать линии предначертанной ему судьбы.


https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/instalacija-_i_-14303597

Друзья, в преддверии XXVII Вселатвийского Праздника песни и XVII Праздника танца приглашаем вас на встречу, которая состоится 28 июня в 19:30 в галерее MuseumLV культурного центра GRATA JJ.

Вечная новь: нация в европейской культуре 19 века. Взгляд в будущее?

В лекции профессора Академии художеств Латвии, Дениса Ханова, будет предложен анализ понятия нации, ее истории и широкая панорама версий на тему - каково будущее нации в глобальном мире?
Параллельно мы совершим путешествие в историю 19 столетия Латвии, в период создания первого праздника Песни 1873 в Риге, познакомимся с судьбами лидеров национального движения и узнаем, как русские интеллектуалы 19 столетия, рижане, наблюдали за приготовлениями к празднику и что думали о латышском национальном движении.




Можем ли мы представить себе на мгновение, что в мире нет наций, что само понятие перестало существовать? Кажется, что нация была и будет вечно. Однако еще чуть менее 250 лет тому назад нация была чем-то новым, даже революционным. Нацию и ее приверженцев преследовали в 19 столетии и сегодняшний мир с трудом может уследить за тем как быстро и как по-разному развиваются нации, кто к ним принадлежит и как это меняет само понятие. Вопросов множество, однако столь же различны и многообразны ответы, версии и варианты существования современной нации. Нация - понятие сравнительно новое, но “вечность” нации у многих ее авторов не вызывает сомнений. Как возможно такое единение новизны и старины?



Лекция предназначена для широкого круга слушателей без предварительных знаний и будет проходить на русском языке.

Вход на лекцию свободный, обязательна предварительная регистрация до 27 июня по телефону галереи или маилом.

















Draugi, sakarā ar XXVII Vislatvijas Dziesmu svētkiem un XVII Deju svētkiem aicinām uz tikšanos, kas notiks 10.jūlijā plkst.18:00 kultūras centra GRATA JJ galerijā MuseumLV.

Mūžīgi jauna: nācijas tēli un simboli Eiropas kultūrtelpā 19.gs. Skats nākotnē?

Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Denisa Hanova lekcija piedāvās nācijas jēdzienu, tās vēstures analīzi un plašu iztirzājumu par tēmu - kāda ir nācijas nākotne globālā pasaulē?
Paralēli dosimies ceļojumā Latvijas 19.gadsimta vēsturē, pirmo Dziesmu svētku (1873.g) tapšanas laikā Rīgā, iepazīsimies ar nacionālās kustības līderu likteņiem un uzzināsim, kā 19.gs krievu intelektuāļi, rīdzinieki vēroja gatavošanos svētkiem un kādas bija viņu domas par latviešu nacionālo kustību.

Vai mēs uz mirkli varam iedomāties, ka pasaulē nav nāciju, ka pats jēdziens ir beidzis pastāvēt? Šķiet, nācija ir bijusi un būs mūžīgi. Tomēr pirms nedaudz mazāk, nekā 250 gadiem "nācija" bija kaut kas jauns, pat revolucionārs. Nācija un tās piekritēji tika vajāti 19. gadsimtā, un mūsdienu pasaule diez vai var izsekot, cik ātri un atšķirīgi attīstās nācijas - kas tām pieder un kā tas maina pašu koncepciju. Jautājumu ir daudz, taču tikpat dažādas ir atbildes, versijas un iespējas mūsdienu nācijas pastāvēšanai. "Nācija" ir salīdzinoši jauns jēdziens, taču daudziem tās autoriem nav šaubu par nācijas “mūžību”. Kā ir iespējama šāda novitātes un senatnes vienotība?

Lekcija paredzēta plašam klausītāju lokam bez priekšzināšanām un notiks latviešu valodā.

Ieeja lekcijā bez maksas, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās līdz 9. jūlijam, zvanot uz galeriju vai rakstot e-pastā.


Foto: Arta Ozola- Jaunarāja "Kāzas Nīcā" (1996)