Piedāvājam mākslas galerijas administratora darbu skaistā, radošā, dinamiskā vidē ar iespēju attīstīties mākslas jomā. Nepieciešamas komunikācijas prasmes, atbildība, spēja strādāt individuāli un komandā. Pārējo mēs varam viegli Jūs iemācīt. Iespēja darbu apvienot ar studijām. Pienākumi: * darbs ar administratīvajiem dokumentiem * darbs ar medijiem * maketu izstrāde * komunikācija ar apmeklētājiem * darbs ar kasi * mājaslapas uzturēšana, informācijas apkopošana * kārtības uzturēšana galerijā un piedalīšanās izstādes eksponēšanā Darba grafiks pa maiņām - 2 dienas nedēļā, darba laiks: Otrdiena - piektdiena ‪11:00 - 19:00. ‬‬ ‪Sestdiena 11:00 - 17:00. Pasākuma dienā - klātbūtne neatkarīgi no grafika‪.‬‬‬‬ Brutto dienā : 50,- € Gaidīsim CV un motivācijas vēstuli uz info@museumlv.com

Radošā darbnīca “UZZĪMĒ SEVI”.
24. oktobrī 
galerijā MuseumLV - Andreja Pumpura iela 2
18:00-20:30 

Mākslas galerija MuseumLV un kultūras centrs Grata JJ sadarbībā ar mākslas studiju “IZO ART”  24.oktobrī 18:00  aicina Jūs piedalīties radošā darbnīcā “Uzzīmē sevi”. Izstādes “Cita pasaule” mākslinieces un “IZO ART” mākslas studijas skolotājas Annas Afanasjevas vadībā. Jūs uz krāsaina papīra ar zīmuli uzzīmēsiet savu portretu. Esat drosmīgi, piesakieties meistarklasei, ja pat Jums nav iepriekšējas pieredzes zīmēšanā!

Reģistrācija  ir obligāta.
Vietu skaits ierobežots.
Materiāli tiks izsniegti. 
Līdzi jābūt uzlādētam telefonam. 

Pieteikties dalībai meistarklasēs var, rakstot uz info@museumlv.com vai zvanot pa tālr. 254 09 000

Paralēli varēsiet apskatīt izstādi galerijas 2 stāvos!

12. oktobrī plkst 18:30 aicināsim piedalīties mākslinieces Magones Boleiko meistardarbnīcā “Savvaļas pinekļi”.


Iepazīsim materiālu raksturu, struktūru, aromātu; ļausim veidoties formai, pinumā atklāsim un veidosim sevi. Pīšanas process nesīs mūs pirmatnējā meditācijā. Ļausimies tai, lai atgriestos ar trofeju- savu savvaļas pīto trauku.


Meistarklases ilgums paredzēts 2h – 2,5h
Kur: Andreja Pumpura iela – 2, galerijā MuseumLV
Ieejas maksa: 15 EUR
Radošā darbnīca “Savvaļas Pinekļi” ir viena no M. Boleiko izveidotās interešu izglītības programmas “Dabas Mākslas Skola” nodarbībām.


Pieteikties dalībai meistarklasēs var, rakstot uz info@museumlv.com vai zvanot pa tālr. 254 09 000

Grupas izstāde. “Cita pasaule”
15.09. – 28.10. 2023.

No 15. septembra galerijā MuseumLV apskatāma četru gleznotāju kopizstāde „Cita pasaule”. Izstādes dalībnieku - Annas Afanasjevas (1981), Magones Boleiko (1985),Mārītes Guščikas(1980) un Ronalda Rusmaņa (1981) mākslinieciskais rokraksts ir radikāli atšķirīgs, kas paskaidro izvēlēto izstādes tēmu un nosaukumu - par mūsdienu pasaules dažādību kā neapstrīdamu dominatni globālajā kontekstā. Tēma ir viena no aktualitātēm pasaules sociālajos procesos, kur atškirīgais ir likumsakarīgs pasaules eksistences modelis.
Mākslinieki pārstāv 40- gadnieku paaudzi ( izglītību ieguvuši Latvijas Mākslas akadēmijā), kas profesionālajā mākslas laukā ir apliecinājusi sevi un ieguvuši atpazīstamību. Piedalījušies daudzās grupu izstādēs un sarīkojuši personālizstādes. Autoriem ir izkristalizējušies mākslinieciskās izteiksmes paņēmieni un izveidojies tēmu loks, ar kura palīdzību mākslinieki runā par sev svarīgo. Izstādes saturisko konceptu veido vienlaicīgā pasaules dažādība un tās koeksistence. Šī tema neizbēgami provocē jautājumu par indivīda personiskās un sabiedriskās telpas līdzāspastāvēšanu – kā tās sadzīvo viena ar otru un vai indivīds jūtas laimīgs šajā neizbēgamajā koptelpā? Cilvēku savstarpējās attiecības un savas identitātes meklējumi nav atdalāmi no pasaules globālās struktūras attīstības modeļiem, kas nemitīgi mainās un modificējas. Tāpēc personības individualitāte ir svarīgākais faktors šajā tik mainīgajā pasaules modelī, par ko vēsta četru mākslinieku - Annas Afanasjevas, Magones Boleiko, Mārītes Guščikas un Ronalda Rusmaņa kopizstāde „Cita pasaule” ar tik dažādiem mākslinieciskās izteiksmes paņēmieniem.
Izstādē eksponēto gleznu stilistikai ir liela amplitūda – no individuāla modernisma versijām, fotoreālisma variācijām līdz liriskai abstrakcjai. Izstādītajos darbos var izsekot autoru šī brīža mākslinieciskajām interesēm un tēmu lokam, kas sakņojas profesionālā pieredzē un subjektīvā dzīves telpā sevī.
Izstādē iekļauti autoru jaunākie darbi, daudzi no kuriem ir izstādīti pirmo reizi.
Izstādes kuratore – mākslas zinātniece, Diāna Barčevska.

LMA prof. D. Hanova recenzija. Tulkojusi Lolita Tomsone.

Tam vajadzētu kaut ko nozīmēt?

Četras versijas par tukšuma dziļumu vai “Cita pasaule" nav iespējama.

    Daži cilvēki apmeklē laikmetīgās mākslas izstādes un pat runā par to. Dažreiz apmeklētāji mēģina sarunāties par laikmetīgo mākslu, kad jau pametuši autoru un kuratoru radīto telpu, kas “atvērta” skatītājam un tiek piedāvāta tās super final versijā.  Sekojot prezentāciju un mediju notikumu rituāliem, izstādes veidotāji tomēr ievēro noteiktu procesa noslēdzošo trajektoriju – darbu nosaukumi un tehniskā informācija, biogrāfijas un reizēm autoru mutiskie izteikumi apmeklētājiem piedāvā tieši šādu, nevis citu mākslas darbu, lai cik plaši atvērta un postkonceptuāla neskaitītos laikmetīgā māksla. Līdzīgi darba strukturālajā noformējumā ir klātesošas uzspiestās detaļas – lai gan laikmetīgā māksla ir pēc iespējas demokrātiska un var aizņemt gandrīz jebkuru telpu,

pārvēršot to par mākslas vidi, kura satur aktuālas nozīmes un jēgas, izaicinājumus un konfliktus, tomēr nevajadzētu pāragri sērot par galīgi bezcerīgo situāciju, kurā pilnīgi tiek atcelts mākslas nesējs, tās medijs. Bezgalīgi ilgstošā, cikliskā un nokausētajai šodienas māksla joprojām pieprasa taustāmību, jo intensīvās un globālas mākslas plūsmas otrā krastā nīkst tie, kas veido šīs plūsmas sociālo un kultūras ietvaru – skatītāji kā sociāli dzīvnieki, ja vien mēs aizņemamies šo neglaimojošo Aristoteļa terminu.

    Daudzslāņainajos grupu, vēstures, identitāšu un atmiņu konfliktos, seksuālo fantāziju ķermeniskumā, kas rodas hierarhiskā, akustiski agresīvā urbānajā telpā, notiek laikmetīgā māksla. Rodas un sabirzt naratīvi, projekti un vīzijas, no avangarda aizmirstības pieceļas veci/jauni jautājumi par mākslas procesa uztveres veidiem. Šis process, neraugoties uz tā sarežģītību un zināmu autorības aristokrātiju, ir dziļi iestrādāts metropoles sociālajā audumā, tādas megapoles, kas ik dienas  reproducē “es” transformāciju miljoniem versiju veidā kolektīvas piederības un marginalizācijas, dendisma un konformisma scenārijos. Digitālās tehnoloģijas, kas ir izraisījušas fiziskās un laika telpas sašaurinājumu, ar pilsētnieku ir izspēlējušas nežēlīgu, bet ļoti asprātīgu joku, aizstājot, pārnesot un iekarojot emocijas un ķermeni, vēlmes un politisko līdzdalību telpā, kurā pastāv uzreiz aizvietojamas "es" versijas. Tikai robežas tagad ir aplikācijās un tās atkarīgas no abonēšanas maksas budžeta, pakalpojumu paketes dziļuma un litija kvalitātes, pateicoties kuram vārds "metāls" joprojām palicis vārdu krājumā cīņā par globālo izejvielu tirgu. Cilvēka pieredzes un pārdomu savstarpējā aizstājamība ir novedusi izmisuma pārņemto Borisu Groisu pie domas, ka neviens vairs nav pats sev režisors, bet gan mākslas darbs ar spilgti izteiktām digitālā Narcisa īpatnībām. Režisori jau sen vairs nav manāmi globālo korporāciju tīklā, bet aktieri joprojām tiek fiksēti uz audekliem.

    Šādos tradicionālajos medijos skatītājiem parādās četru Latvijas autoru darbi, kuri izlēma pastāvīgi mainīgajā posthumānisma ziņu plūsmā, pa vidu jauniem asa sižeta filmu treileriem par episku naidu, jaunām diētām un prostatīta tabletēm, pastāstīt par "Citu pasauli" (Cita pasaule, 15.09-28.10.).

    Tā sanāca, ka es apskatīju šo izstādi, bet netrāpīju uz tās atklāšanu, procesā, kad ir grūti iedziļināties sevī, tas ir, darbā, jo laikmetīgā māksla ir skatītāju līdzdalības un attiecību formu kopums, kā to 1990.gadu sākumā atzīmēja Nikolā Burrio. Ja cilvēku attiecības bezgalīgi dažādās variācijās var radīt un atveidot mākslas procesus un darbus, it kā tie būtu mūsu ikdienas un mainīgās, plastiskās pieredzes nospiedumi, tad izrādās, ka šī recenzija ir bezjēdzīga jau no pirmā burta - jo mans teksts nenes sevī nekādu normatīvismu, bet kļūst par intīmu stāstījumu ar brīvi plīvojošām lāpstiņām, nogriežot un aizmirstot to, kas neiekļaujas vai neiederas manā interpretācijas ietvarā.

    Ja cilvēku attiecības var radīt un pārradīt bezgalīgās māksliniecisko procesu un darbu variācijās tā,  it kā pēdējie būtu mūsu sadzīves un plūstošās, plastiskās pieredzes nospiedumi, tad izrādās, ka šī recenzija ir bezjēdzīga, sākot no pirmā burta, jo mans teksts nesatur nekādu normativitāti, bet pārtop intīmā stāstā ar brīvi peldošiem asmeņiem, kas nocērt un aizmirst kaut ko tādu, kas neiederējās vai neiekļāvās manas interpretācijas rāmī. Un, ja tā, tad kā es varu nodot lasītājam to tukšuma dziļuma pakāpi, kas mani aptver ielasoties Ronalda Rusmaņa darbos? Naksnīgā iestādījuma tumšais fons negail vangogiski trauksmainā nemierā, ko rada atkailinātie nervi, saduroties ar krāsām un griestu lampu. Tumsa šeit ir mājīga un intīma tieši tāpēc, ka publiskais kā normatīvs ir izgaisis un izdzēsts ar ļoti kvalitatīvu mūsdienu pilsētas lietotnes programmu: kā un kur ātrāk, lētāk vai stilīgāk pavadīt vakaru un piektdienas naktis laiku jums pastāstīs pilsētas publiskais un tāpēc bieži vien slēptais jutekliskums: kā sava veida piepīpētu un reibinošu triptihu (kur skaitlis trīs var būt pieļaujama kļūda) es lasu viņa "Ballīti kopā", divus audeklus "Pie galda ar taureni", kas noslēdzas ar darbu "Kad sirds uzzied jeb mīlestība caur pudeli /Vakara dzēriens / Cita pasaule" (klaviatūra neatlaidīgi uzstāj, ka mīlestība jāpārvērš no jūtām uz nezināmas sievietes vārdu. Es nolēmu nepretoties – tirgus nokāvis alegorijas, palikuši tikai cilvēki).

    Šis audekls, batāliju gleznas ar barokālu nosaukumu lielizmērā,  manī tiek pārradīta kā mūsdienu metropoles īssavienojumu kvintesence – kā bāra eposs, jutekliska ķermeņu un seksuālo vēlmju ceļu filma un robežu pārkāpšana, kas ir izdzēstas un atstājušas vien aizlieguma dzeloņstieples rūsas pēdas. Tikai milzīga mūsdienīga izstāžu zāle pilsētā varētu uzņemt visus šos jauniešus ar viņu jutekliskuma 5 grādiem un uz augšu, ar šņabja un asaru, STS un vielu koteiļiem, dziesmu un multfilmu varoņu citātiem, kuri arī ir visai reibinoši.

    Digitālie bērniņi ir vientuļi,  pusnaktī viņi nonāk piepīpētos bāros un ik reizi jaunā grupā, un tikai alkohols – mūžīgais apvārdotājs un viltnieks, spēj palīdzēt pārdzīvot šo nakti, jo no rīta tiem atkal nāksies atgriezties neoliberālā tirgus un parādu straumē. Dieva un valsts pamesti, Rusmaņa varoņi neko daudz neprasa un nemeklē – pietiek ar īsu, standartizētu klišeju no pornoindustrijas, lai izrādītu dzīvības pazīmes. Tukšuma stāvoklī pat Lieldienu zaķis ar maniakālu slepkavas smaidu var dzīties pakaļ lācim ar mīlīgu puncīti, tādam kā chubby no pilsētas pornodzīvnieku seksuālajām fantāzijām, zaķis var pat rupji lamāties, it kā Linora Goraļika mums uz visiem laikiem būtu sabojājusi zaķīti, cūku un dārzeņus žurnālu vāku glamūrīgajā neprātā.

    No globālajiem lidmašīnu pārceļojumiem vēlās naktīs un to zaudējuma kovida blokādes aizliegumu laikā (darbs “Kovids”), no tumšā uz melno, ar stāstu par nepārvaramu vientulību, skatītājs tiek pārnests uz citu telpu. Pēc alternatīvo dzertuvju dzīlēm mēs samiedzam acis spilgtajā un nedaudz indīgajā Magones Boleiko post-dabiskās idilles gaismā, viņa savus darbus rada uz CO2 smacējošās planētas fona. “Biotop I – IV” nav zemnieciska idille, bet gan dabas sacelšanās un katastrofa, gadalaiku sajaukums un Zemes pašsaglabāšanās seno likumu pārkāpums. Sausokņi un kritalas, ledus kā slimās planētas krevele. No izkaltušajiem augiem zem zāles griestiem reibst galva, taču šī nav goda istaba vai zāļu skapītis. Tā ir inde, sveša un neapzināta biosfēru iznīcināšana pasaule.

    Uz šādas visa dzīvā iznīcināšanas uvertīras fona Annas Afanasjevas sieviešu un bērnu portretu cikls šķiet hipnotizējošs ar savu neo-post (ieraksti vēl kaut ko, skatītāj-autor!) hiperreālismu, kas atgādina primitīvistus. Jūra ("Vasara", "Vēstule draugam", "Glāsti mani") un brīvdienas, vecas piezīmju grāmatiņas, nevainīgi agrīna un pavisam tīra jutekliskuma signāli, drauga meklējumi un ķermeniskais siltums - šīs tēmas ir vēl viena bāra letes un tualetes vēmekļu smārda šķautne. Vēl viens vientulības, aukstuma un aizmirstības stāvs, lai gan blakus atrodas daži briti, svarīgi un gudri kaķi. Mēs esam viena otra ātrās patērēšanas sabiedrība, atkarīga no grinder-tinder galerijas bilžu ritināšanas, un mums pietiek spēka selfijiem ar kaķīšiem, kuriem, kā zināms no Annas darbiem, labs vārds tīkams, pat ja to saimnieki ir kurli vai līdz nepazīšanai izšķīst platīnblondas pilsētnieces tēlā? Varbūt Platīna blondīne - Mārītes Guščikas darbu cikla nosaukums, nozīmē pavisam ko citu, nevis tukšumu un stereotipus tiem, kas hroniski noguruši no informācijas plūsmas, kurā nav satura, bet tas aprij dažus mūsu klātbūtnes mirkļus, brīvus no jēgas un nozīmīguma, bet ietītus sociālo tīklu troksnī. Katrs autors un autore uzrakstīja, kā viņi redz savus darbus, un nedaudz vecmodīgi piekāra biļetenus ar neaprakstāmo pie ieejas zālē.

    Lasiet, skatieties un rakstiet turpinājumu. Neaizmirstiet, nekrītiet izmisumā par burtu tukšumu, jo tagad jūs esat savu četru mākslinieku darbu autors. Digitālā narcisma tradīcijās jūs, tas esat jūs, kas radījāt "Citu pasauli" - atliek tikai apskatīt darbus.

   

 Raksti presē:

diena

reitingi
liveriga
lsm
sejas.tvnet.lv
arterritory
LTV

a:2:{s:4:"TEXT";s:3635:"


Mākslas galerijas MuseumLV un Kultūras centra Grata JJ ieejas priekšā no 2023. gada augustā tika atklāta Jūlijas Eresko un Jāņa Straumes - Broliša neona instalācija “I” kā daļa no apjomīgas mākslinieciskās izteiksmes “UZ GAISMU”.

Jānis Straume - Brolišs

Jūlija Eresko

Projekts UZ GAISMU


Vērienīgā projekta “UZ GAISMU” iecere ir atgādināt par mūsu iekšējo gaismu, kas spēj radīt un mainīt pasauli uz labo pusi. Projekta autoru izveidotie objekti ir laika vai konkrētu notikumu nesaistīti, tie ir veltīti parādībām, domas kustībai un laikmetīgiem sabiedrības vērojumiem. Instalāciju skaits, rašanās vieta un to mūža ilgums nav limitēts un atkarīgs tikai no autoru vēlmes nodot savu radošās izteiksmes realizāciju skatītājiem. “Meklējiet mūsu objektus, atrodiet savu iekšējo gaismu.” JJ&JB



Kas ir cilvēks? 2012. gada jūlijā CERN zinātnieki paziņoja, ka ir atklājuši jaunu subatomisku daļiņu - iespējamo "Higsa bozonu" jeb "Dieva daļiņu", kas saskaņā ar fizikas standarta modeli ir radījis Visumu. Šī nestabilā, subatomiskā daļiņa rada, notur un maina visu, kas eksistē cilvēkam zināmajā pasaulē. Bet, ja mēs attālināmies no teorijas un lūkojamies uz esamību, un mijiedarbību no metafizikas viedokļa, tad mēs visi esam dvēseles enerģiju mijiedarbība. Un dvēsele ir gaisma, enerģijas, ko rada mūsu emocijas, vēlmes, raizes, centieni, uzskati, ticība. Katram no mums ir sava vibrācija, sava gaisma, sava ietekme uz šo pasauli.



Objekts #I



Objekts #I atrodas pie kultūras centra GRATA JJ un mākslas galerijas “MuseumLV” ieejas. Tas sastāv no divām metāla figūrām, kas papildinātas ar neona gaismām, nostiprinātas virs zemes 2,6 metru augstumā.



Mūsu nācijas gaismu veidojam mēs, mūsu zināšanas, apziņa, kultūra, tās mantojums un mūsu sajūtas pret to. Skaistā valoda, kura vijās cauri dzejai un literārajiem darbiem, mūsu paražas un tradīcijas, kas atpogaļojas mūsu gadskārtās, mūsu spēja dziedāt un dejot, ko esam izlolojuši un atspoguļojam Dziesmu un Deju svētkos jau 150 gadus. Šis viss iesakņojies mūsu dvēselēs, to glabājam un turam ikdienā sev cieši blakus. Tas mūs veido, liek justies vareniem un vienotiem, iespējams nemaz neapzinoties, ka tas ir mūsu dvēseles primārais gaismas avots. Tieši šī gaisma tik spoži mirdz mūsu dvēselēs, tā tiecas sakļauties un vienoties ar tiem, kuri arī nes šo gaismu sevī. Šis gaismas stāsts ir par mums, par ikdienā neredzamo un netaustāmo. Meklējot mūsu objektus, atrodiet savu iekšējo gaismu.

Instalācija būs skatāma līdz oktobra beigām.


Objekts #II



Instalācija RADOŠAIS GARS atrodas Jūrmalas Brīvdabas muzeja ekspozīcijā, Jūrmalas muzeja biennāles “Marīna 2023” konkursa izstādē “Ūdensdievam uz pleciem”. Instalācija sastāv no 4 objektiem, kas integrēti dabas vidē.


"Varonis piedzimst tur, kur dzīves līnija saskaras ar likteņa līniju, pārvēršot vienkāršo cilvēku par izturības, gudrības un gara spēka leģendu. Tikai viņš zina sava lēmuma īsto cenu, sekot nospraustai likteņa līnijai." (Jūlija Eresko un Jānis Brolišs)

Radošais gars
2023
Neons, metāls
180 x 80 cm
";s:4:"TYPE";s:4:"HTML";}

10. jūlijā

Draugi, sakarā ar XXVII Vislatvijas Dziesmu svētkiem un XVII Deju svētkiem aicinām uz tikšanos, kas notiks 10.jūlijā plkst.18:00 kultūras centra GRATA JJ galerijā MuseumLV.


Mūžīgi jauna: nācijas tēli un simboli Eiropas kultūrtelpā 19.gs. Skats nākotnē?


Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Denisa Hanova lekcija piedāvās nācijas jēdzienu, tās vēstures analīzi un plašu iztirzājumu par tēmu - kāda ir nācijas nākotne globālā pasaulē?


Paralēli dosimies ceļojumā Latvijas 19.gadsimta vēsturē, pirmo Dziesmu svētku (1873.g) tapšanas laikā Rīgā, iepazīsimies ar nacionālās kustības līderu likteņiem un uzzināsim, kā 19.gs krievu intelektuāļi, rīdzinieki vēroja gatavošanos svētkiem un kādas bija viņu domas par latviešu nacionālo kustību.



Vai mēs uz mirkli varam iedomāties, ka pasaulē nav nāciju, ka pats jēdziens ir beidzis pastāvēt? Šķiet, nācija ir bijusi un būs mūžīgi. Tomēr pirms nedaudz mazāk, nekā 250 gadiem "nācija" bija kaut kas jauns, pat revolucionārs. Nācija un tās piekritēji tika vajāti 19. gadsimtā, un mūsdienu pasaule diez vai var izsekot, cik ātri un atšķirīgi attīstās nācijas - kas tām pieder un kā tas maina pašu koncepciju. Jautājumu ir daudz, taču tikpat dažādas ir atbildes, versijas un iespējas mūsdienu nācijas pastāvēšanai. "Nācija" ir salīdzinoši jauns jēdziens, taču daudziem tās autoriem nav šaubu par nācijas “mūžību”. Kā ir iespējama šāda novitātes un senatnes vienotība?


Lekcija paredzēta plašam klausītāju lokam bez priekšzināšanām un notiks latviešu valodā.


Ieeja lekcijā bez maksas, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās līdz 9. jūlijam, zvanot uz galeriju vai rakstot e-pastā.



Foto: Arta Ozola- Jaunarāja "Kāzas Nīcā" (1996)
















28. jūnijā



Друзья, в преддверии XXVII Вселатвийского Праздника песни и XVII Праздника танца приглашаем вас на встречу, которая состоится 28 июня в 19:30 в галерее MuseumLV культурного центра GRATA JJ.

Вечная новь: нация в европейской культуре 19 века. Взгляд в будущее?

В лекции профессора Академии художеств Латвии, Дениса Ханова, будет предложен анализ понятия нации, ее истории и широкая панорама версий на тему - каково будущее нации в глобальном мире?
Параллельно мы совершим путешествие в историю 19 столетия Латвии, в период создания первого праздника Песни 1873 в Риге, познакомимся с судьбами лидеров национального движения и узнаем, как русские интеллектуалы 19 столетия, рижане, наблюдали за приготовлениями к празднику и что думали о латышском национальном движении.




Можем ли мы представить себе на мгновение, что в мире нет наций, что само понятие перестало существовать? Кажется, что нация была и будет вечно. Однако еще чуть менее 250 лет тому назад нация была чем-то новым, даже революционным. Нацию и ее приверженцев преследовали в 19 столетии и сегодняшний мир с трудом может уследить за тем как быстро и как по-разному развиваются нации, кто к ним принадлежит и как это меняет само понятие. Вопросов множество, однако столь же различны и многообразны ответы, версии и варианты существования современной нации. Нация - понятие сравнительно новое, но “вечность” нации у многих ее авторов не вызывает сомнений. Как возможно такое единение новизны и старины?



Лекция предназначена для широкого круга слушателей без предварительных знаний и будет проходить на русском языке.


Вход на лекцию свободный, обязательна предварительная регистрация до 27 июня по телефону галереи или маилом.

Darba laiks svētkos: 22.06./ 11:00 - 19:00 23.06. - 26.06. / Brīvs 27.06. / 11:00 - 19:00 Jancīgu līgošanu un lustīju jāņošanu novēl galerija MuseumLV!

Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas

Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ 

10.06. – 29.07.2023.

         Mākslas galerijas MuseumLV un Kultūras centra Grata JJ telpās līdz 29. jūlijam iekārtota vērienīga mākslinieces Artas Ozolas-Jaunarājas personālizstāde “Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas”, kurā pirmo reizi tik izvērstā ekspozīcijā  parādīta autores sadarbība ar Latvijas Pastu. Māksliniece turpat trīsdesmit gadu laikā darinājusi ap 100 pastmarku ar ļoti daudzveidīgu tematiku. 

         Izstāde iekārtota atbilstoši tēmām, pie kurām māksliniece strādājusi īpaši nozīmīgi. Skatītājiem iespēja aplūkot Dziesmu svētku 150. gadskārtai veltītās jaunās pastmarkas oriģinālus kopā ar izcilās porcelāna mākslinieces Zinas Ulstes figurālo kompozīciju “Dejotāju pāris” (1954). Tā klātbūtnei izstādē ir dziļi simboliska jēga parādot ne tikai mūsu tautas tradīciju noturību, bet arī personiskā aspektā – tas ir cieņas apliecinājums autores mātei un tēmai, ar kuru Arta Ozola-Jaunarāja uzsāka sadarbību ar Latvijas Pastu. 1993. gadā māksliniece uzvarēja skiču konkursā ar piedāvājumu radīt pastmarkas ar tautastērpiem. Šajā laikā radītas atsevišķas pastmarkas un sērijas “Tautastērpi”, “Ziemassvētki”, ”Līgosvētki”, “Lieldienas”, “Cimdi”, “Etnogrāfiskās rotas” – daļa šo pastmarku skices un oriģinālzīmējumu tāpat ir atlasīti izstādei un parādīti kopā ar tajās attēlotajiem priekšmetiem. Artai Ozolai-Jaunarājai daudzu gadu garumā izveidojusies sekmīga sadarbība ar Tautas tērpu centru “Senā Klēts“. Viņa ir iekārtojusi grāmatu “Latviešu cimdi”, kas jau izdota septiņās valodās. Tālab arī  Tautas tērpu centrs ar lielu atsaucību piedāvāja eksponēt dažādu Latvijas novadu cimdus, Nīcas novada tautas tērpus un rotas no savas kolekcijas. Atsevišķā telpā izvietotas pastmarkas  no sērijas “Latvijas Nacionālie bruņotie spēki”, “Saeima” un sociālām tēmām, ko zīmīgi raksturo instalācija – mākslinieces sadarbībā ar Vari Dzērvi pērn radītais Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas noformējuma mets. Ekspozīcijas turpinājumā otrajā stāvā skatītāji vispirms var aplūkot pastmarkas no sērijas “Izcilas Latvijas zinātnes un kultūras personības”. Atsevišķā telpā kopā ar karti ar bākām un fotogrāfijām izvietotas pastmarkas no mākslinieces pašas 2004. gadā iniciētās sērijas “Latvijas bākas” – uz dažām no tām arī ir redzami eksponāti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. Nākamā telpa aplūkojama pastmarku sērija “Latvijas muzeji”. Medicīnas un Porcelāna muzeja pastmarkās attēlotie priekšmeti rosināja ekspozīcijā iekļaut mākslinieces sadarbībā ar Vari Dzērvi radīto grafikas ciklu pēc F. Garsika Lorkas dzejas motīviem “Kasida par tumšām dūjām” un porcelāna atlējumu formas no Rīgas porcelāna muzeja krājuma. Līdzās Latvijas Pasta bērnu literatūrai un lellēm veltītām pastmarkām sērijā “Europa” parādīta pavisam neliela daļa no Artas Ozolas-Jaunarājas bērnu grāmatu ilustrācijām – tā ir kolāžu sērija viņas pašas sarakstītai un ilustrētai grāmatai “Kurmītis un sudraba kurpes” (Zvaigzne ABC, 2020), kā arī Latvijas Pasts izdotai, speciāli pasta tematikai veltītai Rutas Svažas bērnu grāmatai “Brīnumu diena” (2022). Vēl viens izstādi vienojošs spilgts un tikpat raksturīgs pasta simbols – šajā grāmatā attēlotie baloži – instalācijas ar tiem redzamas abos galerijas stāvos. 

           Mākslinieces pastmarkām raksturīga informatīvi un vizuāli piesātināta izvērsta kompozīcija, līdz filigrānai meistarībai izstrādātas detaļas, spēja radīt spilgtus vēstījumus – miniatūrus stāstus par mūsu valsti, mūsu vērtībām un ideāliem. Tālab Artu Ozolu-Jaunarāju pamatoti var uzskatīt par vienu no vadošajām Latvijas kā valsts vizuālā tēla veidotājām. 

         Izstādes atklāšanā 9. jūnijā notika mākslinieces Artas Ozolas-Jaunarājas darinātās Dziesmu svētku 150. jubilejai veltītās pastmarkas prezentācijas pasākums, kurā piedalījās LR Kultūras ministrs Nauris Puntulis un Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.

Izstādes kuratore Irēna Bužinska, scenogrāfija - Jūlija Eresko, Irēna Bužinska.

Par mākslinieci Artu Ozolu-Jaunarāju.

              Arta Ozola-Jaunarāja dzimusi 1963. gada 10. janvārī Jelgavā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju grafikas specialitātē (1988), ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu (2003).

            Darbības jomas – stājgrafika (oforta, aukstā adatas, augstspiedes u.c. tehnikas), grāmatu ilustratore (sadarbība ar Jānis Roze, Jumava, Daugava, Valters un Rapa, Alberts XII, Artava, Preses Nams, Rasa ABC, Zvaigzne ABC, Nordic, Vaga u.c); reklāmas un grafiskais dizains, iepakojuma un monētu dizains. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1993. gada. Sarīkojusi personālizstādes Rīgā, (stājgrafikas; 1994), galerijā “Senā klēts” (tautas tērpiem veltīto pastmarku sērija, 1997), Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (kopā ar V. Dzērvi gleznu cikls “Doriana ceļojumi”, 2021), “Apokalipse. Jātnieks Nr.4”, Rīgas Centrālās bibliotēkas Izstāžu zāle (ar pseidonīmu Marija Antuanete, kopā ar V. Dzērvi gleznas, objekti, instalācijas, video, 2022). Grāmatu konkursa Zelta ābele, kā arī starptautiskā Baltijas valstu grāmatu konkursa žūrijas locekle (2014, 2020). Guvusi starptautisku atzinību kā grāmatu ilustratore, tai skaitā 1. godalga 21. starprepubliku grāmatu dizaina un ilustrāciju konkursā (1988), diploms 2. Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1990); diploms grāmatu mākslas triennālē Viļņa-90; diploms un prēmija Baltijas valstu grafikas triennālē Zviedrijā (1993); vairākkārtēja konkursa Gada skaistākā grāmata (2001–2005) balvas ieguvēja; galvenā balva grāmatu mākslas konkursā Zelta ābele (2008), diploms Rīgas bilžu grāmatu kvadriennālē (2014). Latvijas bankas kolekciju monētu sērijā tapis dizains monētām “Krišjānis Barons”, “Krišjānis Valdemārs”, “Rainis” un “Rainis un Aspazija”, kas ieguva godalgu starptautiskajā monētu konkursā “Coin Constellation 2016”. Latvijas Pastam darinājusi ap 100 pastmarku un mākslinieces sadarbība ar Latvijas Pastu turpinās. Mākslinieces pastmarkas vairākkārt ieguvušas Gada skaistākās pastmarkas vērtējumu (2011, 2013, 2019). 

Raksti presē:

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/05.06.2023-dziesmu-svetku-150-gadskartai-velta-jaunas-pastmarkas-dziesma-un-deja.a511453/

https://epadomi.com/kulturasvestis/izstade/19052023-aicina_apmeklet_izstadi_pastmarka_latvija

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/maksliniece-arta-ozola-jaunaraja-radijusi-ap-100-pastmarku-diza...


https://nra.lv/dzivesstils/kultura/418584-maksliniece-arta-ozola-jaunaraja-katra-pastmarka-ir-stasts...

https://www.la.lv/pasta-baloza-aplidotie-makslas-darbi

https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/foto-atklata-makslinieces-artas-ozolas-jaunarajas-veidoto-past...


https://www.delfi.lv/kultura/50055687/dziesmu-un-deju-svetki/55636310/prezentes-dziesmu-svetku-150-g...

Galerijas darba laiks Lieldienās ☀


Ceturtdiena: 11:00 - 19:00

Piektdiena: Brīvs

Sestdiena: 11:00 - 17:00

Svētdiena: Brīvs

Pirmdiena: Brīvs


Gaidīsim uz Ģirta Boronovska izstādi!


Priecīgus svētkus!