“Digitālā ētika: kā uzvesties internetā” . Publicistes, režisores un blogeres Jevģenijas Šafranekas lekcija.

RU, LV

RU

26 ноября в 19:00 приглашаем вас на встречу-лекцию «Цифровая этика: как вести себя онлайн», которую проведет журналист, публицист, режиссер и популярный блогер Евгения Шафранек.

«Цифровая этика: как вести себя онлайн»
Интернет давно и плотно вошел в нашу жизнь. Но вместе с безграничными возможностями, появились и свои риски. И некоторые, казалось бы мелкие, ошибки могут стоит не только покоя, но и карьеры, личной жизни и репутации.

- может ли неудачное слово привести к серьезным неприятностям и даже откликнуться через годы
- как переписки, чаты и даже сториз влияют на нашу жизнь; как это работает и почему это работает

- что такое GDPR и почему нужно очень хорошо знать не только свои права, но и обязанности
- дигитальная безопасность и почему ее нельзя игнорировать.
Обо всем этом и многом другом расскажем, объясним и разъясним на нашем двухчасовом курсе сетевой безопасности: разберем живые примеры, вспомним собственный опыт, узнаем законы и правила и, конечно, научимся без уменьшения роли интернета в нашей жизни, избавляться от рисков, страхов и сомнений.

Будьте в сети, но не попадайтесь в сéти!

Где: галерея MusemLV, Pumpura iela 2
Время: 19:00
Стоимость: 30 евро
Язык лекции: русский
Язык общения: русский, латышский
Предварительная покупка билета обязательна, количество мест строго ограничена.
Приобрести билеты можно заранее в галерее либо в сети https://www.bilesuserviss.lv/.../lekcija-digitala-etika.../
Запись и информация по телефону: +371 25409000

LV

26. novembrī 19:00 aicinām jūs uz tikšanos-lekciju “Digitālā ētika: kā uzvesties internetā”, ko vadīs žurnāliste, publiciste, režisore un blogere Jevģenija Šafraneka.

“Digitālā ētika: kā uzvesties internetā”
Internets jau sen ir iegājis mūsu dzīvēs, taču paralēli bezlimita iespējām, parādījušies arī sava veida riski. Dažas, mazas kļūdas var maksāt dārgi – karjeru, privāto dzīvi un reputāciju.

- Vai kāds neveiksmīgs vārds vai izteikums var novest līdz nopietnām problēmām pat pēc vairākiem gadiem;
- Kā sarakstes, čati un pat storiji ietekmē mūsu dzīvi; kā un kāpēc tas strādā;
- Kas ir GDPR un kāpēc ir svarīgi zināt ne tikai savas tiesības, bet arī pienākumus;
- Digitālā drošība un kāpēc to nevar ignorēt;

Par to visu un arī daudz ko citu izstāstīsim un paskaidrosim mūsu kursā (2h) par tīmekļa drošību: ņemsim dzīvus piemērus, atcerēsimies personīgo pieredzi, uzzināsim likumus un noteikumus un, protams, iemācīsimies interneta lomu mūsu dzīvēs, atbrīvojoties no riskiem, bailēm un šaubām.

Esiet tīmeklī, bet neiekļūsties tā tīklos!

Kur: galerijā MuseumLV, A. Pumpura iela 2
Laiks: 19:00
Cena: 30 EUR
Lekcijas valoda: krievu
Saziņas valoda: krievu, latviešu
Nepieciešama iepriekšēja biļešu iegāde, vietu skaits ir stingri ierobežots. Informācija un pieraksts, zvanot +371 25409000

Ainars Mielavs. Gleznas

22.11. – 28.12.

Mākslas galerija MuseumLV un kultūras centrs Grata JJ no 22.novembra līdz gada beigām piedāvā mākslinieka Ainara Mielava pirmo personālizstādi.

Ainars Mielavs ir pazīstams latviešu dziesmu rakstnieks un dziedātājs jau nepilnus 40 gadus.

No 1976. – 1985. gadam ieguvis profesionālu mākslinieka izglītību Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas Akadēmijā. Gleznošanu mācījies pie izcilajām meistarēm Silvas Linartes un Silvijas Jēkabsones. Pēc 30 gadu pārtraukuma atsācis gleznot 2016. gadā. Izstādē apkopoti darbi laika posmā no 1981. -2024. gadam.

https://www.delfi.lv/kultura/2094270/books/120045792/ainars-mielavs-izdod-gramatu-un-gatavojas-savai-pirmajai-personalizstadei-precizets

https://jauns.lv/raksts/izklaide/629898-ainars-mielavs-atklas-savu-pirmo-personalizstadi

https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/22.11.2024-pevec-i-xudoznik-ainar-mielavs-mezdu-kotikami-modelyami-i-dorogoi-v-eimuri-kultura1kb.a577384/

https://lente.lv/raksts/ainars-mielavs-atklas-savu-pirmo-personalizstadi/469023

https://www.diena.lv/raksts/kd/gramatas/klaja-laista-dziesminieka-un-gleznotaja-ainara-mielava-gramata-_kad-meness-jura-krit.-vardi-un-gleznas_-14325158

https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/klaja-nak-gramata-ar-ainara-mielava-dziesmu-tekstiem-un-gleznam.20484 

LIELISKI JAUNUMI!
Artūra Bērziņa izstāde tiek pagarināta līdz nedēļas beigām - to būs iespējams redzēt vēl 8. un 9. novembrī galerijas MuseumLV 1. stāvā

Savukārt Lauras Tučas izstāde "NAIVE" tiek pagarināta līdz novembra beigām   

 

 

ANALOGĀ SACELŠANĀS

Mākslas galerijā MuseumLV 5.novembrī plkst. 18:00, notiks Artūra Bērziņa performance- sociālais pētījums, kur var piedalīties ikviens un kurai vēlāk sekos diskusija par Eiropas kultūras mantojuma likteņiem digitālajā laikmetā, ko vadīs LMA prof. Deniss Hanovs.

Analogā pagrīde vai sacelšanās? Diskusija par Eiropas kultūras mantojuma likteņiem digitālajā laikmetā

Mākslinieka Artūra Bērziņa darbu saturs un tehnikas ilustrē autora kultūrvidi, kas ir piesātināta ar Eiropas kultūras simbolisko, mītisko un literāro telpu, tās varoņiem, sižetu peripētijām un vēstījumiem. Šo bagātīgo nozīmju klāstu var piemeklēt dažādi riski, starp tiem digitālās kultūras transformēta indivīda lasīšanas mazspēja, ko stimulē procesi, kurus izraisa un padziļina masveida digitālo tehnoloģiju un mediju fenomens. Eiropas mākslas telpa kā atvērta tekstu kolekcija un simbolisko nozīmju mijiedarbība draud pazust apstākļos, kas padara kultūras mantojumu par nesalasāmu, socializācijai un identitātei nevajadzīgu un rezultātā - par “neeksistējošu”.

Diskusijas sākumā auditorijai būs iespēja novērot mākslinieka veidoto performanci/ sociālo eksperimentu KOMŪNA.

5. novembrī 18:00 galerijā Museum LV izstādes “Himēras”noslēguma ietvaros notiks Artūra Bērziņa interaktīva mākslas performance, kas provokatīvā formā sintezē arhetipiskos, t.s. psihoenerģētiskos konceptus ar kritisku skatījumu uz mūsdienu sabiedrību un tās ideoloģiskajiem konstruktiem. Šī transgresīvās mākslas izrāde kļūst par telpu, kurā eksistenciālais un politiskais ķermenis saplūst, radot transformatīvu rituālu, kas aicina pārskatīt gan individuālo, gan kolektīvo apziņu.

Rituāla pamatā ir spēle ar atsaucēm uz seno čakru koncepciju, kas integrēta caur teozofijas un New Age ideju prizmu. Performances laikā tiks atklātas un transformētas septiņas čakras – no Sahasrara līdz Muladhara, katrai no tām pārstāvot noteiktu psihoenerģētisko stāvokli un dzīvības principu.

Mākslinieciskā rituāla laikā auditorija kļūs par aktīviem līdzdalībniekiem, piedzīvojot tējas ceremoniju kā simbolisku pāreju caur dažādiem esības stāvokļiem. Dalībnieku pieredze tiks dokumentēta un translēta reālajā laikā, tādējādi radot ne tikai vizuālu, bet arī eksistenciālu dialogu starp demiurgu-mākslinieku un publiku. Auditorijas mijiedabības rezultāti kalpos secinājumiem dotā sociālā pētījuma ietvaros.

Šī performance piedāvā ne tikai māksliniecisku pieredzi, bet arī filozofisku dialogu par cilvēka apziņu, eksistenciālo brīvību un kolektīvajām maskām, kuras mēs nēsājam. Mēs aicinām Jūs pievienoties šai simboliskajai mākslas pieredzei, kas rosina gan emocionālu, gan intelektuālu līdzdalību. Tiksimies, lai kopīgi apzinātos, vai brīvība un patiesā esība ir sasniedzamas mūsdienu sabiedrībā, kur viss, šķietami, ir jau noteikts.

Ieeja tikai pilngadīgām personām – performancei piemīt provokatīvs raksturs.

Diskusijas dalībnieki: mākslinieks Artūrs Bērziņš, profesors Andris Teikmanis un pedagoģe, izglītības eksperte un sabiedriskā aktīviste, Latvijas krievu kultūras biedrības vadītāja Jeļena Matjakubova, kas vairāku gadu garumā komentē mazākumtautību izglītības procesa attīstību Latvijā, bijusi arī LR valsts prezidenta Mazākumtautību padomē.

Saruna notiks latviešu valodā. Diskusiju moderēs kultūrpētnieks Dr. Deniss Hanovs.

 

LV
Pasteļu portretu meistarklase galerijā MuseumLV ar mākslinieci Lauru Tuču
Kur: Andreja Pumpura iela 2
Kad: 24.10.
Laiks: 17:30 – 19:00
Dalības maksa: 20 EUR
Lūdzam veikt priekšapmaksu līdz 23.10. Iepriekš lūdzam pieteikties rakstot uz info@museumlv.com
Dalībnieku skaits – 5 personas
Paralēli varēsiet apskatīt bez maksas A.Bērziņa izstādi "Himēras" galerijas 1.stāvā un “NAIVE” galerijas 2. stāvā


ENG
Pastel portrait masteclass at the gallery MuseumLV with Laura Tuča
Where: Andreja Pumpura street 2
When: 24.10., 17:30
Participation fee: 20 EUR
Application: info@museumlv.com
At the same time, you will be able to see exhibition "Chimeras"of Artūrs Bērziņš on the 1st floor of the gallery

Dārgie galerijas MuseumLV apmeklētāji!
No 1. oktobra galerijā MuseumLV var iegādāties grupas biļetes studentiem, skolēniem un pensionāriem. 10 apmeklētāju grupa: 15 eiro.

Dear friends of MuseumLV gallery! A group ticket for schoolchildren, students and retirees is available starting October the first. A group of 10 visitors: 15,- euros

Дорогие друзья галереи MuseumLV!
С первого октября доступен групповой билет для школьников, студентов и пенсионеров. Группа из 10 посетителей: 15 евро. 

Artūra Bērziņa personālizstāde

“HIMĒRAS”

20. 09. – 07.11.

Izstādes tēma – atcilvēciskošanās. Ne t.s. dehumanizācijas izpratnē, bet kā morālo īpašību, humānisma sabrukums sabiedrībā, iestājoties post-demokrātijas laikmetam. "Himēras" ir par tā saukto "jauno cilvēku" veidošanu, kā tas jau ir noticis iepriekšējos lielajos sociālajos projektos. Piemēram, kā tika audzināts "padomju cilvēks" ar noteiktu vērtību sistēmu un pasaules uztveri. Bet vai bija tik dīvaini sociālie eksperimenti, kuru liecinieki mēs esam tagad? Šodienas propagandas tehnoloģijas dažādās pasaules malās rāda fantastiskus rezultātus cilvēku pārvēršanā par kaut ko tik grotesku. Pārspīlēti-burtiski tas ir attēlots caur antropomorfiem radījumiem, kuri inženieru un kādas elitāras sabiedrības locekļu uzraudzībā kolbās un citās ierīcēs tiek audzēti vai pārveidoti. "Jaunie cilvēki", kuriem redzami citu būtņu anatomijas piejaukumi - tritons, sfinksa, kentaurīda.

Tāpat kā antīkajā mitoloģijā Himēra bija radījums, kas apvienoja sevī lauvu, kazu un čūsku, bioloģijā ar šo vārdu apzīmē organismus, kas sastāv no ģenētiski dažādām šūnām. Zooloģijā himēras sauc par organismiem, kuru šūnas nāk no divām vai vairāk zigotām. Papildus tam ir arī "dieva no mašīnas" dzimšanas tēls. Māksliniekam patīk konotācija ar biežāk sastopamo šī vārda nozīmi - ikdienā himēru sauc par kaut ko nepamatotu – utopisku, nerealizējamu ideju, izdomājumu. 
Izstāde sastāvēs no asamblāžām, gaismu kastēm, instalācijas un video projekcijām. 

Mākslinieks dzimis 1983. gada 20. aprīlī Rīgā. Ieguvis maģistra grādu LMA Vizuālās komunikācijas nodaļā. Sarīkojis vairākas personālizstādes, tai skaitā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā izstādi “Barotava” (2017). Šī jau ir trešā A. Bērziņa personālizstāde galerijā MuseumLV (2018.), (2021.) un (2024.). Artūrs Bērziņš piedalījies vairāk nekā 50 grupu izstādēs un projektos Latvijā un ārzemēs. Vienlaikus mākslinieks strādā arī performances žanrā, un laikā no 2017. līdz 2021. gadam šajā mākslas galerijā notikušas 5 mākslinieka performances. Bez tam Artūrs Bērziņš radījis scenogrāfiju vairākām Dž.Dž. Džilindžera iestudētajām izrādēm Dailes teātra Lielajā zālē (2018-2019), kā arī daudzus videoklipus, animācijas un īsfilmas, tostarp video tādām pasaules mūzikas zvaigznēm kā “Seven Lions” un “Cradle Of Filth”. 2010. gadā ietekmīgais amerikāņu interneta portāls Weirdworm.com ierindojis Artūru Bērziņu pasaules savdabīgāko mākslinieku Top-10 sestajā vietā.  Mākslinieka darbi tiek izmantoti arī kā uzdrukas uz apģērba, piesaistot pasaules mūzikas un alternatīvās modes industrijas pārstāvju ievērību. Par to liecina fakts, ka 2020. gadā uz Londonas “NME Awards” ceremoniju popmūzikas dīva Billija Eiliša (Billie Eilish) ieradās ar Artūra Bērziņa mākslas darba  uzdruku uz krekla. 2017. gadā izdevniecībā Zvaigzne ABC tika izdots mākslinieka debijas romāns “Visuma vērpēji”, kas ir pirmais  weird fiction žanra paraugs latviešu mūsdienu literatūrā, kā arī Zvaigzne ABC ir publicējusi “Tēla dialektika” un “Spoguļpuse. Patraka pasaka”.

 titanium.lv

delfi

diena.lv

rus.lsm

tv3.lv

arterritory.lv

spletnik.lv

100g kultūras

LMA prof. D. Hanova recenzija. Tulkojusi L. Tomsone

Himeras - privāta ballīte

MuseumLV galerija jauno sezonu atklāja ar Artūra Bērziņa versiju par mūsdienu sabiedrības neobarokālo vienaldzību.

Tas viss jau reiz ir bijis, bet ir zudis un aizmirsts, tāpēc nolemts mūžīgam atgriešanās lokam ­ -  tā vairākos  ietilpīgos jēdzienos varētu raksturot Artūra Bērziņa darbu ciklu “Himeras”. Autors, kā daudzpusīgs meistars, eksistē dažādās hipostāzēs, tāpēc, tiekoties ar viņa darbiem, visspilgtāk jūtama aizgājušo stilu, virzienu un laikmetu rēgu klātbūtne. Mākslinieks, kurš interesējas par performances mākslu, strādā mūzikas videoklipu jomā, rada tekstus un grāmatu maketus, cik vien iespējams iesakņotus Eiropas intelektuālajā pagātnē. Līdz ar to, viņš, diemžēl, ir nolemts dalīties aizgājušo laiku sajūtā, ka Eiropas intelektuālā pagātne tiek zaudēta, izdeg, svarīgākie gudrības avoti un zemsvītras piezīmes ir noplicināti, un mūsdienu mūžīgās kustības tukšgaita no tiem izvairās.

Autora darbi sagatavo skatītāju visu maņu spraigam darbam, un ķermenis iekļaujas gotiskā romāna noskaņā,  kas radīta uz ekrāniem sēru krepa tumsā. Prātā nāk drūmas ainas no aizmirstā vācu eposa par Nībelungiem un viņu alkatību, gatavību dusmās nolaisties līdz pat iznīcības pamatiem, no tiktokeriem nezināmiem Valtera Skota romāniem par dzimtas lāstiem un atriebību, par skotu spokaino līgavu neprātu, dveš kriptu aukstums.

Tajā pat laikā digitālās tehnoloģijas, drūmas elektroniskās mūzikas pavadībā, piepilda telpu ar barokāli saldenu, putekļainu gaisu - izkaltuši ziedi, grumbuļaini stumbri, pārogļojušies sēru elku dievi pēkšņi izaug no režisēta konflikta starp drūmo saturu un ierāmētās telpas barokālo iezīmi - sienas pulksteņa koka karkasu, tukšu, mūsdienu nesakarīgās patērētāju sabiedrības cikliskuma sagrautu,  tas kļūst par zārku laikam, par kapenēm pulkteņrādītājiem, kuru ceļš  ir kļuvis bezjēdzīgs, kopš Fukujamas vēstures beigas izrādījies pamats jaunam pašmaldināta intelektuāļa bestselleram.

Vienas zāles centrā ir simbolisks laika ugunskurs (Vai bēru altāris? Vai varbūt stabs ikvakara erotiskajai izrādei?), kuru rotā ķermenim izrautas svārsta mēles, lai uz visiem laikiem aprautu tā stāstu.

Šajās omulīgajās formās nav mājīgu tikšķu un kustību, mājās ik stundu neskanēs dobjais pulksteņa zvans - mūsdienu pasaules konflikti un tektoniskās pārmaiņas ir pārvērtušas māju un tradīciju pīšļos, mākslīgā intelekta sadedzināto manuskriptu pelnos, ko padomju vara nespēja atņemt ne rakstniekam, ne velnam, un sociālie tīkli, uzvarējuši skolas izglītību un paaudžu saikni, ir iznīcinājuši un aizlieguši lasītāja intelektuālo līdzautorību. Teksts kļuvis smagnējs, garš un, nespēdams iekļauties 20 sekundēs vai 140 zīmēs, to veiksmīgi amputējusi seriālu industrija.

Šādās bēru vaimanās par logocentrisko kultūru, kuru sterilizējušas korporācijas, kas karo par litiju savām baterijām, lai saglabātu intelektuālo tukšumu, pastāv mākslinieks, kuru ne katrs varēs izlasīt, tādā veidā autoru nolemjot nevis paša izvēlētai, bet modernitātes uzspiestai vientulībai -- Bērziņa darbi ir smalks, dziļš dialogs ar baroka tradīciju, kurā valda intelektuāla, metaforiska spriedze, konflikts, pretestība un elementu mijiedarbība. Ķermenis – tā piesātinājums un pārmērība – kļuvis par materiālu, galveno māksliniecisko kategoriju autora jaunajā izstādē prezentētajiem darbiem. Ķermeņa hiperklātbūtne pastāv dažādās sociālajās telpās, savukārt ķermenis ir varas kategorija – kurš gan tagad lasa Fuko, ja viņa vārdā var nosaukt stilīgu bāru vai stipru kokteili, tā nodzerot franču filozofisko kritiku?

Tādējādi aizmirstais un izbalējušais Fuko savā nelasāmībā atklājas autora gleznās kā varas subjekts - vara pār ķermeni savā valstiskajā, elitārajā sadismā rada ne vien ekonomiskos procesus vai valodu, bet arī estētiskās formas. Ķermenis, kas nereti ietērpts elegantās, zeltītā ietvarā ieskautās kolbās, pārtop par jauno Kunstkameru šīs pasaules varenajiem, elites pārstāvjiem, kas uzauguši maksimāli ekpluatējot turbokapitālismu, kas ļāvis un leģitimizējis vispārēju sabiedrības sociālās solidaritātes bojāeju, maksimālu ekspluatāciju, kurā seksualitāte ir daļa no sezonālās izpārdošanas. Ķermenis kolbā ir mazā cilvēka bezcerības muzejs lielpilsētā, kur elite ir piespiedusi nabagos dievināt  bagātos, kas tos pazemo, atņemot, iemidzinot viņu dusmas un tieksmi pēc labākas dzīves.

Futūrisms pagātnē ir sagatavojis vairākas diktatūras, bet metāla un ātruma straujumā, elektrisko vadu sprakšķēšanā tas atslāba un apstājās, noslīcināts kā trakā dendija Marinetti sacīkšu auto banalitātes dubļainajā peļķē, kur nav ne teksta, ne kritikas, ne sapņu, ne strīda ar avotiem, jo neoliberālo valdību budžeta krīzes dēļ tie tika samazināti. Arī elite skumjā skatītāja Bērziņa darbos ir pakļauta mūsdienu porno sabiedrības hiperseksualitātei, šļakatām spermas dīķos un digitāliem vaidiem pie stilīgā makbuka ekrāna. Tās spēks ir centrēts tieši šajā seksualitātē á la carte, kas viegli smaržo pēc tikko pamanāma  līķa smārda, ar noguruma un ķermeņa sairšanas notīm, ko nomainījušas digitālās viltus fantāzijas. Un tomēr pat šis faliskais un vaginālais savītums piespiež paverdzinātos ķermeņus (vai tos, kas aicināti uz apmaksātu daiļavu un skaistuļu priekšnesumu, viņiem nav biogrāfiju, bet ir globāli ofšoru miljardieriem nevajadzīgi nodokļu numuri) pielūgt eliti, centies sekot un vienkārši sentimentāli rīstīties ar spirtu pildītos traukos, sapņot tai līdzināties.

Bērziņš varētu kļūt par augstāko līmeni advancētajiem, taču viņa darbiem nav lemts atrast spēļu industrijas cienīgu sarežģītības līmeni - autoram konstatēts pārāk liels teksta daudzums. Teksts meklē ar literārajām zemsvītras piezīmēm un alūzijām pievilgušu lasītāju un tālumā redz mirgojošu spriedumu: “Not found. Something went wrong. Try again later.” Kaut kas nogājis greizi? Vai esat pārliecināts? Lasiet Bērziņu! Viņš ir pacietīgs, jo skumjas, zaudējot metaforu lasāmo antropoloģisko ierīci, ko sauc par cilvēku, ir lēns process un ceremoniāls, barokāls ars moriendi, pilns senās mitoloģas atsaucēm, kas pāvērties kruīza kuģu vai masāžas salonu nosaukumos.

No lielām grāmatu skumjām par mākslu kā iekšējo dialogu, drosmīgu izsaucienu, protestu un pretrunu, provokācijas aktu, autors glābjas sarežģītajā savu videoklipu scenogrāfijā, tableau vivant, atsaucoties uz 20. gadsimta 80. gadu beigu rokmūzikas neobarokālo estētiku.

Autora rokrakstu caurstrāvo auduma viļņošanās, Delēza kultūras pieredzes krokas un uzslāņojumi un seno kultūras slāņu izzināšanas spēle, bez kuriem mēs varētu iztikt, tāpat kā bez kentauriem un kentaurēm, bez antīkajiem prinčiem un Lorelejām. Ātrā ekrāna ritināšana nogalinājusi sengrieķu teksta traģēdiju un līdz ar to arī katarses iespējamību, šausmu un ciešanu sekas, kam reiz ticēja kā dvēseli attīrošam līdzeklim. Taču bojā gājis ir arī koris, tas ir - mēs paši, kā rakstīja Brodskis un vēlāk Asja Vološina (Estere Bola). Tas nozīmē, ka tiek iznīcināta gan pilsēta, gan sabiedrība, kā trauksmainu pārdomu un meklējumu kopums. Nāciet atcerēties intelektuālo nemieru, drīz tas mūs pametīs.

 

Lauras Tučas personālizstāde

NAIVE

Kultūras centrs Grata JJ un galerija MuseumLV

20. 09. – 12.10.

Naivā izstāde simbolizē to pasaules daļu, kurā māksliniece vēl meklē patvērumu un caur humoru cenšas reflektēt par mūsdienu pasaules jautājumiem, tai skaitā iecietību, terapiju, ilgtermiņa domāšanu un sabiedrībā uzstādītiem standartiem. Te grāmatu, filmu, multfilmu tēli sajaucas ar humoristiskiem sižetiem, lai skaidrāk paskaidrotu autores vērtību sistēmu. “Viss, kas veidojis mani kā būtni, ir šeit.” Katrai paaudzei ir sava pieredze un atmiņas, kas sākotnēji to ir veidojis – kaut kas kolektīvi pazīstams un sirdij tuvs.

“Mani vienaudži bieži smīn, kad es aizrautīgi stāstu, kā jūsmoju, piemēram, par kādu multfilmu, taču tur nav ko brīnīties – tajās ir elementi, kas notur manu uzmanību un kuri man ir svarīgi. Tur ir skaistas vizualizācijas, aktiermeistarība,  sižetiskā līnija, dažādas vērtības, nostaļģija; cilvēki ir pavadījuši ilgas darba stundas, lai radītu tās. Caur šiem skaistajiem cilvēku radītajiem darbiem es smeļos iedvesmu un rodu arī spēku dzīvot naivi šai dažreiz ne tik vienkāršajā pasaulē. Caur stāstiem mēs iepazīstam pasauli un veidojam savu vērtību sistēmu. Vizuālā māksla, tāpat kā jebkura māksla, ir interpretējama, taču tai jebkurā gadījumā ir ideja un stāsts, kas to paspilgtina. Pat, ja mākslinieks izvēlas nerunāt par savu mākslas darbu, par to kādā mirklī runās citi. Māksla ir veids, kā mēs komunicējam, apmaināmies ar idejām un uzdrošināmies domāt. Tieši kultūra ir spēcīgs instruments valsts veidošanā.” Arī Lauras Tučas gleznās liela loma ir ne tikai vizuālajam, bet arī gleznas sižetiskajai līnijai. Katrs darbs ir kā atsevišķa filma. Izstādē tiks atskaņots L. Tučas skaņdarbs “Who am I?”, kas kā performance tika veidota galerijā MuseumLV šī gada martā.

Laura Tuča (1996) ir multi - māksliniece. Rīgā noorganizējusi vairākas personālizstādes, tai skaitā Spīķeros, un cenšas tās radīt neierastā formātā. Kopš 2020.gada L.Tuča ir veidojusi 5 koncertizstādes, kombinējot vizuālās mākslas un mūzikas sinerģiju, veica latvijas mūziķu portretu sēriju; tai skaitā piedalījusies CONTEMPORARY VENICE – ART FAIR (2021), Itālijā, ko organizē ITSLIQUID Group. Noorganizējusi vairākas izstādes galerijā MuseumLV. Bijusi kuratore tādām izstādēm kā Mary Zhang “Dragon Boat” un jauno mākslinieku kopizstādei “KONTAKTI” Tallinas ielas kvartāla.

arterritory.com

titanium.lv

rus.lsm.lv

lr4

nra

tendences.lv

100g kultūras

Galerija šodien (02.07.) apmeklētājiem nav pieejama no 13:30 - 17:00