LŪKO

Lūkot cilvēku ir kā vērot okeānu. Lūkot, skatīt.

Lūkot - arī - censties, mēģināt.

Censties un mēģināt ir TRAUSLA situācija. Vēlneziņa,betjauarī APZIŅA un TICĪBA. Kaut kas ir tuvu. Ir iespējams.

Izstāde LŪKO piedāvā skatītājiem iepazīties ar cilvēka atveides iespējām glezniecībā.Tajā apskatāmi pēdējo gadu laikā tapušie darbi.Izstādes kodolu veido sešas lielformāta gleznas - meitenes portreti. Sākotnējā iecere - dokumentāli precīzi atveidot cilvēku - pārauga plašākā interesē par cilvēka emociju atklāsmi.

“Vēsturiski glezniecībā pretskatā attēloja tikai valdnieku, pāvestu, svētos, Dievmāti, pašu Dievu. Izvēle pozicionēt portretējamo cilvēku pretskatā izriet no iekšējas nepieciešamības DOKUMENTĒT. Kā personu apliecinošā dokumentā, pasē. Valsts īpašumam. Fiksēt personas parametrus. Nekādu papildus emocionālu slodzi nesošu rakursu.

Bet ko īsti tiecos dokumentēt es? Spriedzi. Iekšējā garīgā darba manifestāciju. Atziņas starojumu. Garu. Dvēseles pasei, kuras īpašnieks tad Dievs. Intuitīvi tvert cilvēku tik pat vērtīgu kā Dievu - tur nav pretrunas, ja formulējam, ka cilvēks uzskatāms par Dievišķā atspulgu, atveidu. Cilvēks kā dievišķas dzirksts aizšķilta gaisma.

Apziņa par milzīgo telpu, kurā noris sarežģīti psihoemocionālie procesi, noteica arī lielu un arvien lielāku gleznu formātu izvēli! Sākumā darbi bija iecerēti arī gandrīz melnbalti, bet, augot izpratnei par krāsas lomu dažādu sajūtu atklāsmē, gleznas ietonējās! Krāsa uztvērusi un uzsver noskaņu.

Lūkot cilvēku ir kā vērot okeānu. Saules gaisma caurstrāvo ūdeni, bet ūdens arī atstaro gaismu - uz virsmas un no dziļākiem slāņiem. Gaismas piepildītas debesis. Gaismas avots, gaiss un ūdens substance. Ūdens savukārt apstaro arī gaismas avotu. Gaismas enerģiju savstarpēja caurstrāvošanās. VISS IZGAISMOJAS UN ATSTAROJAS. Maģiskā burvībā un spēkā. Statisks un kustīgs vienlaikus. Vibrācija kā lielākais spēks Visumā. Gaismas viļņi, ūdens svārstības, vējš.

Portreti tapuši sadarbībā ar fotogrāfiem Heinzu Reizeru / Heinz Ryser (Šveice) un Jāni Bartaševicu (Latvija). Portretu modelis - Ilze Ungere (Latvija).

Līdzās šiem izstādīti arī vairāki mazāka formāta darbi - liecība par to, kā attīstījusies mana interese par portretu, un dažas iepriekšējo gadu gleznas, kuras papildina vēstījumu.

Lūkot ir robeža.
Neziņas un apzināšanās robeža. Domas un nodoma.
Tajā jau kustības impulss un spēks.

Kaut kas ir tuvu.
Kaut kas skaists vēl būs. Tas jau ir.
LŪKOSIM IERAUDZĪT!”

Linda Kozule
Rīgā, 2025. gada 3. septembrī.

Agrāk vai vēlāk ķermenis atgriežas. Nevis kā abstraktā, nevis kā simbols, bet kā klātbūtne. Kā vēsture. Kā pretošanās.

Mākslinieka Evgenija Mermana darbos ķermenis atkal un atkal kļūst par vietu, par robežpunktu, kur vardarbība sastopas ar atmiņu, un kur atmiņa atsakās izgaist.

Savā agrākajā sērijā NoWomenNoKids Mermans uz neapstrādātiem, nerāmētiem audekliem aicināja skeletiskas figūras, pusceļā starp nāves pļāvēju un tautas pravieti. To estētikā skanēja atsauce uz Hosē Gvadalupes Posadas kalaverām, 19. gadsimta meksikāņu grafiķa skeletiem, kas smējās un dejoja, pat ja nesa nāves zīmes. Rietumu mākslā galvaskauss tradicionāli bija memento mori – auksts atgādinājums par mirstību. Bet acteku kultūrā, tāpat kā Posadas grafikās, galvaskauss nebija vienīgi brīdinājums. Tas bija solījums. Simbols atgriešanās iespējai, atdzimšanai.

Mermana skeleti ietver sevī šo dubulto smagumu: tie sēro un vienlaikus līksmo. Tie atsauc atmiņā viduslaiku Eiropas danse macabre tradīciju, kur dzīvie un mirušie dejoja pārī, apzinoties kopīgo likteni. Taču tie runā arī par kaut ko krietni laikmetīgāku: globālas vardarbības, kara un personisku zaudējumu fonā šie skeletiskie ķermeņi: steidzīgi, grafiti manierē, uzzīmēti uz retā klātā lina iemieso to, kas paliek. Kas izdzīvo. Kas pieprasa būt pamanītas..

Šie darbi nav smalki pētījumi. Tie ir neapstrādāti pārsūtījumi, radīti ar dabīgām pigmentu krāsām un oglēm, bieži vien uz milzīgiem, nestieptiem audekliem. Līnijas impulsīvas, bet precīzas, izriet nevis no stilizācijas, bet no paša mākslinieka anatomijas: smadzenēm, sirds, rokām. Šī neregulārā, nefiltrētā līnija kļūst par pubertātes metaforu, par pirmo iekšējā nemiera un ārējās formas sadursmi. Skeleti šeit nav tikai figūras. Tie ir sliekšņi. Tie iezīmē pāreju no viena esības stāvokļa uz citu.

Šī pati steigas pulss arī Mermana monumentālajos gleznojumu ciklos, kas radīti pie Nāves jūras. Taču noskaņa jau mainījusies. Kaulus ir nomainījusi āda. Sieviešu ķermeņi .. kaili, atklāti, neatskatoties atpakaļ, izstiepjas pāri sāls balinātam audeklam. Tie nepozē. Tie neatvainojas. Tie noguļas gar horizontu it kā piesavinādamies to. Šeit ķermenis nav skeletisks, bet dzīvs līdz galam kaut arī vieta, kuru tas ieņem, ir slavenā ar savu nedzīvību. Nāves jūra: bībeliska, minerāliem piesātināta, neapdzīvojama. Ūdens tilpne, kas nespēj uzturēt dzīvību. Un tomēr, šeit ir šīs sievietes. Elpojošas. Esošas. Atsakoties izzust.

Kontrasts starp abām sērijām – vienu skeletisku, otru iemiesotu, atklāj nepārtrauktību Mermana darbā. Tā nav pretstatīšana, bet atgriešanās. Abas sērijas stājas pretī mirstībai, taču no pretējiem galiem. NoWomenNoKids noplēš miesu, lai atklātu kaulus; DeadSeaNotDead darbos ķermenis tiek atdots atpakaļ nepiedodami vesels. Abas uzdod jautājumu: kas paliek pēc izdzīvošanas? Ko nozīmē ieņemt telpu pēc vardarbības?

Un vienmēr ir līnija. Zīmētā līnija, protams, bet arī morālā līnija. Nosaukums NoWomenNoKids, aizgūts no Luka Besona filmas “Leons”. Profesionālis, atsaucas uz slepkavas vienīgo noteikumu. Žēlastības līniju brutālā pasaulē. Bet likumi tiek lauzti, kā vienmēr. Ķermenis kļūst par ķīlnieku. Un Mermana rokās arī par liecinieku. Starp līnijām, kas vilktas pāri audeklam, pāri vēsturei, pāri ādai, notiek klusa atmoda. Skeleti smējās nāvei sejā; sievietes guļ līdzās tās klātbūtnei.
Neviens nepavērš skatienu prom. Jo pat pie jūras, kas vairs nespēj uzturēt dzīvību, ķermenis pastāv.

Un savā nekustībā tas sāk no jauna.


Diena

Spletnik.LV

Rus.Lsm.Lv

Mixnews.Lv

Apsveicam Zoju Golubevu – gleznas autori, skatītāju simpātiju balvas ieguvēju izstādē Grata Balva “Zelta laikmets”!

Galerijas MuseumLV un kultūras centra GrataJJ komanda pateicas visiem konkursā “Zelta laikmets” iesaistītajiem autoriem, māksliniekiem un izstādes kuratoram par radošo pieeju projekta tēmai, ideju realizāciju un rūpīgo izpildes tehnikas izvēli. Šogad konkursā piedalījās 76 mākslinieki, bet eksponēto darbu un instalāciju skaits sasniedza 110. Izstādē radītos darbus redzēja tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un viesu.

Konkursa ietvaros tika organizēti vairāki pasākumi – gan privāti, gan publiski, kuru mērķis bija iepazīstināt ar katra mākslinieka daiļradi, kā arī rīkoti vairāki raidījumi medijos. Izstādes norise tika plaši atspoguļota visos vadošajos Latvijas informatīvajos portālos.

Mums bija ārkārtīgi patīkami un iedvesmojoši strādāt pie Grata BALVA 2025 realizācijas, komunicēt ar autoriem, izstādes kuratoru un apmeklētājiem. Ar nepacietību gaidām māksliniekus un autorus kā dalībniekus mūsu nākamajos projektos galerijā MuseumLV un kultūras centrā GrataJJ. Īpaši augstu vērtējam radošo enerģiju, ieguldīto darbu un vēlmi attīstīties Latvijas kultūras un mākslas jomā.

Norises laiks: 2025. gada 28. augusts; plkst. 18:00 Norises vieta: galerija MuseumLV, Grata JJ kultūras centrs, Rīga, A. Pumpura iela. 2 Labdien, cienījamie kolēģi un kultūras centra Grata JJ mākslas galerijas MuseumLV draugi! Aicinām ikvienu pastaigāties pa konkursa izstādi "Zelta laikmets" izstādes kuratora Dr.art Denisa Hanova pavadībā. Kurators pastāstīs par konkursa ideju, kopā ielūkosieties izstādes procesu aizkulisēs. Vietu skaits ir ierobežots, lūdzam nodrošināt sev vietu savlaicīgi! Biļetes iespējams iegādāties iepriekš ar bilešuserviss vai uz vietas 28.08. Biļešu cena — standarta 28. augustā saruna notiks latviešu valodā.

Labdien, cienījamie kolēģi un kultūras centra Gratta JJ mākslas galerijas MuseumLV draugi! Izstādes kuratora veselības stāvokļa dēļ šodien plānotā ekskursija nenotiks. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām. Par jaunajiem pasākuma datumiem informēsim vēlāk. Ar cieņu MuseumLV

LV, ENG, RU

Starptautiskā konkursa izstāde GRATA BALVA 2025 “Zelta laikmets” galerijā MuseumLV

Norises laiks: 2025. gada 12. jūnijs – 6. septembris

Norises vieta: galerija MuseumLV, Grata JJ kultūras centrs, Rīga, A. Pumpura iela. 2

No 2025. gada 12. jūnija līdz 6. septembrim galerija MuseumLV aicina skatītājus apmeklēt ikgadējo konkursa izstādi GRATA BALVA, kuras tēma šogad ir “Zelta laikmets”. Projektu organizē MuseumLV galerija, Grata JJ kultūras centra ietvaros, un tas kalpo kā vērienīga platforma mūsdienu profesionālo mākslinieku darbu demonstrēšanai no Latvijas un citām valstīm.

Izstādes kurators — Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Dr.art. Deniss Hanovs, kurš ir arī izstādes koncepcijas autors.

Tēma “Zelta laikmets” piedāvā plašas iespējas radošai interpretācijai, tā atsaucas gan uz utopiskiem sapņiem, gan uz personiskajām pārdomām par pagātni, tagadni un nākotni vēsturiskajā un kultūras kontekstā.

Šogad konkursā piedalās 76 profesionāli mūsdienu mākslinieki, piedāvājot vairāk nekā 100 mākslas darbus glezniecībā, tēlniecībā, grafikā, keramikā, tekstilmākslā, digitālajā mākslā un instalācijās. Visi darbi izstādīti abos galerijas stāvos un ir pieejami iegādei.

Divi pirmo balvu laureāti jau ir zināmi!

Apsveicam starptautiskā vizuālās mākslas konkursa “GRATA BALVA 2025” laureātus!

Grata ģimenes balva piešķirta gleznai “Jaunā ēra”

Autors: Leo Preiss

2025 | Audekls, akrils | 100 × 90 cm

Kuratora balva piešķirta darbam “Buļļi”

Autore: Ludmila Kolomenska

2024 | Papīrs, akvarelis | 84 × 64 cm

Par konkursu

GRATA BALVA ir ikgadējs vizuālās mākslas konkurss, ko kopš 2018. gada organizē galerija MuseumLV. Projekta mērķis ir atbalstīt profesionālus māksliniekus, veicināt kultūras dialogu un veicināt laikmetīgās mākslas attīstību.

Iepriekšējās GRATA BALVA tēmas:

  •        “Misterija. Rituālā māksla”

  •        “Spēka avots”

  •        “#artefakts #piektācivilizācija”

  •        “#iluzorā #realitāte” (atbalstot Ukrainas bēgļus)

Konkursa speciālie noteikumi

  •        Lai nodrošinātu pēc iespējas objektīvāku balsošanu, katram darbam piešķirts numurs, nenorādot autora vārdu.

  •        Balsošana notiek klātienē galerijā MuseumLV visas izstādes laikā.

  •        Katrs apmeklētājs var nobalsot par 8 darbiem, kas viņam patikuši visvairāk. Visi darbi ir pieejami iegādei!

Par naudas balvām konkursā GRATA BALVA 2025

Konkursā tiek piešķirtas trīs naudas balvas:

  1.      Pirmā balva – “Grata ģimenes balva” (500 EUR)

Tiek pasniegta izstādes atklāšanā no galerijas pārstāvju puses. Žūrijas izvēle balstīta uz mākslinieka sadarbības pieredzi un ieguldījumu MuseumLV darbībā.

  2.      Otrā balva – “Kuratora balva” (500 EUR)

Piešķir izstādes “Zelta laikmets” kurators — Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Deniss Hanovs. Balva tiek pasniegta izstādes atklāšanā.

  3.      Trešā balva – “Skatītāju simpātiju balva” (300 EUR)

Uzvarētāju nosaka, saskaitot apmeklētāju balsis, kas tiks iesniegtas izstādes laikā MuseumLV galerijā. Balsošanas rezultāti tiks paziņoti tiešraidē MuseumLV Facebook lapā septembra sākumā.

Balva tiek pasniegta nākamās izstādes atklāšanā galerijā MuseumLV.

Žūrija:

  •        izstādes kurators prof. Dr.art. Deniss Hanovs,

  •        ģenerālsponsora GRATA ECO HOUSE pārstāvis,

  •        galerijas vadītāja Jūlija Eresko.

Aicinām uz galeriju baudīt, izvēlēties, balsot!

Katrs apmeklētājs var nobalsot par 8 sev tīkamākajiem darbiem. Visi darbi ir pieejami iegādei!

diena

Lnkba

Titanium

LSM

Mix news

lasi.lv

LV, ENG, RU

Apsveicam starptautiskā vizuālās mākslas konkursa GRATA BALVA 2025 laureātus!

Grata ģimenes balva piešķirta gleznai “Jaunā ēra”

Autors: Leo Preiss

2025 | Audekls, akrils | 100 × 90 cm

Kuratora balva piešķirta darbam “Buļļi”

Autore: Ludmila Kolomenska

2024 | Papīrs, akvarelis | 84 × 64 cm

diena

Lnkba

Titanium