Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ

10.06. – 29.07.2023.

        

Atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 150.gadskārtu, Latvijas Pasts izdod divu pastmarku bloku un divas atsevišķas pastmarkas, kuru dizains simbolizē mūsu tautai būtiskāko svētku vēsturi un to pastāvēšanu nākotnē. Filatēlijas izdevumu pirmās dienas zīmogošana paredzēta 2023.gada 9.jūnijā sadarbībā ar mākslas galeriju MuseumLV un tās telpās Andreja Pumpura ielā 2, Rīgā, no plkst.10 līdz 17. Turpat plkst.14 plānots arī pastmarkas prezentācijas pasākums, kuru atklās Latvijas Pasta koris Dziesmu pasts un kurā piedalīsies satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.

Atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 150.gadskārtu, Latvijas Pasts 9.jūnijā izdod divu pastmarku bloku 4000 eksemplāru tirāžā un divas atsevišķas pastmarkas ar katras tirāžu 20 000 eksemplāru. Ikvienas jaunās pastmarkas nominālvērtība ir 1,65 eiro, un katra no tām paredzēta sūtījumu apmaksai svara kategorijā līdz 20 gramu Latvijas teritorijā. Līdz ar pastmarkām izdota arī speciāla aploksne 1000 eksemplāros.

Filatēlijas izdevumu dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja, kura pastmarkās stilizēti attēlojusi svētku 150 gadu seno vēsturi un latviešu tautas pastāvēšanai būtisko svētku nākotnes nozīmi. Pastmarkas Dziesma fonā iezīmēta I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku estrāde Ķeizardārzā, bet tās priekšplānā redzamas kora dziedātājas, – šī pastmarka simbolizē svētku vēstures ciklu. Savukārt uz pastmarkas Deja redzami dejotāji viņiem raksturīgās deju pozīcijās, kas simbolizē svētku mūsdienu nozīmi un pastāvēšanu nākotnē. Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir pasaulē atzīts izcils un ilglaicīgs kultūras notikums Latvijā, kas ir arī būtiska latviskās identitātes sastāvdaļa. Šim notikumam ir divi savstarpēji cieši saistīti aspekti – Dziesmu un Deju svētki kā festivāls un kā kultūras process. Sabiedrības apziņā un dažāda veida komunikācijā dominē festivāliskais aspekts, tomēr tieši kultūras process nodrošina svētku pastāvēšanu un ilglaicīgu turpināšanos. Kopš pirmsākumiem 1873.gadā Dziesmu (un vēlāk arī deju) svētki kā festivāls notikuši vidēji reizi 5,8 gados, un šis kultūras process šo gadu laikā bijis nepārtraukts. 2023.gadā  XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki risināsies Rīgā no 30.jūnija līdz 9.jūlijam. 

9.jūnijā mākslas galerijā MuseumLV A.Pumpura ielā 2, Rīgā, plkst.14 notiks Dziesmu un Deju svētkiem veltīto filatēlijas izdevumu svinīgs prezentācijas pasākums, kuru ieskandinās XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībnieki no Latvijas Pasta kora Dziesmu pasts un kurā piedalīsies satiksmes ministrs J.Vitenbergs, kultūras ministrs N.Puntulis, Latvijas Pasta un Latvijas Nacionālā kultūras centra vadības pārstāvji.

Pastmarkas prezentācijas vieta izvēlēta saistībā ar Latvijas Pasta un mākslas galerijas MuseumLV ilggadējās sadarbības rezultātā tapušo izstādi Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas, kura būs apskatāma no 9.jūnija līdz 29.jūlijam mākslas galerijas telpās. Izstādes koncepcija un iekārtojums tapis ar Galerijas MuseumLV līdzdalību un atbalstu. 

Pirmo reizi tik izvērstā ekspozīcijā tiek parādīta autores sekmīgā sadarbība ar Latvijas Pastu. Māksliniece turpat 30 gadu laikā veidojusi aptuveni 100 pastmarku dizainu ar ļoti daudzveidīgu tematiku. Tās ir atsevišķas pastmarkas un sērijas “Tautastērpi”, “Ziemassvētki”, “Cimdi”, “Etnogrāfiskās rotas”, “Latvijas Nacionālie bruņotie spēki”, “Saeima”, “Latvijas bākas”, “Dabas aizsardzība”, “Izcilas Latvijas zinātnes un kultūras personības”, “Latvijas muzeji”, “Eiropa”. Mākslinieces pastmarkām raksturīga informatīvi un vizuāli piesātināta izvērsta kompozīcija, līdz filigrānai meistarībai izstrādātas detaļas, spēja radīt spilgtus vēstījumus – miniatūrus stāstus par mūsu valsti, mūsu vērtībām un ideāliem. Tālab Artu Ozolu-Jaunarāju pamatoti var uzskatīt par vienu no vadošajām Latvijas kā valsts vizuālā tēla veidotājām.

 Izstādei atlasītas skices, oriģināli zīmējumi, estampi, izdotu pastmarku bloki, palielinātas to digitālās kopijas, pirmās dienas aploksnes ar zīmogiem, fotogrāfijas, kā arī atsevišķi, pastmarkās attēlotie priekšmeti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Rīgas porcelāna muzeja un “Tautas tērpu centra “Senā Klēts“ krājumiem, kā arī privātkolekcijām ar mērķi atklāt viena autora radošā darba procesa anatomiju, sākot no izpētes, pirmās skices līdz gala rezultātam šajā miniatūrajā lietišķās grafikas dizaina jomā.

Par VAS Latvijas Pasts

Latvijas Pasts nodrošina plašāko pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu un izvērstu āra un iekštelpu pakomātu tīklu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, pakomātu, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. Latvijas Pasts ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā ap 2700 darbinieku. Uzņēmuma iekšzemes sūtījumu piegādes kvalitātes mērījumus veic viena no Latvijas vadošajām tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūrām Kantar TNS, savukārt pārrobežu sūtījumu piegādes kvalitātes kontroles mērījumi tiek nodrošināti Starptautiskās pasta korporācijas (International Post Corporation) ietvaros ar izpētes kompāniju Kantar TNS, Ipsos un Quotas starpniecību.

 Par mākslinieci Artu Ozolu-Jaunarāju.

Arta Ozola-Jaunarāja dzimusi 1963. gada 10. janvārī Jelgavā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju grafikas specialitātē (1988), ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu (2003).

Darbības jomas – stājgrafika (oforta, aukstā adatas, augstspiedes u.c. tehnikas), grāmatu ilustratore (sadarbība ar Jānis Roze, Jumava, Daugava, Valters un Rapa, Alberts XII, Artava, Preses Nams, Rasa ABC, Zvaigzne ABC, Nordic, Vaga u.c); reklāmas un grafiskais dizains, iepakojuma un monētu dizains. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1993. gada. Sarīkojusi personālizstādes Rīgā, (stājgrafikas; 1994), galerijā “Senā klēts” (tautas tērpiem veltīto pastmarku sērija, 1997), Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (kopā ar V. Dzērvi gleznu cikls “Doriana ceļojumi”, 2021), “Apokalipse. Jātnieks Nr.4”, Rīgas Centrālās bibliotēkas Izstāžu zāle (ar pseidonīmu Marija Antuanete, kopā ar V. Dzērvi gleznas, objekti, instalācijas, video, 2022). Grāmatu konkursa Zelta ābele, kā arī starptautiskā Baltijas valstu grāmatu konkursa žūrijas locekle (2014, 2020). Guvusi starptautisku atzinību kā grāmatu ilustratore, tai skaitā 1. godalga 21. starprepubliku grāmatu dizaina un ilustrāciju konkursā (1988), diploms 2. Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1990); diploms grāmatu mākslas triennālē Viļņa-90; diploms un prēmija Baltijas valstu grafikas triennālē Zviedrijā (1993); vairākkārtēja konkursa Gada skaistākā grāmata (2001–2005) balvas ieguvēja; galvenā balva grāmatu mākslas konkursā Zelta ābele (2008), diploms Rīgas bilžu grāmatu kvadriennālē (2014). Latvijas bankas kolekciju monētu sērijā tapis dizains monētām “Krišjānis Barons”, “Krišjānis Valdemārs”, “Rainis” un “Rainis un Aspazija”, kas ieguva godalgu starptautiskajā monētu konkursā “Coin Constellation 2016”.

Latvijas Pastam darinājusi ap 100 pastmarku un mākslinieces sadarbība ar Latvijas Pastu turpinās. Mākslinieces pastmarkas vairākkārt ieguvušas Gada skaistākās pastmarkas vērtējumu (2011, 2013, 2019).

Izstādes kuratore Irēna Bužinska. Izstādes scenogrāfija: Irēna Bužinska, Jūlija Eresko.

Galerijas darba laiks Lieldienās ☀


Ceturtdiena: 11:00 - 19:00

Piektdiena: Brīvs

Sestdiena: 11:00 - 17:00

Svētdiena: Brīvs

Pirmdiena: Brīvs


Gaidīsim uz Ģirta Boronovska izstādi!


Priecīgus svētkus!

Ģirts Boronovskis

"Platekrāna ainava" - pasteļi.

Jubilejas izstāde kultūras centra Grata JJ galerijā MuseumLV

06.04.2023. – 27.05. 2023.

Par autoru.

Ģirts ir dzimis un audzis rīdzinieks. Skolas gaitas uzsācis Rīgas 24. vidusskolā, Tallinas un Krišjāņa Barona ielu krustojumā. Viņam paveicās ar zīmēšanas skolotāju, kurš vadīja arī zīmēšanas pulciņu. Tolaik jaunais gleznotājs Vilis Vizulis pamanīja Ģirta īpašās dotības vizuālās mākslas jomā, talantīgais audzēknis pārstāvēja skolu zīmēšanas olimpiādēs un galu galā skolotājs iestāstīja viņa vecākiem, ka zēnam izglītība ir jāturpina Jaņa Rozentāla Mākslas skolā.

Lai arī ar nelielu aizķeršanos, viņš palika pirmais aiz svītras un tika uzņemts pēc pārrunām, "rozentāļos" izdodas iestāties uzreiz. Ar sirsnību mākslinieks atceras savu klases audzinātāju, gleznotāju Uno Daņiļevski, kurš ļoti rūpējās par saviem audzēkņiem, viņu izaugsmi un attīstību. Savukārt skolotāja Līga Bokaldere ierosināja jaunieša interesi par grafikas tehnikām; viņa līdzās speciālajiem mācību priekšmetiem vadīja grafikas pulciņu. Gleznošana Ģirtam negāja tik raiti, kā citiem klases biedriem, tāpēc īpašas sajūtas viņam ir pret gleznošanas pedagogu Imantu Melderi, kurš palīdzēja nezaudēt interesi un pilnveidot meistarību.

Rozentāla skolu jaunais mākslinieks absolvē ar linogriezuma tehnikā veidotu diplomdarbu par tēmu: darbs rūpnīcā.

Seko studijas Mākslas akadēmijā, Aleksandra Stankeviča vadītajā Grafikas nodaļā. Līdzās zīmēšanai un grafikai, Ģirts glezno ar akvareli un guašu. Pēc 4. kursa students pastiprināti pievēršas grāmatu grafikai un par viņa galveno skolotāju un arī diplomdarba vadītāju kļūst latviešu stājgrafikas klasiķis Pēteris Upītis. Viņš ir viens no pēdējiem meistara audzēkņiem. Diplomdarbā top ilustrācijas Andreja Upīša darbam "Laikmetu griežos". Interesanti, ka šajā laikā mākslinieks jau ir tik patstāvīgi domājošs un mākslinieciski nobriedis, ka atsakās no grafikas tehnikām un ilustrācijas veido kā tuša zīmējumus ar spalvu jauktā tehnikā.

Lai cik tas nebūtu paradoksāli, bet nozīmīgus impulsus savai mākslinieciskajai attīstībai Ģirts gūst stājoties laulībā. Viņa sievas Ievas Kalniņas vecāki ir ievērojamie latviešu gleznotāji Rita Valnere un Eduards Kalniņš. Tieši Valnere ir tā, kas jaunajam autoram iesaka sevi pamēģināt pasteļglezniecībā, kas ar laiku stabili kļūst par Ģ. Boronovska galveno tehniku, personisko un dabas noskaņu pārdzīvojuma smalku atspoguļotāju.

Savukārt pateicoties Ed. Kalniņa pieredzei un iegādātajai plašajai tehniskajai bāzei mākslinieks nopietni pievēršas fotogrāfijai. Viņš ne tikai daudz fotografē, bet arī pats attīsta filmas un krāsainos diapozitīvus, kopē melnbaltās fotogrāfijas mājas laboratorijā.

Jau mācoties Mākslas akadēmijā, Ģirts sāk strādāt Latvijas Vēstures muzejā (tagad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs). Un, paralēli citiem darbiem, viņš to turpina darīt visus šos gadus, arī šodien. Liktenis iekārto tā, ka muzeja mākslinieks ir galvenais darbs viņa mūžā. Šajā jomā sasniegts daudz. Viņš ir daudzu nozīmīgu izstāžu projektu un realizāciju autors, labi pazīstams un iecienīts Latvijā, veidojis ekspozīcijas arī pasaulslavenos muzejos.

Par viņa glezniecību.

Mākslinieka bērnībā Rīgā bija daudz kinoteātru, tā bija viena no populārākajām izklaidēm. To vidū izcēlās viens kinoteātris – "Palladium", jo tas bija platekrāna kino teātris. Attēls uz ekrāna bija tik milzīgs, ka, lai to pilnībā uztvertu, galva bija jāgroza no vienas puses uz otru, īpaši tad, ja nepaveicās un nācās sēdēt pirmajās rindās.

Līdzīgi ir dabā, kad cilvēku pārņem visapkārt esošās ainavas varenums. Tehnoloģijas attīstās un piedāvā gan panorāmas, gan platlenķa foto fiksācijas iespējas. Bet, kā šo bezgalīgās ainavas sajūtu iemiesot mākslas darbā? Parasti mākslinieki par to īpaši neuztraucas, cik nu ietilpst tajā audeklā, tik attēlo. Ģirts ir viens no tiem retajiem ainavistiem, kurš meklē īpašus formātus un cenšas šo maģisko ainavas bezgalības sajūtu, šo īpašo noskaņu ievietot savos darbos pilnībā. Tā lai skatītājam aizraujas elpa.

Autora galvenā tēma ir dabas noskaņu un to radīto cilvēka dvēseles refleksiju attēlošana.

Ģirts tās meklē gadalaikos, apgaismojumā, dabiski veidotās tekstūrās. Viņš glezno miglu, dūmaku, ūdeņus, saulrietu, pļavu – vienkārši mierīgu noskaņu. Mākslinieks neglezno jūru, –jo tā nemitīgi kustas, arī akmeņus – jo dabā tie ir cieti, bet gleznās ne vienmēr; arī mēnesnīcu Ģirts neglezno. Šis neglezno, nav saistīts ar noliegumu, bet gan ar paškritiku – vai es to varēšu, vai man iznāks pietiekoši pārliecinoši? Mākslinieks savus darbus rada, domājot par skatītāju; viņu motivē gan paša izaugsme, gan vērtējums no malas.

"Platekrāna ainava" savā ziņā ir unikāla izstāde, jo tā ir viena no retajām Ģirta Boronovska personālizstādēm un pilnībā apliecina nobrieduša mākslinieka meistarību.

Iveta Laure, māksliniece, Mag. art

Rīga, 2023. gada aprīlis

Ģirts Boronovskis "Dzeltenā pļava", pastelis, 100 x 55 cm, 2022.

CV

ĢIRTS BORONOVSKIS

Dzimis 1963. gada 24. martā, Rīgā

Profesionālā izglītība:

1981. Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola

1987. Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļa, prof. Pēteris Upītis

Diplomdarbs: Grāmatu grafika, ilustrācijas A.Upīša romānam „Laikmetu griežos”

Iegūtā kvalifikācija: mākslinieks – grafiķis, pedagogs

Pamatdarbs:

no 1986. g. līdz šodienai Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja galvenais mākslinieks

Papilddarbs:

2005.–2007. SIA „Mākslas fabrika Nr. 7”, mākslinieks

1999.–2004. SIA „Lido”, vides mākslinieks

1995.–1999. žurnāls „Biznesa Partneri”, mākslinieks

1993.–1998. laikraksts „Latvijas Zeme”, mākslinieks

1989.–1993. Rīgas bērnu Mākslas skola (tag. Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skola), zīmēšanas skolotājs

1985.–1988. Allažu astoņgadīgā skola, zīmēšanas skolotājs

Muzeju pamatekspozīcijas un izstāžu dizains:

2022./2023. „Krimplenomānija”, projekts un realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

2021. „Baltiešu apelācija pie ANO”, dizains un realizācija, Latvijas Ārlietu ministrija;

“Krāsainā Latvija”, projekts un realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

2019./2020. „11 varoņstāsti. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena”, projekts un realizācija, Latvijas Nacionālajs vēstures muzejs.

2019. „Pietura Ogre”, Ogres vēstures un mākslas muzeja pamatekspozīcija, projekts un realizācija.

2018. Salaspils memoriāls, ekspozīcijas projekts un realizācija.

2017. Ķekavas novadpētniecības muzejs, pamatekspozīcija, projekts un iekārtojums;

„Vētru muzejs”, Jūrkalne, projekts un realizācija.

2016. „Ceļā uz latviešu tautu”, realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs;

 „Savējo stāsti” – Tukuma pilsētas vēstures muzeja ekspozīcija, realizācija.

2015. „Versija – latvietis”, dizains un realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

2014. „Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens”, realizācija, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Minskas (Baltkrievija) un Kijivas(Ukraina) Vēstures muzeji.

2011. „2. LATVIEŠU BRIGĀDES CĪŅAS PIE MAZĀS JUGLAS UPES”, ekspozīcija Ikšķiles novada Kultūras Mantojuma centrā;

„Tīnūžu muiža”, realizācija;

„Rumbula. Nozieguma anatomija 1941.”, realizācija, Latvijas Okupācijas muzejs;

Ogres vēstures un mākslas muzeja pagaidu pamatekspozīcijas iekārtojums;

J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja pamatekspozīcijas iekārtojums;

Turaidas Muzejrezervāta pamatekspozīcijas iekārtojums pils Rietumu korpusā.

2007. „Latvijas arheoloģija”, realizācija, Varšavas un Biskupīnas (Polija), Arheoloģijas muzejs;

„Nauda Latvijā” – realizācija, Vīnes (Austrija) Mākslas vēstures muzejs un Berlīnes (Vācija) „Bode Museum”.

2006. Pamatekspozīciju realizācija J.Rozentāla Saldus un Ogres vēstures un mākslas muzeji;

„Manas mitrās mājas”, realizācija, Līgatnes Dabas parks;

„Baltijas jūra”, realizācija, Latvijas Dabas muzejs.

2005. Turaidas Muzejrezervāta pamatekspozīcijas dizains un realizācija;

Ogres Vēstures un Mākslas muzeja ekspozīcijas iekārtojums;

Līdzdalība Latvijas Bankas apmeklētāju centra ekspozīcijas dizaina izstrādē un realizācijā.

2003. „Pilskalni. Kurši. Latgaļi. Cepurnieka stāsts”, Latvijas Vēstures muzejs.

2001. Latvijas-Francijas kopprojekts „Latvija: vēsture, māksla, tradīcijas”, Cilvēka muzejs, Parīze, Francija.

2000. Latvijas-Zviedrijas kopprojekts „Trīs zvaigznes – trīs kroņi”, Valsts Mākslas muzeja izstāžu zāle „Arsenāls”.

1999. „Latgaļi”, Krievijas Valsts vēstures muzejs, Maskava.

1995. „Otrais pasaules karš – atcere un brīdinājums”, Latvijas Kara muzejs.

1991. „Sāga par Latviju”, Valsts Vēstures muzejs, Stokholma, Zviedrija.

Grāmatu grafika:

Ilustrējis un veidojis grāmatu dizainu izdevniecībās „Zīlīte” – „Atgadījums manā dzīvē.

100 bērnu stāsti” (sakārtoja M. un R. Runguļi), ”Sprīdītis” – J. Baltvilks „Vējlukturis mežā: stāstiņi bērniem par dabu”, Dž. Veina „Diena, kad nogāzās griesti”, „Liesma”, „Zvaigzne” u.c.

Grupas izstādes:

Izstādēs piedalās no 1985. gada.

Piedalījies dažādās grupas izstādēs – „Jauno mākslinieku izstāde”, „Rudens”, „Pavasara” u.c. Latvijā un ārzemēs.

Personālizstādes:

2002. AINAVAS – pasteļglezniecība, galerija „Čiris”, Rīga

1998. AINAVAS, kopā ar fotogrāfu Leonu Balodi, Latvijas Vēstures muzeja Izstāžu zālē

1994. AINAVAS – pasteļglezniecība, Latvijas Vēstures muzeja Izstāžu zālē

https://www.liveriga.com/en/visit/events/exhibitions/girts-boronovskis-solo-show-flatscreen-landscape

https://spletnik.lv/ru/latviesu-kultura/1123-girts-boronovskis-platekrana-ainava-pasteli.html

https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/girta-boronovska-izstade-_platekrana-ainava_-14296587

https://pilsetas.lv/pasakumi/girta-boronovska-izstade-platekrana-ainava

Galerijas MuseumLV otrajā stāvā turpinās Jūlijas Eresko personālizstādes “SOS. Dzīvei ir nozīme” II daļa. Instalācija “Cilvēku pamestā pilsēta” ilustrē mūsu vienam pret otru vērstās agresijas graujošās darbības rezultātu ikdienas dzīvē un tās lomu dzīvības iznīcināšanā uz Zemes. Tas ir aicinājums uz mieru, meklēt “par”, nevis “pret” mierīgas līdzāspastāvēšanas turpināšanai.

“Instalācijā “Cilvēku pamestā pilsēta” mēs paši savām rokām izveidojām cilvēku agresijas izpostītu telpu. Radīts, lai novērtētu zaudējumus, sajustu gaidāmās katastrofas mērogu un atcerētos par sevis saglabāšanās instinktu, lai tas nekad nenotiktu reālajā pasaulē. “ JJ/2022

Instalācijas apraksts.

Pārkāpjot pāri slieksnim, jūs ieejat cilvēku pamestā pilsētā. Ejot pa šaurā gaiteņa sudraboti balto grīdu, jūs mirkli sastingstat, aplūkojot aukstā neona izgaismoto sarkano apli, kura centrā ir iekārta šķietami vienkārša atslēga. Atslēga, kuras pagrieziens dod starta komandu nāvējošajam SS – 20 ierocim. Šīs raķetes fotogrāfija paveras visā telpas augstumā virs skatītājiem, ļaujot piedzīvot biedējošo raķetes palaišanas brīdi un liekot pacelt acis augstāk uz betona žoga malu. 

Šo padomju laiku sienu, kas apjozta ar dzeloņstiepli, atpazīst ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas pieredzējis šos laikus, bet gleznieciskumu un aktualitāti tai piešķir grafiti, kura autors ir ne tikai mūsu valstī, bet arī tālu aiz tās robežām pazīstamais anonīmais mākslinieks KIWIE. 

Viņa daiļrades žanrs – ielu grafiti kā laika un notikumu liecība, kā tiešs, atklāts un skaļš māksliniecisks paziņojums, kuram nav iespējams paiet garām. Nav iespējams, nolaižot skatienu, palikt vienaldzīgam un nav iespējams atbildēt tikpat anonīmi – par savu attieksmi pret šo pasauli. KIWIE dzird visu; tā māksla pamodināt garamgājēju emocijas ir atpazīstama un droši vien saglabās savu vēstījumu arī mūsu bērnos, un mūsdienās meklēt atbildes uz jautājumu: ko katrs no mums rada, lai piepildītu Zemes noosfēru ar dzīves gribu, vēlmi attīstīties un uzplaukt?

 

Par projekta māksliniekiem 

Projekts “ Cilvēku pamestā pilsēta” ap sevi pulcēja ne tikai savas nozares profesionāļus, bet patiesi domubiedrus, intelektuālus māksliniekus, kas ar saviem darbiem cenšas parādīt to, ka pasaulei bez cilvēkiem nav nozīmes, tā ir akla un bez dvēseles, bezjēdzīga un mirusi. Instalācijā “Cilvēku pamestā pilsēta” dalību ņēma neona mākslinieks Jānis Brolišs neonlightroom, grafiti mākslinieks KIWIE ar savu darbu “Blind”, Vlads Černovs – gaismas instalācija “Sistēmas pulss”, Aleksandrs Veingarts – video darbs “Mūžīgais…saulriets”, “Bunkurs”, projekta audio dizains – Iļja Kaļiņins.  

 

"Portāls", "Notikumu horizonts", "Pandoras lādes atslēga", "Life matters" tapuši sadarbībā ar mākslinieku, neona gaismas meistaru Jāni Brolišu (neonlightroom). Viņa objekti, kas radīti no stikla caurulēm un iestrādāti darbos, pārsteidz ar savu sarežģītību darbā ar trauslu materiālu, ar izpildes precizitāti, skaidrām līnijām un atstāto gaismas spēka efektu uz skatītāju. Četros liela mēroga darbos neona kvēlojošās caurules rada ilūziju, kas atver portālu uz mākslinieces kosmosu, uz paralēlo realitāti, kas pastāv starp gaismu un tumsu, bet sarkanā aplī ierāmētā atslēga, kas palaiž nāvējošu ieroci, kļūst par galveno elementu pasaules līmeņa katastrofā.

CV

Jūlija Eresko (JJ) mākslas izglītību ieguvusi Bostonas Mākslas institūtā, kā arī Rīgas Dizaina koledžā un Britu Mākslas akadēmijā Romā glezniecības un grafikas specialitātē. Viņa strādāja vizuālās mākslas jomā, kā arī izstrādāja interjera dizainu, mēbeļu dizainu. Piedalījusies daudzās izstādēs gan Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, gan ārpus Latvijas. 2017. gadā Rīgā un Šveicē nodibinājusi kultūras centru Grata JJ un galeriju MuseumLV, bet 2018. gadā – Grata Art Foundation. Viņa ir autors un scenogrāfs dažādiem galerijas MuseumLV projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, līdz pat šai dienai vada galeriju un kultūras centru Grata JJ. 

Pateicība par radošo ieguldījumu un atbalstu: Irēnai Bužinskai, Laurai Tučai, Jānim Pūgam, Kristīnei Martinovai,  Didzim Grodzam, Jevģenijai Šafranekai, Jānim Brolišam, Aijai Rullei; kā arī par tulkojumu Ditai Lūsei, Irēnai Petrovai, Ilmāram Zvirgzdam.

Jūlija Eresko personālizstādes “SOS. Dzīvei ir nozīme”  II daļa. Instalācija “Cilvēku pamestā pilsēta”. Koncepts, scenogrāfija, teksti, gleznas – Jūlija Eresko.

Parītdiena bija jau sen.

Deniss Hanovs, humanitāro zinātņu doktors.

XX gadsimta tālajos septiņdesmitajos gados antropologs Klifords Gircs (Clifford Geertz) mēģināja aprakstīt cilvēku. Šis bija jauns cilvēks un tas pretojās vecajam aprakstam. Kultūras strauji atbrīvojās no baltā cilvēka koloniālās kundzības un mēģināja no jauna izstāstīt izdzēstos un aizmirstos stāstus. Lai nomierinātu kolektīvo sirdsapziņu, eiropietis paverdzināšanu un ekspluatāciju nosauca par civilizācijas misijas darbu.  

Kādreizējā civilizācija bija kritusi, un šī kritiena atbalsis joprojām ir dzirdamas – pasaulē valda eiropiešu radītā nabadzība un vardarbība, kas izraisījusi terorismu, atmiņas traumas un revanšismu. Smaga tumsas sajūta pārņem mūsu eksistenci, un tā aptumšo gaišo pasauli, kas tic progresam un virzībai uz labo pusi.

Gircs mēģināja saskatīt tādā cilvēka nemierā kultūras nozīmes un nonāca pie secinājuma, kas dod vāju cerību izmainīt šo situāciju: pasaule ir nozīmju kopums, kuras cilvēks veido pats. Cilvēks, daļēji atrodoties dabā, daļēji –  viņa radītajā realitātē – kultūrā, var izmainīt abas šīs telpas. Šīs cilvēka spējas svarīgākais jautājums ir: kādas gan nozīmes cilvēks ieliek topošā projekta Zeme pamatjēdzienos?

Pēdējās desmitgades, kurās nav trūcis vides katastrofu, karu, pandēmijas un politiskā radikālisma, vardarbības uzvilņojumu sociālajos tīklos un agresīva patērnieciskuma, mums izkliedz to, ka spēju piešķirt jēgu cilvēce izmantojusi ļaunumam, kas spēji nomainījis dievbijības, kalpošanas un labklājības, progresa, brīnumainas izglābšanās un pastāvīgas kustības krāšņās maskas.

Tomēr māksliniece Jūlija Eresko (Юлия Ересько) atļāvusies šo nozīmju sacelšanos – krāšņo Venēcijas masku, spīdīgo tūristu suvenīru, viņa norāvusi no audekla un iesviedusi aukstā un abstraktā kosmiskā tumsas telpā. Zeltītā maska lidinās semantiskā bezsvara stāvoklī, kuru kā skumju brīdinājumu šī māksliniece un scenogrāfe radījusi savā SOS Life Matters ciklā, kas šā gada novembrī tika atvērts galerijā Museum LV.

Izstādes galvenā ideja ir šo nozīmju nāve, jo reiz tās ar interesi vēroja pagājušā gadsimta zinātnieki, tā gadsimta, kurā cilvēces futūristiskās vīzijas par kosmosu bija spēcīgākais enerģijas impulss pat padomju ikdienas dzīvē. Kopš tā laika cilvēces optimisms ir manāmi atdzisis, iestājies jauns aukstuma vilnis, kurā zinātne un ētika, politika un vienkāršais cilvēks ir sastindzis, noguruma un digitālā trokšņa pārpilnības ieskauts tas jūtās pazudis un vienaldzīgs pret sevi. Šo darbu cikla būtība, manuprāt, ir savdabīgs visas planētas un cilvēka bēru mielasts.

Jūlijas gleznu posthumāniskā karavadžisma skumjajā tumsā planēta mirst kā nozīmju kopums, kas tūkstošiem gadu, māksliniecisko tēlu un zinātnisko instrumentu veidā, bija nodrošinājis tās saglabāšanu. Mikroskops, durvis uz XVII gadsimta slepeno mikropasauli, operu partitūras un sarkanā safjānā iesietās galma romānu lapas – tas viss pamests cilvēka radītajā tehnoloģiju izgāztuvē, kuru savos darbos attēlojusi māksliniece. Vietā, kur nepastāv žēlastība, visas smalkās nozīmes ir sadegušas. Ir bezjēdzīgo no mūsdienu tumsības sagaidīt baroka reliģiskās ticības iekšējo impulsu. Cilvēka žēlsirdība pret sevi, uz dzīvi kā tādu, ir sabrukusi, un, kā šķiet šo rindu autoram, šī iemesla dēļ mākslas un zinātņu nozīmes sabirzušas pelnos.

Vairāki mākslinieces darbi, kas pārstāv pagātnes laikmetu humanitārās kultūras pasaules artefaktus, pēc būtības ir alegoriski. Tie rada sen aizmirstu sajūtu par senām skulptūrām, kas iemiesoja zinātnes, mākslu, reliģiju, dzeju un mūziku laikos, kad cilvēki pret sevi neizjuta tādu vienaldzību. Tagad tas viss ir aizmirsts. Attēli tiek veidoti apzināti reālistiski: pateicoties kultūras procesa audumu atmiršanai, apjomīgās, blīvās un dziļās figūras tiek atdalītas no skatītāja; māksla un amatniecība pārtapušas shematiskos simulakros un nedzīvos cilvēka muzeja eksponātos, kurā jau izslēgtas gaismas. No audeklu tumsas vairs neradīsies gaisma, tas nozīmē, ka neradīsies vairs jauni vārdi un to nozīmes.

Viss, kas pēc naivā Aristoteļa domām varēja veicināt cilvēka dvēseles attīrīšanu, mākslinieces darbos absorbējis izpostītās nozīmes un kļuvis par kultūras artefaktu ēnām. Tomēr mēs, seno autoru lasītāji, vienmēr esam bijuši nepacietīgi. Filozofa tekstos dvēseles attīrīšana ir cieši saistīta ar sāpēm un pat piedzīvotajām šausmām. Cilvēce ir pamatīgi aizmirsusi šo grūto ceļu, un tāpēc mums tagad lemts atcerēties sevi kosmosa atkritumu klusumā, Jūlijas darbos gar mūsu acīm paslīd visa zaudējumu galerija.

Šķiet, ka neoklasicisma stilā veidotās un emocionāli stabilās galerijas telpas sāk mijiedarboties ar darbiem, atsakoties būt tikai fons vai un izstāžu siena. Ar šo lomu galerijas interjeram acīmredzot ir par maz. Uz taisno ģeometrisko līniju fona kosmoss un tajā peldošie objekti pārvēršas par izkropļotās modernitātes attālu atgādinājumu. Grāmata nemirst inkvizīcijas vai diktatūras ugunī – tekstu joprojām var izglābt samizdatā. Grāmata patiešām iet bojā, kad to vairs nelasa.

Mēs tik ātri esam pieraduši pie nemitīgas izklaides, ka esam paši sev apnikuši. Autore baidās no šīs garlaicības, jo tā saēd nozīmes kā skābe. Man īpaši svarīga ir glezna "Nācija" – kā jaunas kopienas un kultūras veidošana sāka pārvērsties par Cita atstumtību, simbolisku vardarbību, aizliegumiem un aiz romantiskām fasādēm vienuviet sapinas vientulības un daudzkārtējie aizvainojumi. Tagad latviešu tautastērpa vainags planē tukšumā un nācijas vaigs izplūst radikāļu retorikā. Māksliniecei tas ir gan brīdinājums, gan jautājums – kas gan atlicis no tautas kā piederības telpas?

Nozīmju iznīcināšanas simptomu kopums ciklā kļūst planēta, kuru mēs esam pārvērtuši par digitālo atkritumu noliktavu. Izstāde uzsāk dialogu ar citu autoru darbiem, kuri reflektē par kolektīvās vienaldzības tēmu, un māksliniece kļūst par scenogrāfi un pārvērš izstādi par satraucošas daudzbalsības telpu, kurā vairs nav iespējams saprast, kur beigusies izstāde. Izkliedējums telpā rada sava veida skumju Gesamtkunstwerk par sašķeltā kultūras teksta tēmu.

Kiwi, Latvijas ielu mākslas ikona, aizņēmis galerijas otrā stāva sienu un spožā hi-tech apgaismojumā, uz taisno foajē līniju fona, radījis savu dusmu formulu – nervozi violetu briesmoni ar mīlīgu punci un baisiem ilkņiem, kas kļuvis par gandrīz katra rīdzinieka mājdzīvnieku, kuru tas bieži pamana uz pilsētas centra mūriem. Saskaņā ar Kiwi, aklums ir cilvēces pašas radīts, bet mums neizdodas būt labiem mūsdienu Edipiem, jo mūsu aklums ir nejaušs, nevis apzināts. Mēs ciešam no kļūmīga viltus akluma, kas pat ar doto brīvo izvēli neved mūs uz jaunu pasauli un zināšanām. Mēs nepamanījām kaut ko ļoti svarīgu, un tāpēc mūsu aklums ir optiska ilūzija, un mūs maldina tikpat akli atmiņu, politikas un tehnoloģiju tirgoņi.

Visuma priekšmetiskās iznīcības tēma ir vēl viens Jūlijas darba tēmas atzars. Jaunais, digitālais pagāniskais templis izmesto veco datoru veidolā palielinās mūsu acu priekšā, pateicoties pilnīgam dabas trūkumam, tas ir ietverts televīzijas ekrānu plastmasas ietvaros un tādējādi kļūst par atmiņu par sevi pašu. Cilvēka trešā daba, digitālā, kas reiz solīja atmiņas nemirstību, jau sen ir kļuvusi par papildu terabaitu vajāšanu, atstājot aiz sevis indīgu plastmasas pēcgaršu, kas ļauj nozagt pagātni, viltot ķermeni un atmiņas un vajāt Citu – kādu, kurš noraida šādu diktatūru. Tikai mūsdienu 1984. gada varonim vairs nav vēlmes atcerēties, tas nozīmē, ka protests kļuvis gandrīz neiespējams.

Mākslinieces darbos protests nav tapis bezjēdzīgs. Skatītājs tiek aicināts novērot iznīcību vārda visplašākajā nozīmē – plīša rotaļlietu kaudze, kuras sanesuši dažādu skolu bērni, veco velosipēdu un skrituļslidu noliktava pārtop telpā, kas piepildīta ar cilvēku kļūdām un brīdinājumiem, vēlmēm, kāri pēc augstāka statusa un impulsa mūžam dzīvajam patēriņam. Kosmiskās vienaldzības motociklista ķivere ieņem galvaskausa formu, kas atgādina novecojušus 90. gadu beigu ķiveres modeļus. Neko neatceras. Nemāk?

Pilsēta jau pamesta, tajā palikuši tikai mūsu radītie atkritumi, pret kuriem izstāde izturas ar dziļām skumjām un līdzjūtību, noraugās, kā vientuļš eņģelis no pareizticīgo ikonas kosmiskās parītdienas mēnesgaismas ainavā. Ar šādu kalendāru auga mana paaudze, ticot, ka mēs neesam vieni, kaut bērnu filmas uzstāja, ka mēs joprojām esam labākie –  labākie no visām galaktikām. Šķiet, ka mēs esam tikuši maldināti, un cilvēces parītdienu mēs esam palaiduši garām.

Šķiet, ka izstādes telpas dažādās nišas un neona lampu ģeometrija rada daudzveidību, kas vēstī kādu paralēlu mītu par to, kas ar mums noticis. Stāsts tiek veidots tā, it kā mēs apskatītu nozieguma vietu un sastādītu protokolu. Darbu vizuālā atsvešinātība un maksimālā emocionālā un ētiskā pieslēgšanās rada intensīvi klātesošu spriedzi, zināmu nojausmu par cilvēka kā nozīmes avota pašiznīcināšanās tēmu.

Virs nozīmju atdzisušā ķermeņa Jūlija dažādās valodās lasa savu multimediālo nekrologu. Caur biezu sēru plīvuru skan krievu un latviešu verlibrs un čukst par sociālo tīklu apokalipsi, kas iznīcinājis kultūras olīvkoku, izjaucot dabas un cilvēka vienotību. Jaunais Odisejs vairs nekur neatgriezīsies, viņš nemaz nav dabas - Itakas karalis, bet gan lielu koncernu vajāts zemnieks, kurš padzīts no saviem laukiem. Viņa olīvkoku nocirta un eļļu salēja alumīnija bundžās, par grašiem to nosūtīja uz globālajiem ziemeļiem. Autore apraud sacirstās koku un cilvēku saknes un poētiskā vīzijā sēro par nozīmju galu, kas skatītāju sagaida uz galerijas sienām un pārvērš to par vērotāju tam pašam pārim, kuru globālās sasilšanas un gaidāmā sausuma dēļ jau atkal izraida no Ēdenes dārza.

No mūsdienu Pandoras lādes, kuru autore izveidojusi no plašsaziņas līdzekļu baumām par jauno kodolsprādzienu, kura atrodas blakus dusmīgajam violetajam briesmonim, varbūt vēl iznāks laukā cerība. Uz ko mēs šodien varētu cerēt? Kas mūs glābs? No ārpuses–  neviens un nekas, SOS signāls mums būs jāizveido pašiem, pretējā gadījumā mēs dzirdēsim tikai klusumu. Jūlija ir noraizējusies. Viņas dzīves SOS Life Matters versija ir iekšējs māksliniecisks sauciens un globāls satraukums par izzūdošo nozīmi.

 

Personālizstāde. Ilze Preisa. "Metaforiskās spēles"

25.01.2023. – 22.03.2023.

Simbols ir atslēgas vārds Ilzes Preisas mākslinieciskajai  praksei, kas sevī ietver glezniecību un grafiku. Šis jēdziens ir attiecināms uz visiem elementiem, ar ko sastopamies Preisas mākslā  - tēlotajiem objektiem un  lietotajām krāsām. Tie apvienoti sirrealitātes piestrāvotās kompozīcijās, kas mudina skatītāju ļauties darbu satura  tulkošanas azartam. Ilze Preisa savos darbos izmanto grieķu mītu un Bībeles motīvus, taču nenospraužot  konkrētas piedāvāto simbolu izpratnes robežas. Bieži Bībeles sižetu un antīkās mitoloģijas tēli mūsdienu kontekstā kļūst par laikmeta aktuālo ideju precīziem izteicējiem.  Mitoloģisko motīvu klātbūtne, ar ko sastopamies Preisas darbos,  mūsdienu mākslā ir bieži sastopama parādība, kas norāda uz  mitoloģisko tēmu pārlaicīgumu. Darbos dominē atsauces uz pasaules kultūras mantojuma tēliem, taču izceļot to vai citu sižetu, māksliniece akcentē viņai svarīgus personiskus stāstus. Ar mitoloģijas tēlu starpniecību māksliniece stāsta par cilvēka dabu, cilvēciskajām īpašībām – kaislību, nodevību, dusmām, mīlestību. Cilvēka daba nemainās. Līdz ar to, šo tēlu radītās asociācijas lieliski noder, lai izceltu vienu vai citu aspektu cilvēka dabā.

Ilzes Preisas mākslās ikonogrāfija ietver visdažādākos tēlus -  varas un  zemes spēka simbols vērsis, kas ar savu spēka  klātbūtni liek saspringt, kleita kā pārtapšanas un maskēšanās simbols suģestē ar savu kairinošo enerģiju, eksotiski putni, vienlaicīgi  ir skaisti un biedējoši, skaistā Mēdeja, kuras galvu rotā elegantās čūskas, kas atbaida un vilina vienlaicīgi, aizkars, kas aizsedz nezināmo telpu un mudina izšķirties -  atvērt to skatienam vai tomēr nē, kaķi ar spārniem – efektīgie varas simboli. Zīmīgs elements gandrīz katrā šīs izstādes darbā ir šaha ornamentā kārtotā melnbaltā grīda, kur atpazīstam mākslas vēsturē labi pazīstamās vides no renesanses laika telpām  līdz mūsdienu modernajai telpai. Šis elements tiecas apvienot izstādes darbus vienā stāstā, kas sastāv no daudziem turpinājumiem.

Svarīgs Ilzes Preisas mākslas elements ir krāsa, ko māksliniece organiski iekļauj savu simbolu teorijā. Gandrīz neiespējami konstatēt, kurš no mākslinieciskajā praksē lietotajiem elementiem precīzāk izsaka Preisas mākslas darbu simbolisko vēstījumu- krāsa vai tēlotais objekts. Ideālā gadījumā tie pakaidro viens otru un dzīvo ideālā simbiozē.  

I.P.: „Darbu sērija Sarkans/Melns/Balts radās reflektējot uz pēdējo gadu notikumiem, to,kas notiek pasaulē, ap mums un Manī.

Izvēlējos šīs trīs krāsas, jo, manuprāt, tās vislabāk ļauj izpaust šo stāstu, atklāt savu izjūtu un parādīt skatījumu uz to. Tās ir spēcīgas krāsas, ar daudzpusīgu simboliku mākslā, kultūrā. Krāsas, kas vienmēr kontrastēs savā starpā. Pielietojot šo trīs krāsu spektru un savstarpēju salikumu dažādās variācijās, katru reizi veidojas cits stāsts. Tā ir mana saruna ar skatītāju”.

Izstādē eksponētas Preisas veidotas litogrāfijas, kurās māksliniece turpina gleznās realizētās tēmas, taču pateicoties tehnikai un melni-baltai estētikai,  veidojas citas intonācijas. I.P:„Šajos darbos es, it kā atpūšos pati, tādā veidā atpūtinot arī prātu no pasaules “krāsu”piesātinājuma.

Mākslas zinātniece Diāna Barčevska

Izstādē ”Metaforiskās spēles” tiek atskaņotas zviedru mūziķa un komponista Fredrika Karlkvista (Fredrik Carlquist) (klarnete, saksofons) piecas muzikālas kompozīcijas, kuras radušās iedvesmojotiesies no gleznotājas Ilzes Preisas gleznām. Pirmo reizi šī mūzika tika atskaņota Barselonā, IIzes izstādē Metaforiskā telpa/Metaphorical Space.

CV

Ilze Preisa

Ilzes Preisas darbi ir daudzslāņaini. Tajos brīvi sadzīvo dažādi tēli un simboli, antīkais un laikmetīgais, dažādas faktūras. Darbu mistiskā burvība atklājas pamazām. Ilzes Preisas gleznas ir kā aicinājums novērtēt  visu skaisto, kā dzīvē, tā mākslā un tas sniedz vibrējoši spožu enerģiju.- Simona Skopeliti (mākslas zinātniece, Itālija)

(Oriģ.Preisa's painting is an invitation to beauty, life, and art, that brings new energy which has nothing to do with matter but shines with a supernatural light) – Simona Scopelliti.

Izpratni par mākslu, tās daudzveidību esmu ieguvusi, studējot Mākslas akadēmijā Berlīnē un Mākslas akadēmijā Rīgā, 2000. gadā to beidzot ar izcilību, izveidojot diplomdarbu Vēstules no vēršiem.

Mākslā man tuva simbolu valoda. Gleznās runāju ar to starpniecību. Stāstot par notikumiem, norisēm ap mums, darbos iegleznoju tēlus no mītiskās pasaules, piešķirot tiem jaunas nokrāsas. Simboli, kurus pielietoju darbos, var būt ietverti arī ģeometriskās formās un ,sakārtoti noteiktā secībā, tie veido savu stāstu. Darbi tiek veidoti daudzos slāņos, ilgstoši, kur katrai detaļai vai simbolam ir nozīme.

Būtiska nozīme ir skaistajam-dažreiz pat smeldzoši skaistajam. Tā ir apzināti izvēlēta mākslinieciska  forma, kas piesaista un tālāk jau liek ieskatīties dziļāk. Māksla ir mans komunikācijas veids, kuru izvēlos runājot ar skatītāju – (I.Preisa projektam māksla/Zinātnei)

Kopumā bijušas vairāk kā 50 personālizstādes - Melburnā, Berlīnē, Barselonā, Sidžesa, Alikantē, Žironā, Rīga, Cēsis u.c.  Un dalība aptuveni 150 grupu izstādēs.

Kolekcijas/Muzeji.

Mākslas muzejs Arsenāls; Cēsu izstāžu nams; Omskas mākslas muzejs; Ventspils muzejs; Preiļu mākslas muzejs;

kā arī Mati Miliuse mākslas kolekcija (Tartu, Igaunija) mākslas kolekcijā; Luciano Benetton mākslas kolekcijā;  Kā arī privātkolekcijās: Berlīne, Ņujorka, Oslo, Barselona, Monako, Luksemburga, Brisele, Kopenhāgena u.c.

2021./22.- Starptautisks, multimediāls projekts When Music meets art, Solo izstāde

kopā ar mūziķi komponistu F.Carlquist: Sidges, Barselona, Rīga (Spānija/Latvija).

Organizācijas.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 2000. gada.

Latvijas autortiesību aģentūras biedre no 2003.gada.

Kopš 2016.gada sadarbojas ar labdarības organizācijām, piedaloties labdarības projektos-apmācības, izstādes, mākslas izsoles.

Izglītība.

1994. – 2002.- Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA)

1997-98.- Berlīnes mākslas akadēmijā (HDK)

1998. gadā ieguva bakalaura grādu LMA

2000.gadā ar izcilību pabeidza LMA, izveidojot diplomdarbu, ciklu ”Vēstules no vēršiem”, iegūstot Klāva Sīpoliņa (Kanāda) radošo stipendiju. 

2002. gadā ieguva maģistra grādu LMA.

1999 .- 2002.- maģistrantūras studijas Latvijas Kultūras akadēmijā MMM programmā (Mākslas un Mūzikas menedžments)

1988-1994.- Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vsk.

 

 diena.lv

delfi.lv

nra

LTV

LiveRiga

LR1

rus.lsm

arterritory

titanium

 “Saules ķērāji”

Rudens lekciju sezonu turpinām ar jaunu saziņas formātu un aicinām piedalīties pasākumu sērijā tiem, kas domā, izzina, interesējas par dzīvi un radošumu.

12. novembrī, sestdienā, mūsu galerijas lektore Jūlija Osipova stāstīs par spāņu impresionistiem, par viņu darbību un viņu kustības vēsturi šājā valstī. Vakara noslēgumā jūs gaida pārsteigums - neliels šedevrs, ko radīsiet paši savām rokām, izmantojot krāsas, lai paņemtu to uz mājām kā piemiņu un iespaidu par tikšanos ar impresionismu.

Kad: 12. novembrī, sestdienā

Cikos: 16:00

Kur: Kultūras centra Grata JJ galerijā MuseumLV, Andreja Pumpura ielā 2

Dalības maksa - 30 eiro. Visi materiāli ir iekļauti biļetes cenā. Abonements uz 2 lekcijām - 50 eiro, 5 lekcijām - 130 eiro. Saziņas valoda krievu, latviešu, lekcijas valoda - krievu.

Biļetes var iegādāties galerijā, kā arī no 8. novembra

https://www.bilesuserviss.lv

Izcilo impresionistu spāņu sekotāji bija ne tikai labi izglītoti, jo mācījās vadošās Eiropas galvaspilsētu mākslas skolās, bet viņi arī ļoti mīlēja savu dzimteni. Tieši šī kombinācija atšķīra spāņu impresionistus no citiem. Mariano Fortuni, Santjago Rusinjols, Ramons Kasass, Ignacio Zuloaga un, protams, Hoakins Sorolla ir ne mazāk nozīmīgi impresionisma pārstāvji, tāpat kā viņu franču kolēģi.

Lekcijas laikā jūs atradīsiet atbildes uz tādiem jautājumiem kā:

– Kāpēc Mariano Fortuni kļuva par jauno mākslinieku elku?

– Kā Santjago Rusinjols no spilgta impresionista kļuva par vienu no Katalonijas jūgendstila līderiem?

– Kas spēlēja galveno lomu populārās mākslinieciskās kafejnīcas "Black Cat" atklāšanā Barselonā?

- Kāpēc Ramons Kasass ir “spāņu versija” Gistavam Kaibotam?

– Kurš bija pirmais grafiskais dizainers un reklāmas plakātu autors?

– Kurš no spāņu impresionistiem bija fantastiski populārs Eiropā un Amerikā?

– Kāpēc Ignacio Zuloagu tur aizdomās par gleznu viltošanu krievu kolekcionāram Ivanam Ščukinam?

- Kāpēc viena no Valensijas ielām tika nosaukta Hoakina Sorollas vārdā jau viņa dzīves laikā?

Novembrī jūs gaida vēl 4 interesantas lekcijas par impresionisma vēsturi Francijā, Spānijā, Krievijā un ASV.

Tiekamies galerijā MuseumLV 12. novembrī!

Lekciju sērija MuseumLV galerijā "Lieliskie kolekcionāri un kolekcijas "

Uzsākam jaunu lekciju kursu galerijā MuseumLV. Kā vienmēr aicinām tikties ar mūsu lektori Jūliju Osipovu otrdienu vakaros, lai iepazītu aizraujošo mākslas pasauli nedaudz tuvāk.

5.04.

Pols Dirāns-Riels un viņa impresionisti.

Persona, kurai bija liela loma termina "laikmetīgā māksla" un mākslas preču tirdzniecības kā sava veida darbības rašanās. Pateicoties viņam, parādījās impresionisms, un tādi mākslinieki kā Monē, Sezans, Degā, Renuārs, Pisarro spēja burtiski izdzīvot un ieguva iespēju radīt savus šedevrus.

19.04.

Ambruāzs Volārs - mākslas diriģents.

20. gadsimta māksla par tādu kļuva tikai pateicoties Ambruāzam Volāram - vienam no ietekmīgākajiem mākslas tirgotājiem 19.-20.gadsimta mijas Parīzē, kolekcionāram, mākslas darbu tirgotājam, pazinējam, daudzu tā laika meistaru draugam un mecenātam. Cilvēks, kurš atvēra Gogēna, Van Goga un Sezana pasauli.

26.04.

Pāvels Tretjakovs - mūža kolekcija.

Lielisks kolekcionārs un galerijas īpašnieks, tirgotājs, uzņēmējs, filantrops. Visu savu dzīvi viņš kolekcionēja krievu mākslinieku gleznas. Savācis vienu no lielākajām krievu mākslas kolekcijām un savu izcilo laikabiedru mūža portretu galeriju, viņš savai dzimtajai pilsētai uzdāvināja unikālu kolekciju. Izvēlējies mērķi, viņš gāja uz to, nenovirzoties no paredzētā ceļa ne soli.

3.05.

Sergejs un Pjotrs Ščukini - mākslā iemīlējušos cilvēku kolekcijas.

Ščukinu ģimenei piederēja viena no plašākajām mākslas darbu kolekcijām no visas pasaules, kas iezīmēja franču modernisma glezniecības kolekciju sākumu Ermitāžā un Puškina muzejā, kā arī Ščukina muzejā.

Sergejam Ščukinam bija vēl trīs brāļi - vecākais Pēteris un divi jaunāki, Dmitrijs un Ivans. Un viņi visi bija kaislīgi kolekcionāri, viņu kolekcijas bija vienlīdz augsta līmeņa.

Viņi bija ļoti dažādi cilvēki, taču viņus visus vienoja mīlestība pret skaistumu un smagi likteņa pārbaudījumi, tik spēcīgi, ka ne visi tos varēja izturēt.

10.05.

Ivans un Aleksejs Morozovi - kolekcionāri no tirgotāju dzimtas.

Brāļiem Morozoviem bija viena no bagātākajām franču impresionistu un postimpresionistu kolekcijām pasaulē. 20. gadsimta sākumā gan mākslinieki, gan galeriju īpašnieki Parīzē ar nepacietību gaidīja Krievijas miljonāru kolekcionāru ierašanos galvaspilsētā. Viņi savāca Pikaso, Matisa, Gogena un Van Goga ikoniskākos darbus.

17.05.

Pegija Gugenheima ir sinonīms laikmetīgās mākslas panākumiem.

Divdesmitā gadsimta mākslinieku galvenā patronese un kaislīgs kolekcionārs, kura savākusi labāko pagājušā gadsimta pirmās puses mākslas kolekciju, kurā ietilpst Pikaso, Polloka, Brancusi, Miro, Rotko, Džakometi un Dišāna darbi. Viņa bija cilvēks, kas aktīvi un ar mīlestību popularizēja abstrakto mākslu, sirreālismu un citus 20. gadsimta mākslas jauninājumus. Bez viņas šis gadsimts priekš glezniecības būtu pavisam citādāks.

7.06.

Georgijs Kostaki - izglītots avangarda mākslā.

Savulaik iemīlējies spilgtās krāsās un drosmīgās formās, intuīcijas un aizrautības vadīts, viņš avangarda darbu kolekcionēšanu padarīja par savas dzīves jēgu. Kostakis kolekcija ir savdabīga: tādas krievu un padomju avangarda kolekcijas nav ne Tretjakova galerijā, ne Krievu muzejā, ne Pompidū centrā, ne Gugenheima muzejā. Viņu bieži salīdzina ar galvenajiem Krievijas kolekcionāriem - P. Tretjakovu un I. Morozovu, taču viņa radošais ceļš bija neparastāks.

Kur: Mākslas galerija MuseumLV, Andreja Pumpura iela, 2, Rīga

Laiks: 18:50 – 20:30

Vienas lekcijas cena: 15, - €.

Abonēšanas maksa 4 lekcijām ir 50, - €

Abonementa iegāde 4 lekciju blokam par draudzīgu cenu 50, - € iespējama tikai PIRMS KURSA SĀKUMA un tikai tieši galerijā.

Lūdzam biļetes iegādāties iepriekš, samaksājot par biļeti • galerijā • ar bankas pārskaitījumu • SIA “Biļešu Serviss”. Biļešu pārdošana uz katru lekciju beidzas 2 darba dienas pirms pasākuma.

Lai apstiprinātu maksājumu un savu dalību pasākumā, lūdzu, iepriekš zvaniet mums pa tālruni 25409000 vai iepriekš rakstiet uz info@museumlv.com

 

Jauns lekciju kurss galerijā MuseumLV izstādes “Skolotājs – Skolēns” ietvaros. Bonuss lekcijas klausītājiem – izstādes apmeklējums bez maksas.

Jūsu uzmanībai – visspilgtākie piemēri no mākslas vēstures par slavenu gleznotāju, tēlnieku un viņu audzēkņu liktenīgo sadarbību.

Galerijas MuseumLV pastāvīgā lektore, mākslas zinātniece Jūlija Osipova pastāstīs mums par to:

Kurš mācīja Korovinu, Botičelli, Van Deiku un Ticiānu? Vai apdāvināts "tīrradnis" var gūt panākumus viens pats, vai arī ir vajadzīgs vadošs radītājs? Vai izcils skolotājs var radīt izcilu mākslinieku no parasta skolēna?

Krievijā Iļja Repins - viens no krievu glezniecības pīlāriem - īpaši skaidri izpaudās reālismā. Bet viņa skolēni - V. Serovs, K. Makovskis, N. Fešins - kļuva par krievu impresionisma pamatlicējiem un iekaroja Eiropu.

Florencē piedzīvojumu kārs mākslinieks Filipo Lipi ieraudzīja talantīgu mākslinieku mazajā Sandro Botičelli. Savukārt Botičelli mācīja gleznot Lipi dēlam Lipijam. Viņi joprojām strīdas par dažu darbu autorību!

Antverpenē zēns vārdā Entonijs van Deiks ienāca slavena flāmu mākslinieka darbnīcā. No šī brīža sākās neticams stāsts par darbu un mūža draudzību.

Venēcijā atklājās detektīvstāsts par nepārspējamo mākslinieku G. Bellīni un A. Mantenjas autorībām. Un vēlāk viņu skolēni veica revolūciju glezniecībā.

Tātad:

1. martā. Repins - Serovs - Makovskis - Kustodijevs - Maļavins - Somovs - Fešins. Reālisms - impresionisms - Sanktpēterburga - Maskava - Parīze - Slava Mamontovs.

15. martā. Filipo Lipi - Sandro Botičelli - Filipino Lipi. Itāļu renesanse – Florence – Mediči dinastija.

22. martā. Rubenss - Van Diks - Džeikobs Džordēns. Baroks - Antverpene - flāmi - novatori.

29. martā. Džovanni Bellīni - Andrea Mantenja - Ticiāns - El Greko. Agrīnā itāļu renesanse – Venēcijas Republika – Paduja – Madride – Toledo.

Kur: mākslas galerija MuseumLV, Andreja Pumpura iela, 2, Rīga

Laiks: 18:50 - 20:30

1 lekcijas cena: 15, - €.

Ievērojam visus epidemioloģiskos standartus, visas sēdvietas ir numurētas un atrodas drošā attālumā viena no otras, tādēļ vietu skaits stingri ierobežots līdz 20. Lūdzam biļetes iegādāties iepriekš, apmaksājot biļeti • galerijā • ar bankas pārskaitījumu • caur bilešuserviss.lv sistēmu. Biļešu pārdošana uz katru lekciju noslēdzas 1 darba dienu pirms pasākuma.

Mūsu klausītājiem, kuriem nav iespējas apmeklēt lekcijas klātienē, piedāvājam jaunu formātu. Jūs varat virtuāli apmeklēt lekciju caur Zoom sistēmu. Lekcijas notiek krievu valodā. Saiti uz pasākumu nosūtīsim pēc bankas pārskaitījuma saņemšanas. Izvēloties biļešu iegādes iespēju caur bilešuserviss.lv, lūdzam sazināties ar mums, lai apstiprinātu savu e-pastu, uz kuru nosūtīsim visu informāciju par lekciju.

Lai apstiprinātu samaksu un savu vietu zālē, lūdzam iepriekš zvanīt pa tālr.: 25409000 vai rakstīt info@museumlv.com

Abonementa iegāde 4 lekciju blokam par draudzīgu cenu 50, - € iespējama tikai tieši galerijā.

Esiet veseli un optimistiski!

Tiekamies kultūras centra GRATA JJ galerijā MuseumLV.

 

Cienījamie galerijas MuseumLV draugi, Akadēmijas GRATA klausītāji

Mēs nonācām pie secinājuma, ka nav jēgas ilgāk gaidīt “labākus laikus”, tāpēc nolēmām riskēt un atsākt bezsaistes sanāksmes un cerēt, ka rudenī komunikācija nebūs ierobežota. Visiem mūsu klausītājiem, kuri mūs atbalsta šajā idejā, paziņojam, ka 21. septembrī sāksim ar ekskluzīvu kursu, ko īpaši jums sagatavojusi mūsu pastāvīgā pasniedzēja, padomniece mākslas jautājumos Jūlija Osipova.

Mūsu kurss palīdzēs jums 15 lekciju laikā izpētīt krievu mākslas sarežģīto attīstības ceļu, sākot no XI gadsimta līdz pat mūsdienām, tiks stāstīts par krievu mākslinieku attiecībām ar citu tautu kultūrām, kā tas ietekmēja viņu darbu, kā arī sniegs jums ieskatu vēsturiskajos procesos, kas ietekmēja šīs senās zemes kultūras un mākslas attīstību.

Mēs jūs iepazīstināsim ar antīkiem un bizantiskiem motīviem senajā krievu mākslā, pieminēsim Teofānu un Andreju Rubļevu, uzzināsim vārda "parsuna" nozīmi un šīs tendences attīstību, runāsim par Fjodoru Rokotovu, Vladimiru Borovikovski, Dmitriju Levitski, Alekseju Venecianovu un Pāvelu Fedotovu, kas ir sava laika izcilākie gleznotāji. Triju lekciju laikā mēs ceļosim kopā ar "Ceļojošās mākslas izstāžu biedrību" jeb “Peredvižņikiem”, kas ir Šiškins, Kuindži, Poļenovs, Levitāns, Perovs, Kramskojs, Repins, Surikovs, Vereščagins. Uzzināsim, kā radās Vrubela modernisma pasaule, u.c. Nepalaidīsim garām arī "krievu gadalaikus" un to veidotājus. Mēs uzzināsim vairāk par Natālijas Gončarovas un Mihaila Larionova krievu primitīvismu, Ļubovas Popovas, Varvaras Stepanovas un Olgas Rozanovas avangardu, un jūs gaida atsevišķa lekcija arī par suprematismu, konstruktīvismu, sociālistisko reālismu kā oficiāliem vizuālās mākslas virzieniem, tad pāriesim pie pagrīdes mākslas (andergrounds), apkopojot konceptuālismu un sociālo mākslu - noslēpumaino un intelektuālo 20.gs. stilu. Saskarsimies arī ar Anatolija Zvereva, Vladimira Jakovļeva, Oskara Rabina, Ernsta Neizvestnija,  Dmitrija Krasnopevceva, Emīlijas un Iļjas Kabakovu, Viktora Pivovarova, Ērika Bulatova, Komara un Melamīda likteņiem.

Ceļojums mākslas un apgaismības pasaulē kļuva iespējams, pateicoties mūsu pastāvīgajai lektorei, mākslas padomniecei Jūlijai Osipovai, kura sagatavos un vadīs šo kursu tikai un vienīgi galerijas MuseumLV draugiem sadarbībā ar kultūras centru Grata JJ. Mūsu pastāvīgie klausītāji, kuri jau ir samaksājuši, bet neizmantoja savu biļeti epidemoloģisko ierobežojumu dēļ gandrīz pirms gada (ak Dievs!), un kas palika mums uzticīgi, mēs dodam bezmaksas ieeju PIRMAJĀ lekcijā, un iegādātās biļetes var izmantot sākot ar otro tikšanos. Bet!

Tikai 15‼ lekcijas un 25!! klausītāji vienlaikus. Kurš pirmais pierakstās un samaksā – tam arī tiek nodrošināta vieta ceļojumā pa krievu mākslas vēsturi. Un tiem, kas pērk abonementu - īpaša cena par katrām 4 lekcijām.

Pierakstieties iepriekš, tas būs interesanti, spilgti un informatīvi!

Gaidāmās tikšanās otrdienās:

 21. septembris - Ievadlekcija. Krievu mākslas attīstība Eiropas glezniecības kontekstā.
 5. oktobris - Kijevas Krievijas māksla. 15. gadsimts-16. gadsimts. Antīkie un bizantiešu motīvi senajā krievu mākslā. Senā Novgoroda un Pleskava XI-XIII gs. Teofāns (ap 1340. gadu - pēc 1405. gada), Andrejs Rubļevs (1360/1370 - 1427/1430) un Dionīsijs (ap 1440. gadu - pēc 1502./1503.).
 12. oktobris - 17. - 18. gadsimts. Pagrieziena punkts. Pēteris I.  Parsuni - Krievijas carienes un princeses portreti. Pāreja no viduslaikiem uz jaunajiem laikiem. Fjodors Rokotovs (1735? –1808), Dmitrijs Levitskis (1735–1822), Vladimirs Borovikovskis (1757–1825)
 19. oktobris - 18. gadsimts. No portreta līdz pilsētas ainavai. Aleksejs Venetsianovs (1780-1847), Pāvels Fedotovs (1815-1852)
 26. oktobris - 9. gadsimts. Krievu reālisms. "Ceļojošo izstāžu biedrība". Ainava-I.I.Šiškins (1832-1898), A.I.Kuindži (1842-1910), V.D.Poļenovs (1844-1927), I.I.Levitāns (1860-1900).
 30. novembris – "Ceļojošo izstāžu biedrība". Portreta žanrs. Vasilijs Perovs (1833-1882), Ivans Kramskojs (1837-1887), Iļja Repins (1844-1930)
 7. decembris – "Ceļojošo izstāžu biedrība". Vēsturiskais žanrs glezniecībā. Vasilijs Surikovs (1848-1916), Mihails Ņesterovs (1862-1942), Vasilijs Vereščagins (1842-1904)
 14. decembris – "Mākslas pasaule". Modernisms. Mihails Vrubels. A. M. Vasņecovs, I. I. Levitāns
 28. decembris "Krievijas gadalaiki". A.N.Benuā, L.S.Baksts, E.E.Lansere, K.A.Somovs un S.P.Djagiļevs
 4. janvāris Krievijas primitīvisms. Natālija Gončarova (1881-1962) un Mihails Larionovs (1881-1964).
 11. janvāris Krievu avangardisma sievietes - Varvara Stepanova (1899-1958), Ljubova Popova (1889-1924) un Olga Rozanova (1886-1918).
 18. janvāris Avangards, supremātisms, konstruktīvisms. Kazimirs Maļevičs (1879-1935), Aleksandrs Rodčenko (1891-1956), Lazars Ļisickis (1890-1941), Iļja Čašņiks (1902-1929).
 25. janvāris Sociālistiskais reālisms - PSRS oficiālā māksla. Kā beidzās avangards? Aleksandrs Deineka (1899-1969), Aleksandrs Gerasimovs (1881-1963), Dmitrijs Nalbandjans (1906-1993)
 1. februāris Atkusnis un 60. gadi: andergraunda dzimšana. Anatolijs Zverevs (1931-1986), Vladimirs Jakovļevs (1934-1998), Oskars Rabins (1928-2018), Ernsts Nezināmais (Ņeizvestnijs) (1925-2016), Dmitrijs Krasnopevcevs (1925-1995).
 8. februāris Konceptuālisms un sociālā māksla - noslēpumains un intelektuāls 20. gadsimta stils. Iļja un Emīlija Kabakovi - "totāla instalācija". Viktors Pivovarovs (1937), Ēriks Bulatovs (1933), Komars un Melamīds.

Kur: Mākslas galerija MuseumLV, Andreja Pumpura iela, 2, Rīga
Laiks: 18:50 - 20:30
Vienas lekcijas cena: 15, - €.
Abonēšanas maksa 4 lekcijām ir 50, - €
Abonementa iegāde 4 lekciju blokam par draudzīgu cenu 50, - € iespējama tikai PIRMS KURSA SĀKUMA un tikai tieši galerijā.
 
Mēs ievērojam visus epidemioloģiskos standartus un lūdzam to arī jums, lai neradītu problēmas viens otram ar kontroles iestādēm. Diemžēl mums būs jāpārbauda visu nepieciešamo dokumentu (sertifikāta u.c.) pieejamība.
Visas sēdvietas ir numurētas un atrodas drošā attālumā viena no otras, tādēļ vietu skaits ir stingri ierobežots līdz 25. Lūdzam biļetes iegādāties iepriekš, samaksājot par biļeti • galerijā • ar bankas pārskaitījumu  • SIA “Biļešu Serviss”. Biļešu pārdošana uz katru lekciju beidzas 2 darba dienas pirms pasākuma.
Lai apstiprinātu maksājumu un savu dalību pasākumā, lūdzu, iepriekš zvaniet mums pa tālruni 25409000 vai iepriekš rakstiet uz info@museumlv.com
 
Esiet veseli un optimistiski.