Gleznotāju apvienības V.I.V.A. izstāde "Iemīlējušās Latgalē"
16.11.2017 - 21.12.2017.

Gleznotāju apvienība “V.I.V.A.” atzīmē savu kopā pastāvēšanas laiku ar kataloga izdošanu un izstādes atklāšanu. Katalogs tapis projekta rezultātā ar Latgales reģiona attīstības aģentūras, Valsts Kultūrkapitāla fonda un A/S Latvijas valsts meži finansiālu atbalstu.

Izstāde „Iemīlējušās Latgalē…” ir stāsts par talantīgām un dzīvi mīlošām Latgales gleznotājām – Vēsmu Ušpeli, Ilzi Griezāni, Viju Stupāni, Agru Ritiņu, kuras satiekas ik pa laikam, lai būtu kopā, gleznotu, dalītos dzīves stāstos, bagātinātos viena no otras un radītu. Katra no māksliniecēm nāk no savas vietas Latgalē – Vēsma no Maltas, Ilze no Līvāniem, Vija no Aglonas, bet Agra no Rēzeknes. Kopā tās aptver visu Latgali. Kopā veido izstādes, kopā piedalās plenēros. Vairāk nekā 10 gadu laikā ir apbraukātas dažādas vietas, izdzīvota radoša kopā būšana Latgalē, Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē, ikreiz iemācoties kaut ko jaunu un it visur vēstot stāstu par Latgali. Kopīgo izstāžu skaits jau krietni pārsniedz divus desmitus un darbi ir bijuši apskatāmi Latvijā, Lietuvā un Vācijā. Regulāri gleznotāju darbus var apskatīt Latgales mākslinieku rudens izstādēs Latgales Kultūrvēstures muzejā, Latgales reģiona mākslinieku izstādēs Marka Rotko mākslas centrā un Jāzepa Pīgožņa (1934–2014) balvas Latvijas ainavu glezniecībā darbu izstādēs.

Mākslas vēsturniece Evija Vasilevska par apvienību teic: „Gleznotājas vēl nav nogājušas visu radošo ceļu, tomēr jau tagad var droši teikt, ka viņu atstātās pēdas mākslas ceļā ir paliekošas un ievērības cienīgas, kopjot plenēra gleznošanas tradīcijas, dziedot himnu dabai – iemūžinot to ainavas žanra darbos, saglabājot spēju ilgstoši gleznot viena otrai līdzās, papildinot vienai otru, izkopjot individuālo radīšanas patību un katrā izstādē ar darbiem apliecinot jaunu izteiksmes līdzekļu veiksmīgu pielietojumu mākslas darbu tapšanā.”

Izstādi aicinām apmeklēt līdz 2017. gada 20. decembrim, Rīgā Mākslas galerijā MuseumLV Andreja Pumpura iela 2 , otrajā stāvā.

Citi resursi internetā:
Mumspatik
A12
Epadomi

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Dita Lūse. Personālizstāde "Gaismas anatomija"
16.11.2017 - 21.12.2017.

Līdz 2017. gada 21. decembrim, Rīgā, Mākslas galerijas MuseumLV pirmajā stāvā apskatāma Ditas Lūses izstāde "Gaismas anatomija".

Izstādītie darbi tapuši 2016. un 2017. gadā - māksliniece turpina pievērsties gaismas dabas pētīšanai – atspīdumi, ēnas, refleksi un rentgena uzņēmumi ir devuši iedvesmu šai izstādei.

“Mirkļa starojumā radītais attēls, kurš ļauj apskatīt to, kas citādi ir pilnībā apslēpts mūsu acīm – šī ir iespēja ielūkoties noslēpumā, atklāt neredzamo. Pētu un apbrīnoju cilvēku un zirgu kaulu un dažādu augu plastiskās formas dzestrajā rentgena staru radītajā gaismas spēlē. Man šķiet būtiski, ka tie ir dzīvi - dzīvu radību kauli. Rentgena uzņēmumus uztveru kā tādu visai personīgu, pat intīmu lietu. Ar rentgena stariem cilvēkā var ieskatīties daudz dziļāk, nekā ar jebkuru citu fototehniku. Tomēr reizē rentgens ir bezpersonisks, tajā ir zudusi individualitāte. Īsajā gaismas mirklī ķermeņa kauli un augu struktūras kļūst par tādu kā musturu, par ornamentu vai rakstu.

Ķermeni rentgenā izgaismo īss gaismas uzplaiksnījums, un tas ir pretstatā ilgmūžīgajai gaismai, kura gadu simtiem iespīd senajās ēkās un velvēs, kurus gleznoju. Šī laika dimensija man ir ļoti svarīga, tāpat kā apziņa, ka sienas, grīdas, ornamenti ir atmiņu pilni, nes sevī dzīves, likteņus, pavērsienus.
Ornamenti ļauj parādīt telpas dziļumu, kas savukārt dod iespēju ielūkoties vienatnes un klusuma sajūtu telpā. Bet varbūt vēl svarīgāk ir tas, ka ornamenti it kā ievelk sevī. Gleznojot portretus, ornamentu meditatīvais raksturs ļauj izcelt noskaņojumu. Ar skatienu sekojot rakstiem, var aizklīst domās, uz mirkli varbūt pazaudēt sevi, vai tieši otrādi, pabūt vienatnē ar sevi un aizmirst par laiku”, par saviem darbiem stāsta māksliniece.

Dita Lūse ieguvusi balvu starptautiskā konkursā Indijā - AVISKAR AWARDS 2012, Kalkutā.
Piedalījusies Beidžinas starptautiskajā mākslas biennālē Beidžinā, Ķīnā.
2017. Dita ieguva Finālista balvu 2. Starptautiskajā mākslas konkursā ART OLYMPIA 2017, Tokijā, Japānā.
Ditai Lūsei ir bijušas nozīmīgas personālizstādes ne tikai Latvijā, bet arī "Luci e Ombre", galerijā “Immagini Spazio Arte”, Cremonā, Itālijā, “The moment of Light” galerijā “ARTIFACT” Ņujorkā, ASV un personālizstāde "ART REVOLUTION” “TAIPEI 2016" ietvaros pēc kuratoru komitejas uzaicinājuma Taipejā, Taivānā.

Ieeja bez maksas.

Citi resursi internetā:
Delfi
Mumspatik
Epadomi
LTV1 - Youtube

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Lilija Dinere un Roberts Diners personālizstāde "Dievi, varoņi, atspulgi un ēnas"
07.10.2017 - 11.11.2017.

No 07.10.2017 galerija MuseumLV jauna izstāde. Robers Diners un Lilija Dinere "Dievi, varoņi, atspulgi un ēnas".

Izstādē Lilija Dinere un Roberts Diners pievēršas senajiem kultūrslāņiem, varoņiem un episkiem notikumiem, kuros mūsdienu cilvēks saredz analoģijas ar sevi un dzīvi šobrīd, un neapzināti tiecas ar tiem identificēties. Māksliniekus interesē mītu kodi un arhetipi – to kulturālā savdabība un reizē universālums. Izstāde – kā mītu dekodēšanas process, kā arhaisko tēlu un mītu atspulgi, un to iekļaušanās mūsdienās.

Roberta Dinera veidotajos darbos apvienojas cilvēks, dzīvnieks, senie arhetipi un mūsdienu asociācijas. Mākslinieks veido skulptūras izmantojot dažādas tehnikas un to savienojumus – bronza, dzelzs, sudrabs, akmens, māls, koks, smiltis, inkrustācijas, patina un iekrāsojums. Izstādē būs redzami Roberta Dinera dažāda izmēra skulptūras un objekti, sākot no miniatūrām līdz lielizmēra instalācijām. Robertu interesē, kā ieskatīties mazā objektā vai detaļā un pārveidot to monumentālā tēlā, un, pretēji, - kā kosmogonijas procesu ietvert miniatūrā.

Lilijas Dineres darbos robeža starp fantastisko un reālo pasauli nav stingri novilkta, senie un mūsdienu mīti savijas, izveidojot daudzdimensionālu uztveres iespēju. Māksliniece darbos izmanto dažādu materiālu un tehniku savienojumus: gleznojumi uz roku lējuma papīra – kā senlaiku hroniku lapas, gleznojumi uz lielformāta fotogrāfijām – kā mūsdienu dokumentēšanas veids. Izstādē varēs arī aplūkot abu mākslinieku radošas sadarbības rezultātu - divu nozīmīgu literāro pieminekļu: senfranču eposa "Dziesma par Rolandu" un senislandiešu episko dziesmu krājuma "Eddas dziesmas" vizuālo interpretāciju latviešu valodas izdevumiem. Tiks izstādītas šo eposu ilustrācijas, kas veidotas kā divu mākslinieku savstarpēja darbu integrācija - Roberta trīs dimensiju objektu, skulptūru un to fragmentu savienošana ar Lilijas gleznojumiem, fotogrāfijām un jauktas tehnikas darbiem.

Citi resursi internetā:
Epadomi.lv
fotOblog.lv
Facebook
100 g Kultūras - Facebook
Tvnet.lv

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Grupas izstāde "Upe"
29.08.2017 - 03.10.2017.

Kultūras centra 2. stāvā apskatāma Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas mākslinieku grupas izstāde „Upe”, kurā piedalās Andrus Joonas (Igaunija), Pēters Krosmans (Igaunija), Leonīds Medvedskijs (Baltkrievija), Giedrė Riškutė (Lietuva) un Antanas Obcarskas (Lietuva).

Izstāde pastarpināti ir saistīta ar Agnijas Ģērmanes personālizstādi – minētie mākslinieki ir starptautiskos mākslas projektos sastaptie Agnijas Ģērmanes domubiedri un līdzgaitnieki mākslā.

Citi resursi internetā:
Arterritory
Youtube
TVNET
DELFI
Titanium

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Agnija Gērmane. Personalizstāde "Ilgstošā tagadne"
29.08.2017 - 03.10.2017.

Centra pirmajā stāvā, mākslas galerijā MuseumLV būs apskatāma Agnijas Ģērmanes personālizstāde "Ilgstošā tagadne". Izstādītie darbi tapuši vairāku pēdējo gadu laikā. Šī ir vērienīgākā Agnijas Ģērmanes darbu skate, kas notikusi Rīgā.

Agnija Ģērmane, gleznojot darbnīcā lielformāta kompozīcijas, nezaudē krāsas dzīvīgumu un gaismas iespaidus, ko uzkrājusi ilgstoši strādājot plenēros. Ūdens un saknes – mainīgums un stabilitāte glezniecības un dzīves vērtībās. Glezniecība, kas prasa neatliekamu klātbūtni šeit un tagad – tagadne, kas nekad nebeidzas. Ilgstošā tagadne.

Agnija Ģērmane 1991. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas Akadēmijas glezniecības nodaļu. Māksliniecei ir bijušas vairāk kā 20 personalizstādes – Latvijā, Apvienotajā Karalistē, Batltkrievijā, Beļģijā, Irijā, Lietuvā, Krievijā un Vācijā. Agnija Ģērmane piedalījusies arī nozīmīgos starptautiskos projektos un plenēros. Īpaši mākslinieci iedvesmojuši braucieni uz Maroku un Indiju – šie iespaidi iemiesojušies arī izstādē apskatāmajos darbos. Vairākas gleznas Agnija veltījusi savas ģimenes vēsturei.

Citi resursi internetā:
Arterritory
Youtube
TVNET
DELFI
Titanium

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11.00 – 19.00, S.: 11.00 – 17.00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Grupas izstāde "Atpakaļ nākotnē"
13.07.2017 - 25.08.2017.

Kultūras centra otrajā stāvā apskatāmā izstāde "Atpakaļ nākotnē" ir interesanta ar to, ka abu "Atklāšanas" izstāžu dalībnieki ir gatavi ļaut ieskatīties savos studentu laiku piedzīvojumos un mākslinieka tapšanas procesā, izstādot studiju laika darbus, kas radušies apmēram pirms 20 gadiem.

Izstādē piedalās:
Sergejs Djomins
Elga Grīnvalde
Agnija Ģērmane
Jūlija Jeresjko
Līga Jukša
Inga Jurova
Kristīne Keire
Kristīne Kvitka
Anete Lesīte
Dita Lūse
Alise Mediņa
Laura Pīgozne
Ilze Raudiņa
Ilze Smildziņa
Katrīna Taivāne
Signe Vanadziņa
Reinis Virtmanis
Kalvis Zālītis

Citi resursi internetā:
Brunch.lv

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Grupas izstāde "Atklāšana Nr. #2"
13.07.2017 - 25.08.2017.

Šā gada maija beigās atklātais privatais Jūlijas Jeresjko kultūras centrs "Grata JJ", turpina savu darbību ar divām vizuālās mākslas izstādēm.
No 14. jūlija centra pirmajā stāvā, mākslas galerijā "MuseumLV", ar izstādi "Atklāšana #Nr.2" turpināsim risināt "Atklāšanā #Nr.1" aizsākto laikabiedru paaudzes portreta tēmu. Šoreiz atslēgas vārdi izstādei būs enerģija, vitalitāte, ekspresija.

Apkārtējās pasaules krāsas, formas, enerģijas un mākslinieka iekšējais dinamisms - cik dažādi mēs uztveram sevi un pasauli, kādas ir mākslinieka un skatītāja individualitāšu attiecības.

Izstādē piedalās: Edgars Ameriks, Igo Celmiņš, Sergejs Djomins, Laura Feldberga, Elga Grīnvalde, Agnija Ģērmane, Rasa Jansone, Līga Jukša, Kristīne Keire, Daiga Krūze, Kristīne Kutepova, Dmitrijs Lavrentjevs, Anete Lesīte, Aleksandrs Makarenko, Ieva Maurīte, Elita Patmalniece, Ramona Pēkšēna, Laura Pīgozne, Kristīne Sunepa – Celmiņa, Signe Vanadziņa.

Kultūras centra otrajā stāvā apskatāmā izstāde "Atpakaļ nākotnē" būs ne mazāk interesanta - abu "Atklāšanas" izstāžu dalībnieki ir gatavi ļaut ieskatīties savos studentu laiku piedzīvojumos un mākslinieka tapšanas procesā, izstādot studiju laika darbus, kas radušies apmēram pirms 20 gadiem.

Izstādes apskatāmas no 14.jūlija.

Ieeja bez maksas.

Citi resursi internetā:
Brunch.lv

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Grupas izstāde "Mākslas Brīnumzeme"
26.05.2017 - 08.07.2017.

Atklāšanas pasākumā centra otrajā stāvā tika atklāta LMA studentu izstāde "Mākslas Brīnumzeme", kurā jaunie mākslinieki izmanto mākslas darbus kā telpas pārveidotājus.

Viens no kultūras centra "Grata JJ" darbības virzieniem ir jaunu talantīgu mākslinieku atbalsts.

Citi resursi internetā:
Diena.lv
Arterritory.com
ChaulaTV
Delfi.lv
Arterritory.com
Press.lv

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Grupas izstāde "Atklāšana Nr. #1"
29.05.2017 - 08.07.2017.

Piektdien, 2017. gada 29. maijā, Rīgas pilsētas centrā, Andreja Pumpura ielā 2, ar plašām svinībām atvērts privāts Jūlijas Jeresjko kultūras centrs "Grata JJ". Darbu sāka arī vizuālās mākslas galerija "MuseumLV".

Svētku centrālais notikums bija izstāde "Atklāšana Nr. #1", ar kuru galerija demonstrē savu gaumi un interešu loku, par mērauklu izvēloties doto mākslinieku interesi par klasiskajām kultūras vertībām kā savas daiļrades pamatu.. Izstāde ir viena no versijām par paaudzes portretu: projektā piedalās mākslinieki, kuri savu radošo darbību īsenojuši jau pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas – Agate Apkalne, Rihards Delvers, Roberts Diners, Agnija Ģērmane, Matiass Jansons, Ilze Jaunberga, Jūlija Jeresjko, Inga Jurova, Jānis Kalniņš, Kristīne Kvitka, Līga Ķempe, Dita Lūse, Alise Mediņa, Anda Poikāne, Paulis Postažs, Ilze Raudiņa, Ilona Romule, Ilze Smildziņa, Katrīna Taivāne, Reinis Virtmanis un Kalvis Zālītis.

Izstādē piedalījās arī Latvijas Makslas Akadēmijas (LMA) rektors Aleksejs Naumovs, kā arī studentes Baiba Ābelīte un Kristīne Kutepova. Kultūras centram paredzēta plaša sadarbības programma ar LMA.

Vēl viens kultūras centra "Grata JJ" darbības virziens ir jaunu talantīgu mākslinieku atbalsts. Atklāšanas pasākumā centra otrajā stāvā tika atklāta LMA studentu izstāde "Mākslas Brīnumzeme", kurā jaunie mākslinieki izmanto mākslas darbus kā telpas pārveidotājus.

Citi resursi internetā:
Diena.lv
Arterritory.com
ChaulaTV
Delfi.lv
Arterritory.com
Press.lv

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:.00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Jūlija Eresko personālizstādes “SOS. Dzīvei ir nozīme” II daļa. Instalācija “Cilvēku pamestā pilsēta”.

Jeļenas Morozovas un Veras Bondares izstāde. “Dzīvie iespaidi: divas sievietes, divas realitātes”

Jeļenas Morozovas un Veras Bondares izstāde. “Dzīvie iespaidi: divas sievietes, divas realitātes”

17.11.2023. – 13.01.2024.

Izstāde "Dzīvie iespaidi: divas sievietes, divas realitātes" ir ceļojums caur divu gleznotāju, Veras Bondares un Jeļenas Morozovas, daiļradi. Šo divu mākslinieku daiļrade skatītājus aicina iegrimt pasaulē, kur gaismas un ēnas, realitāte un ekspresija, reālais un abstraktais veido savstarpējo harmoniju.

Vera Bondare ir māksliniece, kuras mākslu raksturo rūpīga precizitāte un reālisma meistarība. Viņas gleznas kalpo kā logi uz pasauli, kur ikdienas mirkļi iegūst dziļu nozīmi un skaistumu. Ar gaismas un ēnas spēli Vera pārvērš parastas ainas īstās gleznās, mudinot mūs pārdomāt ikdienas skaistumu un nozīmi.

Jeļena Morozova, no otras puses, piedāvā izpaust emocijas un abstraktus konceptus, izmantojot izteiksmīgas kompozīcijas un krāsu bagātību. Viņas darbi ir dinamiski un izstaro dzīvību, piesaistot mūs ar savu enerģiju un krāsu spēli. Jeļena pēta pasaules daudzveidību caur spilgtām krāsām un dinamiskām kompozīcijām, aizvedot mūs tālāk par fiziskās realitātes robežām.

Izstāde "Dzīvie iespaidi: divas sievietes, divas realitātes" ir ceļojums caur māksliniecisko daudzveidību, kas rada harmoniju no kontrastiem un sniedz iespēju apmeklētājiem piedzīvot mākslas pasaules bagātību. Katra glezna ir stāsts, kas stāsta par dažādām realitātes interpretācijām, kas saplūst harmonijā šajā izstādē.

Grupas izstāde. “Cita pasaule”
Grupas izstāde. “Cita pasaule”
15.09. – 28.10. 2023.
No 15. septembra galerijā MuseumLV apskatāma četru gleznotāju kopizstāde „Cita pasaule”. Izstādes dalībnieku - Annas Afanasjevas (1981), Magones Boleiko (1985),Mārītes Guščikas(1980) un Ronalda Rusmaņa (1981) mākslinieciskais rokraksts ir radikāli atšķirīgs, kas paskaidro izvēlēto izstādes tēmu un nosaukumu - par mūsdienu pasaules dažādību kā neapstrīdamu dominatni globālajā kontekstā. Tēma ir viena no aktualitātēm pasaules sociālajos procesos, kur atškirīgais ir likumsakarīgs pasaules eksistences modelis.
Mākslinieki pārstāv 40- gadnieku paaudzi ( izglītību ieguvuši Latvijas Mākslas akadēmijā), kas profesionālajā mākslas laukā ir apliecinājusi sevi un ieguvuši atpazīstamību. Piedalījušies daudzās grupu izstādēs un sarīkojuši personālizstādes. Autoriem ir izkristalizējušies mākslinieciskās izteiksmes paņēmieni un izveidojies tēmu loks, ar kura palīdzību mākslinieki runā par sev svarīgo. Izstādes saturisko konceptu veido vienlaicīgā pasaules dažādība un tās koeksistence. Šī tema neizbēgami provocē jautājumu par indivīda personiskās un sabiedriskās telpas līdzāspastāvēšanu – kā tās sadzīvo viena ar otru un vai indivīds jūtas laimīgs šajā neizbēgamajā koptelpā? Cilvēku savstarpējās attiecības un savas identitātes meklējumi nav atdalāmi no pasaules globālās struktūras attīstības modeļiem, kas nemitīgi mainās un modificējas. Tāpēc personības individualitāte ir svarīgākais faktors šajā tik mainīgajā pasaules modelī, par ko vēsta četru mākslinieku - Annas Afanasjevas, Magones Boleiko, Mārītes Guščikas un Ronalda Rusmaņa kopizstāde „Cita pasaule” ar tik dažādiem mākslinieciskās izteiksmes paņēmieniem.
Izstādē eksponēto gleznu stilistikai ir liela amplitūda – no individuāla modernisma versijām, fotoreālisma variācijām līdz liriskai abstrakcjai. Izstādītajos darbos var izsekot autoru šī brīža mākslinieciskajām interesēm un tēmu lokam, kas sakņojas profesionālā pieredzē un subjektīvā dzīves telpā sevī.
Izstādē iekļauti autoru jaunākie darbi, daudzi no kuriem ir izstādīti pirmo reizi.
Izstādes kuratore – mākslas zinātniece, Diāna Barčevska.

Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas

Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ 9.06. – 29.07.2023. Mākslas galerijas MuseumLV un Kultūras centra Grata JJ telpās līdz 29. jūlijam iekārtota vērienīga mākslinieces Artas Ozolas-Jaunarājas personālizstāde “Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas”, kurā pirmo reizi tik izvērstā ekspozīcijā parādīta autores sadarbība ar Latvijas Pastu. Māksliniece turpat trīsdesmit gadu laikā darinājusi ap 100 pastmarku ar ļoti daudzveidīgu tematiku. Izstāde iekārtota atbilstoši tēmām, pie kurām māksliniece strādājusi īpaši nozīmīgi. Skatītājiem iespēja aplūkot Dziesmu svētku 150. gadskārtai veltītās jaunās pastmarkas oriģinālus kopā ar izcilās porcelāna mākslinieces Zinas Ulstes figurālo kompozīciju “Dejotāju pāris” (1954). Tā klātbūtnei izstādē ir dziļi simboliska jēga parādot ne tikai mūsu tautas tradīciju noturību, bet arī personiskā aspektā – tas ir cieņas apliecinājums autores mātei un tēmai, ar kuru Arta Ozola-Jaunarāja uzsāka sadarbību ar Latvijas Pastu. 1993. gadā māksliniece uzvarēja skiču konkursā ar piedāvājumu radīt pastmarkas ar tautastērpiem. Šajā laikā radītas atsevišķas pastmarkas un sērijas “Tautastērpi”, “Ziemassvētki”, ”Līgosvētki”, “Lieldienas”, “Cimdi”, “Etnogrāfiskās rotas” – daļa šo pastmarku skices un oriģinālzīmējumu tāpat ir atlasīti izstādei un parādīti kopā ar tajās attēlotajiem priekšmetiem. Artai Ozolai-Jaunarājai daudzu gadu garumā izveidojusies sekmīga sadarbība ar Tautas tērpu centru “Senā Klēts“. Viņa ir iekārtojusi grāmatu “Latviešu cimdi”, kas jau izdota septiņās valodās. Tālab arī Tautas tērpu centrs ar lielu atsaucību piedāvāja eksponēt dažādu Latvijas novadu cimdus, Nīcas no-vada tautas tērpus un rotas no savas kolekcijas. Atsevišķā telpā izvietotas pastmarkas no sērijas “Lat-vijas Nacionālie bruņotie spēki”, “Saeima” un sociālām tēmām, ko zīmīgi raksturo instalācija – māks-linieces sadarbībā ar Vari Dzērvi pērn radītais Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas noformējuma mets. Ekspozīcijas turpinājumā otrajā stāvā skatītāji vispirms var aplūkot pastmarkas no sērijas “Izcilas Lat-vijas zinātnes un kultūras personības”. Atsevišķā telpā kopā ar karti ar bākām un fotogrāfijām izvieto-tas pastmarkas no mākslinieces pašas 2004. gadā iniciētās sērijas “Latvijas bākas” – uz dažām no tām arī ir redzami eksponāti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. Nākamā telpa aplūkojama pastmarku sērija “Latvijas muzeji”. Medicīnas un Porcelāna muzeja pastmarkās attēlotie priekšmeti rosināja ekspozīcijā iekļaut mākslinieces sadarbībā ar Vari Dzērvi radīto grafikas ciklu pēc F. Garsika Lorkas dzejas motīviem “Kasida par tumšām dūjām” un porcelāna atlējumu formas no Rīgas porcelāna muzeja krājuma. Līdzās Latvijas Pasta bērnu literatūrai un lellēm veltītām pastmarkām sērijā “Europa” parādīta pavisam neliela daļa no Artas Ozolas-Jaunarājas bērnu grāmatu ilustrācijām – tā ir kolāžu sēri-ja viņas pašas sarakstītai un ilustrētai grāmatai “Kurmītis un sudraba kurpes” (Zvaigzne ABC, 2020), kā arī Latvijas Pasts izdotai, speciāli pasta tematikai veltītai Rutas Svažas bērnu grāmatai “Brīnumu diena” (2022). Vēl viens izstādi vienojošs spilgts un tikpat raksturīgs pasta simbols – šajā grāmatā attēlotie baloži – instalācijas ar tiem redzamas abos galerijas stāvos. Mākslinieces pastmarkām raksturīga informatīvi un vizuāli piesātināta izvērsta kompozīcija, līdz filigrānai meistarībai izstrādātas detaļas, spēja radīt spilgtus vēstījumus – miniatūrus stāstus par mūsu valsti, mūsu vērtībām un ideāliem. Tālab Artu Ozolu-Jaunarāju pamatoti var uzskatīt par vienu no vadošajām Latvijas kā valsts vizuālā tēla veidotājām. Izstādes atklāšanā 9. jūnijā notika mākslinieces Artas Ozolas-Jaunarājas darinātās Dziesmu svēt-ku 150. jubilejai veltītās pastmarkas prezentācijas pasākums, kurā piedalījās LR Kultūras ministrs Nauris Puntulis un Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji. Izstādes kuratore Irēna Bužinska, scenogrāffija - Jūlija Eresko, Irēna Bužinska. Par mākslinieci Artu Ozolu-Jaunarāju. Arta Ozola-Jaunarāja dzimusi 1963. gada 10. janvārī Jelgavā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju grafikas specialitātē (1988), ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu (2003). Darbības jomas – stājgrafika (oforta, aukstā adatas, augstspiedes u.c. tehnikas), grāmatu ilus-tratore (sadarbība ar Jānis Roze, Jumava, Daugava, Valters un Rapa, Alberts XII, Artava, Preses Nams, Rasa ABC, Zvaigzne ABC, Nordic, Vaga u.c); reklāmas un grafiskais dizains, iepakojuma un monētu dizains. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1993. gada. Sarīkojusi personālizstādes Rīgā, (stājgrafikas; 1994), galerijā “Senā klēts” (tautas tērpiem veltīto pastmarku sērija, 1997), Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (kopā ar V. Dzērvi gleznu cikls “Doriana ceļojumi”, 2021), “Apokalipse. Jātnieks Nr.4”, Rīgas Centrālās bibliotēkas Izstāžu zāle (ar pseidonīmu Marija Antuanete, kopā ar V. Dzērvi gleznas, objekti, instalācijas, video, 2022). Grāmatu konkursa Zelta ābele, kā arī starptautiskā Baltijas valstu grāmatu konkursa žūrijas locekle (2014, 2020). Guvusi starptautisku atzinību kā grāmatu ilustratore, tai skaitā 1. godalga 21. starprepubliku grāmatu dizaina un ilustrāciju konkursā (1988), diploms 2. Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1990); diploms grāmatu mākslas triennālē Viļņa-90; diploms un prēmija Baltijas valstu grafikas triennālē Zviedrijā (1993); vairākkārtēja konkursa Gada skaistākā grāmata (2001–2005) balvas ieguvēja; galvenā balva grāmatu mākslas konkursā Zelta ābele (2008), diploms Rīgas bilžu grāmatu kvadriennālē (2014). Latvijas bankas kolekciju monētu sērijā tapis dizains monētām “Krišjānis Barons”, “Krišjānis Valdemārs”, “Rainis” un “Rainis un Aspazija”, kas ieguva godalgu starptautiskajā monētu konkursā “Coin Constellation 2016”. Latvijas Pastam darinājusi ap 100 pastmarku un mākslinieces sadarbība ar Latvijas Pastu turpinās. Mākslinieces pastmarkas vairākkārt ieguvušas Gada skaistākās pastmarkas vērtējumu (2011, 2013, 2019).

Ģirts Boronovskis "Platekrāna ainava". Pasteļi
Ģirts Boronovskis „Platekrāna ainava”. Рasteļi. Jubilejas izstāde galerijā MuseumLV 2023. gada aprīlī 06.04.2023. – 27.05. 2023. Par autoru Ģirts ir dzimis un audzis rīdzinieks. Skolas gaitas uzsācis Rīgas 24. vidusskolā, Tallinas un Krišjāņa Barona ielu krustojumā. Viņam paveicās ar zīmēšanas skolotāju, kurš vadīja arī zīmēšanas pulciņu. Tolaik jaunais gleznotājs Vilis Vizulis pamanīja Ģirta īpašās dotības vizuālās mākslas jomā, talantīgais audzēknis pārstāvēja skolu zīmēšanas olimpiādēs un galu galā skolotājs iestāstīja viņa vecākiem, ka zēnam izglītība ir jāturpina Jaņa Rozentāla Mākslas skolā. Lai arī ar nelielu aizķeršanos, viņš palika pirmais aiz svītras un tika uzņemts pēc pārrunām, „rozentāļos” izdodas iestāties uzreiz. Ar sirsnību mākslinieks atceras savu klases audzinātāju, gleznotāju Uno Daņiļevski, kurš ļoti rūpējās par saviem audzēkņiem, viņu izaugsmi un attīstību. Savukārt skolotāja Līga Bokaldere ierosināja jaunieša interesi par grafikas tehnikām; viņa līdzās speciālajiem mācību priekšmetiem vadīja grafikas pulciņu. Gleznošana Ģirtam negāja tik raiti, kā citiem klases biedriem, tāpēc īpašas sajūtas viņam ir pret gleznošanas pedagogu Imantu Melderi, kurš palīdzēja nezaudēt interesi un pilnveidot meistarību. Rozentāla skolu jaunais mākslinieks absolvē ar linogriezuma tehnikā veidotu diplomdarbu par tēmu: darbs rūpnīcā. Seko studijas Mākslas akadēmijā, Aleksandra Stankeviča vadītajā Grafikas nodaļā. Līdzās zīmēšanai un grafikai, Ģirts glezno ar akvareli un guašu. Pēc 4. kursa students pastiprināti pievēršas grāmatu grafikai un par viņa galveno skolotāju un arī diplomdarba vadītāju kļūst latviešu stājgrafikas klasiķis Pēteris Upītis. Viņš ir viens no pēdējiem meistara audzēkņiem. Diplomdarbā top ilustrācijas Andreja Upīša darbam "Laikmetu griežos". Interesanti, ka šajā laikā mākslinieks jau ir tik patstāvīgi domājošs un mākslinieciski nobriedis, ka atsakās no grafikas tehnikām un ilustrācijas veido kā tuša zīmējumus ar spalvu jauktā tehnikā. Lai cik tas nebūtu paradoksāli, bet nozīmīgus impulsus savai mākslinieciskajai attīstībai Ģirts gūst stājoties laulībā. Viņa sievas Ievas Kalniņas vecāki ir ievērojamie latviešu gleznotāji Rita Valnere un Eduards Kalniņš. Tieši Valnere ir tā, kas jaunajam autoram iesaka sevi pamēģināt pasteļglezniecībā, kas ar laiku stabili kļūst par Ģ. Boronovska galveno tehniku, personisko un dabas noskaņu pārdzīvojuma smalku atspoguļotāju. Savukārt pateicoties Ed. Kalniņa pieredzei un iegādātajai plašajai tehniskajai bāzei mākslinieks nopietni pievēršas fotogrāfijai. Viņš ne tikai daudz fotografē, bet arī pats attīsta filmas un krāsainos diapozitīvus, kopē melnbaltās fotogrāfijas mājas laboratorijā. Jau mācoties Mākslas akadēmijā, Ģirts sāk strādāt Latvijas Vēstures muzejā (tagad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs). Un, paralēli citiem darbiem, viņš to turpina darīt visus šos gadus, arī šodien. Liktenis iekārto tā, ka muzeja mākslinieks ir galvenais darbs viņa mūžā. Šajā jomā sasniegts daudz. Viņš ir daudzu nozīmīgu izstāžu projektu un realizāciju autors, labi pazīstams un iecienīts Latvijā, veidojis ekspozīcijas arī pasaulslavenos muzejos. Par viņa glezniecību Mākslinieka bērnībā Rīgā bija daudz kinoteātru, tā bija viena no populārākajām izklaidēm. To vidū izcēlās viens kinoteātris – „Palladium”, jo tas bija platekrāna kino teātris. Attēls uz ekrāna bija tik milzīgs, ka, lai to pilnībā uztvertu, galva bija jāgroza no vienas puses uz otru, īpaši tad, ja nepaveicās un nācās sēdēt pirmajās rindās. Līdzīgi ir dabā, kad cilvēku pārņem visapkārt esošās ainavas varenums. Tehnoloģijas attīstās un piedāvā gan panorāmas, gan platleņķa foto fiksācijas iespējas. Bet, kā šo bezgalīgās ainavas sajūtu iemiesot mākslas darbā? Parasti mākslinieki par to īpaši neuztraucas, cik nu ietilpst tajā audeklā, tik attēlo. Ģirts ir viens no tiem retajiem ainavistiem, kurš meklē īpašus formātus un cenšas šo maģisko ainavas bezgalības sajūtu, šo īpašo noskaņu ievietot savos darbos pilnībā. Tā lai skatītājam aizraujas elpa. Autora galvenā tēma ir dabas noskaņu un to radīto cilvēka dvēseles refleksiju attēlošana. Ģirts tās meklē gadalaikos, apgaismojumā, dabiski veidotās tekstūrās. Viņš glezno miglu, dūmaku, ūdeņus, saulrietu, pļavu – vienkārši mierīgu noskaņu. Mākslinieks neglezno jūru, –jo tā nemitīgi kustas, arī akmeņus – jo dabā tie ir cieti, bet gleznās ne vienmēr; arī mēnesnīcu Ģirts neglezno. Šis neglezno, nav saistīts ar noliegumu, bet gan ar paškritiku – vai es to varēšu, vai man iznāks pietiekoši pārliecinoši? Mākslinieks savus darbus rada, domājot par skatītāju; viņu motivē gan paša izaugsme, gan vērtējums no malas. „Platekrāna ainava” savā ziņā ir unikāla izstāde, jo tā ir viena no retajām Ģirta Boronovska personālizstādēm un pilnībā apliecina nobrieduša mākslinieka meistarību. Iveta Laure, māksliniece, Mag. art Rīga, 2023. gada aprīlis

Personālizstāde. Ilze Preisa. "Metaforiskās spēles"

Personālizstāde. Ilze Preisa. "Metaforiskās spēles" 25.01.2023. – 22.03.2023. Simbols ir atslēgas vārds Ilzes Preisas mākslinieciskajai praksei, kas sevī ietver glezniecību un grafiku. Šis jēdziens ir attiecināms uz visiem elementiem, ar ko sastopamies Preisas mākslā - tēlotajiem objektiem un lietotajām krāsām. Tie apvienoti sirrealitātes piestrāvotās kompozīcijās, kas mudina skatītāju ļauties darbu satura tulkošanas azartam. Ilze Preisa savos darbos izmanto grieķu mītu un Bībeles motīvus, taču nenospraužot konkrētas piedāvāto simbolu izpratnes robežas. Bieži Bībeles sižetu un antīkās mitoloģijas tēli mūsdienu kontekstā kļūst par laikmeta aktuālo ideju precīziem izteicējiem. Mitoloģisko motīvu klātbūtne, ar ko sastopamies Preisas darbos, mūsdienu mākslā ir bieži sastopama parādība, kas norāda uz mitoloģisko tēmu pārlaicīgumu. Darbos dominē atsauces uz pasaules kultūras mantojuma tēliem, taču izceļot to vai citu sižetu, māksliniece akcentē viņai svarīgus personiskus stāstus. Ar mitoloģijas tēlu starpniecību māksliniece stāsta par cilvēka dabu, cilvēciskajām īpašībām – kaislību, nodevību, dusmām, mīlestību. Cilvēka daba nemainās. Līdz ar to, šo tēlu radītās asociācijas lieliski noder, lai izceltu vienu vai citu aspektu cilvēka dabā. Ilzes Preisas mākslās ikonogrāfija ietver visdažādākos tēlus - varas un zemes spēka simbols vērsis, kas ar savu spēka klātbūtni liek saspringt, kleita kā pārtapšanas un maskēšanās simbols suģestē ar savu kairinošo enerģiju, eksotiski putni, vienlaicīgi ir skaisti un biedējoši, skaistā Mēdeja, kuras galvu rotā elegantās čūskas, kas atbaida un vilina vienlaicīgi, aizkars, kas aizsedz nezināmo telpu un mudina izšķirties - atvērt to skatienam vai tomēr nē, kaķi ar spārniem – efektīgie varas simboli. Zīmīgs elements gandrīz katrā šīs izstādes darbā ir šaha ornamentā kārtotā melnbaltā grīda, kur atpazīstam mākslas vēsturē labi pazīstamās vides no renesanses laika telpām līdz mūsdienu modernajai telpai. Šis elements tiecas apvienot izstādes darbus vienā stāstā, kas sastāv no daudziem turpinājumiem. Svarīgs Ilzes Preisas mākslas elements ir krāsa, ko māksliniece organiski iekļauj savu simbolu teorijā. Gandrīz neiespējami konstatēt, kurš no mākslinieciskajā praksē lietotajiem elementiem precīzāk izsaka Preisas mākslas darbu simbolisko vēstījumu- krāsa vai tēlotais objekts. Ideālā gadījumā tie pakaidro viens otru un dzīvo ideālā simbiozē. I.P.: „Darbu sērija Sarkans/Melns/Balts radās reflektējot uz pēdējo gadu notikumiem, to,kas notiek pasaulē, ap mums un Manī. Izvēlējos šīs trīs krāsas, jo, manuprāt, tās vislabāk ļauj izpaust šo stāstu, atklāt savu izjūtu un parādīt skatījumu uz to. Tās ir spēcīgas krāsas, ar daudzpusīgu simboliku mākslā, kultūrā. Krāsas, kas vienmēr kontrastēs savā starpā. Pielietojot šo trīs krāsu spektru un savstarpēju salikumu dažādās variācijās, katru reizi veidojas cits stāsts. Tā ir mana saruna ar skatītāju”. Izstādē eksponētas Preisas veidotas litogrāfijas, kurās māksliniece turpina gleznās realizētās tēmas, taču pateicoties tehnikai un melni-baltai estētikai, veidojas citas intonācijas. I.P:„Šajos darbos es, it kā atpūšos pati, tādā veidā atpūtinot arī prātu no pasaules “krāsu”piesātinājuma. Mākslas zinātniece Diāna Barčevska Izstādē ”Metaforiskās spēles” tiek atskaņotas zviedru mūziķa un komponista Fredrika Karlkvista (Fredrik Carlquist) (klarnete, saksofons) piecas muzikālas kompozīcijas, kuras radušās iedvesmojotiesies no gleznotājas Ilzes Preisas gleznām. Pirmo reizi šī mūzika tika atskaņota Barselonā, IIzes izstādē Metaforiskā telpa/Metaphorical Space. CV Ilze Preisa Ilzes Preisas darbi ir daudzslāņaini. Tajos brīvi sadzīvo dažādi tēli un simboli, antīkais un laikmetīgais, dažādas faktūras. Darbu mistiskā burvība atklājas pamazām. Ilzes Preisas gleznas ir kā aicinājums novērtēt visu skaisto, kā dzīvē, tā mākslā un tas sniedz vibrējoši spožu enerģiju.- Simona Skopeliti (mākslas zinātniece, Itālija) (Oriģ.Preisa's painting is an invitation to beauty, life, and art, that brings new energy which has nothing to do with matter but shines with a supernatural light) – Simona Scopelliti. Izpratni par mākslu, tās daudzveidību esmu ieguvusi, studējot Mākslas akadēmijā Berlīnē un Mākslas akadēmijā Rīgā, 2000. gadā to beidzot ar izcilību, izveidojot diplomdarbu Vēstules no vēršiem. Mākslā man tuva simbolu valoda. Gleznās runāju ar to starpniecību. Stāstot par notikumiem, norisēm ap mums, darbos iegleznoju tēlus no mītiskās pasaules, piešķirot tiem jaunas nokrāsas. Simboli, kurus pielietoju darbos, var būt ietverti arī ģeometriskās formās un ,sakārtoti noteiktā secībā, tie veido savu stāstu. Darbi tiek veidoti daudzos slāņos, ilgstoši, kur katrai detaļai vai simbolam ir nozīme. Būtiska nozīme ir skaistajam-dažreiz pat smeldzoši skaistajam. Tā ir apzināti izvēlēta mākslinieciska forma, kas piesaista un tālāk jau liek ieskatīties dziļāk. Māksla ir mans komunikācijas veids, kuru izvēlos runājot ar skatītāju – (I.Preisa projektam māksla/Zinātnei) Kopumā bijušas vairāk kā 50 personālizstādes - Melburnā, Berlīnē, Barselonā, Sidžesa, Alikantē, Žironā, Rīga, Cēsis u.c. Un dalība aptuveni 150 grupu izstādēs. Kolekcijas/Muzeji. Mākslas muzejs Arsenāls; Cēsu izstāžu nams; Omskas mākslas muzejs; Ventspils muzejs; Preiļu mākslas muzejs; kā arī Mati Miliuse mākslas kolekcija (Tartu, Igaunija) mākslas kolekcijā; Luciano Benetton mākslas kolekcijā; Kā arī privātkolekcijās: Berlīne, Ņujorka, Oslo, Barselona, Monako, Luksemburga, Brisele, Kopenhāgena u.c. 2021./22.- Starptautisks, multimediāls projekts When Music meets art, Solo izstāde kopā ar mūziķi komponistu F.Carlquist: Sidges, Barselona, Rīga (Spānija/Latvija). Organizācijas. Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 2000. gada. Latvijas autortiesību aģentūras biedre no 2003.gada. Kopš 2016.gada sadarbojas ar labdarības organizācijām, piedaloties labdarības projektos-apmācības, izstādes, mākslas izsoles. Izglītība. 1994. – 2002.- Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) 1997-98.- Berlīnes mākslas akadēmijā (HDK) 1998. gadā ieguva bakalaura grādu LMA 2000.gadā ar izcilību pabeidza LMA, izveidojot diplomdarbu, ciklu ”Vēstules no vēršiem”, iegūstot Klāva Sīpoliņa (Kanāda) radošo stipendiju. 2002. gadā ieguva maģistra grādu LMA. 1999 .- 2002.- maģistrantūras studijas Latvijas Kultūras akadēmijā MMM programmā (Mākslas un Mūzikas menedžments) 1988-1994.- Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vsk.

Personālizstāde. Jūlija Eresko. "SOS. Dzīvei ir nozīme"

Personālizstāde. Jūlija Eresko. "SOS. Dzīvei ir nozīme"

28.10. 2022. - 11.01.2023.

Mūsu saiknes ir pārrautas, zaudētas pagātnē,

Mūsu saknes ir sagrautas, izrautas, pamestas,

Visi sapņi ir zuduši soctīklu pinumos,

Mūsu bērni ir aizmirsti,

Laikam plūstot ir sagrautas pilsētas.

Nevaram atsaukt atmiņā dzimtas sākumu,

Nevaram vērot vakara debesu skaistumu,

Sajust siltos vējus ķermenī,

Nevaram lasīt pagātnes nostāstus, pasakas.

Kur noglabāts mūžības nākotnes noslēpums?

Par ko tapsim, kam labo glabāt atmiņā?

Par pīšļiem pārvērtīsies jēga bezgalības tukšumā,

Viss atdursies vējiem kritušo eņģeļu Zemē.

Mūsu jūtu un domu, un spēku avots,

Kur pulsē mīla, ticība, labais un vēlme,

Tam virsū nāks visums bez dvēseles postīt,

Dzīvei ir nozīme, kad esam dzīvi,

Kad Visi ir dzīvi.

 

                    JJ (Jūlija Eresko)/  2022

(tulkojums: Irēna Petrova un Ilmārs Zvirgzds)

 

 

 

SOS. Dzīvei ir nozīme

 

 

“Es tveru Tagadni kā artefaktu, iekļaujot to Nākotnē un piedāvāju aplūkot ainu, kurā dotajā vienādojumā vienīgais izdzēstais mainīgais ir cilvēks. Cilvēks, kas kļuvis par artefaktu.

Nenoraidot Tagadni, neveidojot jaunu realitāti, es aicinu ielūkoties ticamā Nākotnē un novērtēt zaudējumu – tās civilizācijas unikalitāti, kura radījusi zinātni un reliģiju, mākslu un medicīnu, tehnoloģijas un sportu... Civilizācijas, kuras pastāvēšana šobrīd lielā ātrumā tuvojas nepārdomātas pašiznīcības solim.

Es piedāvāju veidot savu viedokli par katra cilvēka dzīvības vērtību, par mūsdienu civilizācijas eksistences vienreizīgumu un sasniegumiem, un, balstoties uz pieredzi un pagātnes mantojumu, izvēlēties virzību uz dzīvību. Katrai dzīvībai ir nozīme. Ikvienai dzīvei ir vērtība. Any life matters now.”

Izstāde “SOS. Life matters” ir izvietota galerijas MuseumLV divos stāvos.

Galerijas pirmā stāva zālēs apskatāmas gleznas, kas tapušas dažādās tehnikās, izmantojot gan klasiskus, gan mūsdienu materiālus, kā arī JJ oriģinālie video darbi un objekti, kas tapuši sadarbībā ar neona meistaru Jāni Brolišu. Viens darbs no izstādes ir veltīts draugam Dinai Zuzānei.

Otrajā stāvā, turpinot tēmu, “SOS. Dzīvei ir nozīme”, autors prezentē instalāciju “Cilvēku pamesta pilsēta”, kuru atbalstīja simtiem Rīgas bērnu ar saviem zīmējumiem, kā arī savu darbu galerijā ir radījis ielu grafiti mākslinieks KIWIE. Katram viesim ir iespēja kļūt par šī projekta līdzautoru, atstājot savu tēlu uz sienas kā piemiņu par uzturēšanos šajā nosacītās pilsētas daļā.

Izstādes skaņu dizains – Iļja Kaļiņins. Tekstu lasa –Mihaila Čehova Rīgas teātra aktrise Tatjana Lukašenkova. Dzejoļa autore krievu valodā Jūlija Eresko, tulkojums – Ilmārs Zvirgzds, Irēna Petrova. Tekstu tulkojums – Dita Lūse. Video darbi – Jūlija Eresko un Aleksandrs Veingarts.

 

CV

Jūlija Eresko (JJ) mākslas izglītību ieguvusi Bostonas Mākslas institūtā, kā arī Rīgas Dizaina koledžā un Britu Mākslas akadēmijā Romā glezniecības un grafikas specialitātē. Viņa strādāja vizuālās mākslas jomā, kā arī izstrādāja interjera dizainu, mēbeļu dizainu. Piedalījusies daudzās izstādēs gan Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, gan ārpus Latvijas. 2017. gadā Rīgā un Šveicē nodibinājusi kultūras centru Grata JJ un galeriju MuseumLV, bet 2018. gadā – Grata Art Foundation. Viņa ir autors un scenogrāfs dažādiem galerijas MuseumLV projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, līdz pat šai dienai vada galeriju un kultūras centru Grata JJ.

Pateicība par radošo ieguldījumu un atbalstu: Irēnai Bužinskai, Laurai Tučai, Jānim Pūgam, Kristīnei Martinovai,  Didzim Grodzam, Jevģenijai Šafranekai, Jānim Brolišam, Aijai Rullei; kā arī par tulkojumu Ditai Lūsei, Irēnai Petrovai, Ilmāram Zvirgzdam.

 

GRATA BALVA 2022 #iluzorā #realitāte Ukrainas bēgļu atbalstam

Labdarības projekts GRATA BALVA 2022  “#iluzorā #realitāte” Ukrainas bēgļu atbalstam
26.08.2022. – 15.10.2022.
Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, Se.: 11:00 – 17:00

GRATA BALVA ir starptautisks projekts, kas ir kļuvis par galerijas MuseumLV un kultūras centra Grata JJ tradīciju, ik gadu aicinot profesionālus māksliniekus radīt oriģināldarbus, tā veicinot jaunradi. Projekta mērķis ir nodrošināt platformu māksliniekiem savstarpējai radošai komunikācijai un pieredzes apmaiņai, kā arī iepazīstināt plašāku auditoriju ar mākslinieku daiļradi. GRATA BALVA 2022 vizuālās mākslas konkurss šogad noris īpašā formātā – kā labdarības konkurss. Visi līdzekļi, kurus kultūras centra GRATA JJ galerija MuseumLV iegūs pārdodot konkursa darbus, tiks novirzīti kā materiālā palīdzība Ukrainas bēgļiem Latvijā.
Katru gadu konkursa organizatori izvēlas konkursa tēmu, šogad tā ir “#iluzorā #realitāte”. Ikdienā mēs radām realitāti, kuras pamatā ir mūsu pašu ilūzijas. Mūsdienu pasaules realitāte, pašai pastāvīgi mijiedarbojoties, iznīcinot un radot jaunus apstākļus, izsit mūs no personīgajām, mūsu būtībai pakārtotajām telpām un iemet mūs pasaulē, kas sastāv no sabiedrības vēlmēm un ilūzijām. Radošā iluzorā telpa ir īpaša pasaule, kas pieder katram no mums, atspoguļojot mūsu uzskatus, gaumi, raizes, skaistuma izjūtu, cerības un sapņus. Radošā iluzorā telpa – tā ir īpaša pasaule, kurā mēs eksistējam paralēli reālajai pasaulei.  
GRATA BALVA vizuālajā mākslā ir divas naudas prēmijas - katra 500 EUR. Visi MuseumLV galerijas ieņēmumi no šo darbu pārdošanas, ieskaitot pirmo no divām galerijas balvām 500 eiro apmērā, tiks ziedoti «Young Folks Lv», https://youngfolks.lv/

kuru entuziasti strādā 24/7 tieši uz vietas (stacijā un autoostā) ar ienākošajiem tranzīta ukraiņu bēgļiem. Otrās prēmijas likteni nosaka izstādes apmeklētāju balsojums.  Tādā veidā organizatori cer panākt lielāku sabiedrības interesi par vizuālo mākslu un tās procesiem, kā arī piesaistīt radošajai videi plašāku auditoriju. Lai nodrošinātu pēc iespējas godīgu skatītāju balsojumu, visi darbi tiek izstādīti ar numuriem, bez autoru vārdiem. Balsošana noris klātienē visu izstādes laiku, kā arī galerijas MuseumLV mājaslapā. 

Naudas balva izstādē ir stimulējošs faktors, kas dod svarīgu atbalstu radošajai darbībai un ir mākslinieka darba novērtējums. Izstādes laikā visi darbi tiek piedāvāti pārdošanai interesentiem. Par iepriekšējo gadu nominantiem un uzvarētājiem jau ir kļuvuši Juris Ģērmanis, Aleksejs Naumovs, Dita Lūse, Vadims Markevičs, Linda Kozule, Anita Paegle un Ilze Muceniece-Adamaite. Visa informācija par labdarības fondu GRATA atrodama šeit  https://museumlv.com/about_us/, fonda GAF “Art helps vision” labdarības izstāde un “Art helps vision” labdarības izsole.

GRATA BALVA konkursa izstādes:
 "Mistērija. Rituālā māksla"
"Spēka avots"
“#artefakts #piektācivilizācija”

News 41 - 57 of 57
First | Prev. | 1 2 3 | Next | Last