MUSEUM LV
Grata JJ
«Apzinoties pasaules skaistumu, dalāmies katra brīža neatkārtojamībā - ar tēliem, emocijām un mākslas darbiem.»
2559025
50975
Autorizācija
MUSEUM LV
Grata JJ
«Apzinoties pasaules skaistumu, dalāmies katra brīža neatkārtojamībā - ar tēliem, emocijām un mākslas darbiem.»
2559025
50975
Arhīvu filtrs
Jeļenas Morozovas un Veras Bondares izstāde. “Dzīvie iespaidi: divas sievietes, divas realitātes”
17.11.2023. – 13.01.2024.
Izstāde "Dzīvie iespaidi: divas sievietes, divas realitātes" ir ceļojums caur divu gleznotāju, Veras Bondares un Jeļenas Morozovas, daiļradi. Šo divu mākslinieku daiļrade skatītājus aicina iegrimt pasaulē, kur gaismas un ēnas, realitāte un ekspresija, reālais un abstraktais veido savstarpējo harmoniju.
Vera Bondare ir māksliniece, kuras mākslu raksturo rūpīga precizitāte un reālisma meistarība. Viņas gleznas kalpo kā logi uz pasauli, kur ikdienas mirkļi iegūst dziļu nozīmi un skaistumu. Ar gaismas un ēnas spēli Vera pārvērš parastas ainas īstās gleznās, mudinot mūs pārdomāt ikdienas skaistumu un nozīmi.
Jeļena Morozova, no otras puses, piedāvā izpaust emocijas un abstraktus konceptus, izmantojot izteiksmīgas kompozīcijas un krāsu bagātību. Viņas darbi ir dinamiski un izstaro dzīvību, piesaistot mūs ar savu enerģiju un krāsu spēli. Jeļena pēta pasaules daudzveidību caur spilgtām krāsām un dinamiskām kompozīcijām, aizvedot mūs tālāk par fiziskās realitātes robežām.
Izstāde "Dzīvie iespaidi: divas sievietes, divas realitātes" ir ceļojums caur māksliniecisko daudzveidību, kas rada harmoniju no kontrastiem un sniedz iespēju apmeklētājiem piedzīvot mākslas pasaules bagātību. Katra glezna ir stāsts, kas stāsta par dažādām realitātes interpretācijām, kas saplūst harmonijā šajā izstādē.
Grupas izstāde. “Cita pasaule”
Grupas izstāde. “Cita pasaule”
15.09. – 28.10. 2023.
No 15. septembra galerijā MuseumLV apskatāma četru gleznotāju kopizstāde „Cita pasaule”. Izstādes dalībnieku - Annas Afanasjevas (1981), Magones Boleiko (1985),Mārītes Guščikas(1980) un Ronalda Rusmaņa (1981) mākslinieciskais rokraksts ir radikāli atšķirīgs, kas paskaidro izvēlēto izstādes tēmu un nosaukumu - par mūsdienu pasaules dažādību kā neapstrīdamu dominatni globālajā kontekstā. Tēma ir viena no aktualitātēm pasaules sociālajos procesos, kur atškirīgais ir likumsakarīgs pasaules eksistences modelis.
Mākslinieki pārstāv 40- gadnieku paaudzi ( izglītību ieguvuši Latvijas Mākslas akadēmijā), kas profesionālajā mākslas laukā ir apliecinājusi sevi un ieguvuši atpazīstamību. Piedalījušies daudzās grupu izstādēs un sarīkojuši personālizstādes. Autoriem ir izkristalizējušies mākslinieciskās izteiksmes paņēmieni un izveidojies tēmu loks, ar kura palīdzību mākslinieki runā par sev svarīgo. Izstādes saturisko konceptu veido vienlaicīgā pasaules dažādība un tās koeksistence. Šī tema neizbēgami provocē jautājumu par indivīda personiskās un sabiedriskās telpas līdzāspastāvēšanu – kā tās sadzīvo viena ar otru un vai indivīds jūtas laimīgs šajā neizbēgamajā koptelpā? Cilvēku savstarpējās attiecības un savas identitātes meklējumi nav atdalāmi no pasaules globālās struktūras attīstības modeļiem, kas nemitīgi mainās un modificējas. Tāpēc personības individualitāte ir svarīgākais faktors šajā tik mainīgajā pasaules modelī, par ko vēsta četru mākslinieku - Annas Afanasjevas, Magones Boleiko, Mārītes Guščikas un Ronalda Rusmaņa kopizstāde „Cita pasaule” ar tik dažādiem mākslinieciskās izteiksmes paņēmieniem.
Izstādē eksponēto gleznu stilistikai ir liela amplitūda – no individuāla modernisma versijām, fotoreālisma variācijām līdz liriskai abstrakcjai. Izstādītajos darbos var izsekot autoru šī brīža mākslinieciskajām interesēm un tēmu lokam, kas sakņojas profesionālā pieredzē un subjektīvā dzīves telpā sevī.
Izstādē iekļauti autoru jaunākie darbi, daudzi no kuriem ir izstādīti pirmo reizi.
Izstādes kuratore – mākslas zinātniece, Diāna Barčevska.
Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas
Ģirts Boronovskis "Platekrāna ainava". Pasteļi
Ģirts Boronovskis
„Platekrāna ainava”. Рasteļi.
Jubilejas izstāde galerijā MuseumLV 2023. gada aprīlī
06.04.2023. – 27.05. 2023.
Par autoru
Ģirts ir dzimis un audzis rīdzinieks. Skolas gaitas uzsācis Rīgas 24. vidusskolā, Tallinas un Krišjāņa Barona ielu krustojumā. Viņam paveicās ar zīmēšanas skolotāju, kurš vadīja arī zīmēšanas pulciņu. Tolaik jaunais gleznotājs Vilis Vizulis pamanīja Ģirta īpašās dotības vizuālās mākslas jomā, talantīgais audzēknis pārstāvēja skolu zīmēšanas olimpiādēs un galu galā skolotājs iestāstīja viņa vecākiem, ka zēnam izglītība ir jāturpina Jaņa Rozentāla Mākslas skolā.
Lai arī ar nelielu aizķeršanos, viņš palika pirmais aiz svītras un tika uzņemts pēc pārrunām, „rozentāļos” izdodas iestāties uzreiz. Ar sirsnību mākslinieks atceras savu klases audzinātāju, gleznotāju Uno Daņiļevski, kurš ļoti rūpējās par saviem audzēkņiem, viņu izaugsmi un attīstību. Savukārt skolotāja Līga Bokaldere ierosināja jaunieša interesi par grafikas tehnikām; viņa līdzās speciālajiem mācību priekšmetiem vadīja grafikas pulciņu. Gleznošana Ģirtam negāja tik raiti, kā citiem klases biedriem, tāpēc īpašas sajūtas viņam ir pret gleznošanas pedagogu Imantu Melderi, kurš palīdzēja nezaudēt interesi un pilnveidot meistarību.
Rozentāla skolu jaunais mākslinieks absolvē ar linogriezuma tehnikā veidotu diplomdarbu par tēmu: darbs rūpnīcā.
Seko studijas Mākslas akadēmijā, Aleksandra Stankeviča vadītajā Grafikas nodaļā. Līdzās zīmēšanai un grafikai, Ģirts glezno ar akvareli un guašu. Pēc 4. kursa students pastiprināti pievēršas grāmatu grafikai un par viņa galveno skolotāju un arī diplomdarba vadītāju kļūst latviešu stājgrafikas klasiķis Pēteris Upītis. Viņš ir viens no pēdējiem meistara audzēkņiem. Diplomdarbā top ilustrācijas Andreja Upīša darbam "Laikmetu griežos". Interesanti, ka šajā laikā mākslinieks jau ir tik patstāvīgi domājošs un mākslinieciski nobriedis, ka atsakās no grafikas tehnikām un ilustrācijas veido kā tuša zīmējumus ar spalvu jauktā tehnikā.
Lai cik tas nebūtu paradoksāli, bet nozīmīgus impulsus savai mākslinieciskajai attīstībai Ģirts gūst stājoties laulībā. Viņa sievas Ievas Kalniņas vecāki ir ievērojamie latviešu gleznotāji Rita Valnere un Eduards Kalniņš. Tieši Valnere ir tā, kas jaunajam autoram iesaka sevi pamēģināt pasteļglezniecībā, kas ar laiku stabili kļūst par Ģ. Boronovska galveno tehniku, personisko un dabas noskaņu pārdzīvojuma smalku atspoguļotāju.
Savukārt pateicoties Ed. Kalniņa pieredzei un iegādātajai plašajai tehniskajai bāzei mākslinieks nopietni pievēršas fotogrāfijai. Viņš ne tikai daudz fotografē, bet arī pats attīsta filmas un krāsainos diapozitīvus, kopē melnbaltās fotogrāfijas mājas laboratorijā.
Jau mācoties Mākslas akadēmijā, Ģirts sāk strādāt Latvijas Vēstures muzejā (tagad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs). Un, paralēli citiem darbiem, viņš to turpina darīt visus šos gadus, arī šodien. Liktenis iekārto tā, ka muzeja mākslinieks ir galvenais darbs viņa mūžā. Šajā jomā sasniegts daudz. Viņš ir daudzu nozīmīgu izstāžu projektu un realizāciju autors, labi pazīstams un iecienīts Latvijā, veidojis ekspozīcijas arī pasaulslavenos muzejos.
Par viņa glezniecību
Mākslinieka bērnībā Rīgā bija daudz kinoteātru, tā bija viena no populārākajām izklaidēm. To vidū izcēlās viens kinoteātris – „Palladium”, jo tas bija platekrāna kino teātris. Attēls uz ekrāna bija tik milzīgs, ka, lai to pilnībā uztvertu, galva bija jāgroza no vienas puses uz otru, īpaši tad, ja nepaveicās un nācās sēdēt pirmajās rindās.
Līdzīgi ir dabā, kad cilvēku pārņem visapkārt esošās ainavas varenums. Tehnoloģijas attīstās un piedāvā gan panorāmas, gan platleņķa foto fiksācijas iespējas. Bet, kā šo bezgalīgās ainavas sajūtu iemiesot mākslas darbā? Parasti mākslinieki par to īpaši neuztraucas, cik nu ietilpst tajā audeklā, tik attēlo. Ģirts ir viens no tiem retajiem ainavistiem, kurš meklē īpašus formātus un cenšas šo maģisko ainavas bezgalības sajūtu, šo īpašo noskaņu ievietot savos darbos pilnībā. Tā lai skatītājam aizraujas elpa.
Autora galvenā tēma ir dabas noskaņu un to radīto cilvēka dvēseles refleksiju attēlošana.
Ģirts tās meklē gadalaikos, apgaismojumā, dabiski veidotās tekstūrās. Viņš glezno miglu, dūmaku, ūdeņus, saulrietu, pļavu – vienkārši mierīgu noskaņu. Mākslinieks neglezno jūru, –jo tā nemitīgi kustas, arī akmeņus – jo dabā tie ir cieti, bet gleznās ne vienmēr; arī mēnesnīcu Ģirts neglezno. Šis neglezno, nav saistīts ar noliegumu, bet gan ar paškritiku – vai es to varēšu, vai man iznāks pietiekoši pārliecinoši? Mākslinieks savus darbus rada, domājot par skatītāju; viņu motivē gan paša izaugsme, gan vērtējums no malas.
„Platekrāna ainava” savā ziņā ir unikāla izstāde, jo tā ir viena no retajām Ģirta Boronovska personālizstādēm un pilnībā apliecina nobrieduša mākslinieka meistarību.
Iveta Laure, māksliniece, Mag. art
Rīga, 2023. gada aprīlis
Personālizstāde. Ilze Preisa. "Metaforiskās spēles"
Personālizstāde. Jūlija Eresko. "SOS. Dzīvei ir nozīme"
Personālizstāde. Jūlija Eresko. "SOS. Dzīvei ir nozīme"
28.10. 2022. - 11.01.2023.
Mūsu saiknes ir pārrautas, zaudētas pagātnē,
Mūsu saknes ir sagrautas, izrautas, pamestas,
Visi sapņi ir zuduši soctīklu pinumos,
Mūsu bērni ir aizmirsti,
Laikam plūstot ir sagrautas pilsētas.
Nevaram atsaukt atmiņā dzimtas sākumu,
Nevaram vērot vakara debesu skaistumu,
Sajust siltos vējus ķermenī,
Nevaram lasīt pagātnes nostāstus, pasakas.
Kur noglabāts mūžības nākotnes noslēpums?
Par ko tapsim, kam labo glabāt atmiņā?
Par pīšļiem pārvērtīsies jēga bezgalības tukšumā,
Viss atdursies vējiem kritušo eņģeļu Zemē.
Mūsu jūtu un domu, un spēku avots,
Kur pulsē mīla, ticība, labais un vēlme,
Tam virsū nāks visums bez dvēseles postīt,
Dzīvei ir nozīme, kad esam dzīvi,
Kad Visi ir dzīvi.
JJ (Jūlija Eresko)/ 2022
(tulkojums: Irēna Petrova un Ilmārs Zvirgzds)
SOS. Dzīvei ir nozīme
“Es tveru Tagadni kā artefaktu, iekļaujot to Nākotnē un piedāvāju aplūkot ainu, kurā dotajā vienādojumā vienīgais izdzēstais mainīgais ir cilvēks. Cilvēks, kas kļuvis par artefaktu.
Nenoraidot Tagadni, neveidojot jaunu realitāti, es aicinu ielūkoties ticamā Nākotnē un novērtēt zaudējumu – tās civilizācijas unikalitāti, kura radījusi zinātni un reliģiju, mākslu un medicīnu, tehnoloģijas un sportu... Civilizācijas, kuras pastāvēšana šobrīd lielā ātrumā tuvojas nepārdomātas pašiznīcības solim.
Es piedāvāju veidot savu viedokli par katra cilvēka dzīvības vērtību, par mūsdienu civilizācijas eksistences vienreizīgumu un sasniegumiem, un, balstoties uz pieredzi un pagātnes mantojumu, izvēlēties virzību uz dzīvību. Katrai dzīvībai ir nozīme. Ikvienai dzīvei ir vērtība. Any life matters now.”
Izstāde “SOS. Life matters” ir izvietota galerijas MuseumLV divos stāvos.
Galerijas pirmā stāva zālēs apskatāmas gleznas, kas tapušas dažādās tehnikās, izmantojot gan klasiskus, gan mūsdienu materiālus, kā arī JJ oriģinālie video darbi un objekti, kas tapuši sadarbībā ar neona meistaru Jāni Brolišu. Viens darbs no izstādes ir veltīts draugam Dinai Zuzānei.
Otrajā stāvā, turpinot tēmu, “SOS. Dzīvei ir nozīme”, autors prezentē instalāciju “Cilvēku pamesta pilsēta”, kuru atbalstīja simtiem Rīgas bērnu ar saviem zīmējumiem, kā arī savu darbu galerijā ir radījis ielu grafiti mākslinieks KIWIE. Katram viesim ir iespēja kļūt par šī projekta līdzautoru, atstājot savu tēlu uz sienas kā piemiņu par uzturēšanos šajā nosacītās pilsētas daļā.
Izstādes skaņu dizains – Iļja Kaļiņins. Tekstu lasa –Mihaila Čehova Rīgas teātra aktrise Tatjana Lukašenkova. Dzejoļa autore krievu valodā Jūlija Eresko, tulkojums – Ilmārs Zvirgzds, Irēna Petrova. Tekstu tulkojums – Dita Lūse. Video darbi – Jūlija Eresko un Aleksandrs Veingarts.
CV
Jūlija Eresko (JJ) mākslas izglītību ieguvusi Bostonas Mākslas institūtā, kā arī Rīgas Dizaina koledžā un Britu Mākslas akadēmijā Romā glezniecības un grafikas specialitātē. Viņa strādāja vizuālās mākslas jomā, kā arī izstrādāja interjera dizainu, mēbeļu dizainu. Piedalījusies daudzās izstādēs gan Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, gan ārpus Latvijas. 2017. gadā Rīgā un Šveicē nodibinājusi kultūras centru Grata JJ un galeriju MuseumLV, bet 2018. gadā – Grata Art Foundation. Viņa ir autors un scenogrāfs dažādiem galerijas MuseumLV projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, līdz pat šai dienai vada galeriju un kultūras centru Grata JJ.
Pateicība par radošo ieguldījumu un atbalstu: Irēnai Bužinskai, Laurai Tučai, Jānim Pūgam, Kristīnei Martinovai, Didzim Grodzam, Jevģenijai Šafranekai, Jānim Brolišam, Aijai Rullei; kā arī par tulkojumu Ditai Lūsei, Irēnai Petrovai, Ilmāram Zvirgzdam.
GRATA BALVA 2022 #iluzorā #realitāte Ukrainas bēgļu atbalstam
Labdarības projekts GRATA BALVA 2022 “#iluzorā #realitāte” Ukrainas bēgļu atbalstam
26.08.2022. – 15.10.2022.
Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, Se.: 11:00 – 17:00
GRATA BALVA ir starptautisks projekts, kas ir kļuvis par galerijas MuseumLV un kultūras centra Grata JJ tradīciju, ik gadu aicinot profesionālus māksliniekus radīt oriģināldarbus, tā veicinot jaunradi. Projekta mērķis ir nodrošināt platformu māksliniekiem savstarpējai radošai komunikācijai un pieredzes apmaiņai, kā arī iepazīstināt plašāku auditoriju ar mākslinieku daiļradi. GRATA BALVA 2022 vizuālās mākslas konkurss šogad noris īpašā formātā – kā labdarības konkurss. Visi līdzekļi, kurus kultūras centra GRATA JJ galerija MuseumLV iegūs pārdodot konkursa darbus, tiks novirzīti kā materiālā palīdzība Ukrainas bēgļiem Latvijā.
Katru gadu konkursa organizatori izvēlas konkursa tēmu, šogad tā ir “#iluzorā #realitāte”. Ikdienā mēs radām realitāti, kuras pamatā ir mūsu pašu ilūzijas. Mūsdienu pasaules realitāte, pašai pastāvīgi mijiedarbojoties, iznīcinot un radot jaunus apstākļus, izsit mūs no personīgajām, mūsu būtībai pakārtotajām telpām un iemet mūs pasaulē, kas sastāv no sabiedrības vēlmēm un ilūzijām. Radošā iluzorā telpa ir īpaša pasaule, kas pieder katram no mums, atspoguļojot mūsu uzskatus, gaumi, raizes, skaistuma izjūtu, cerības un sapņus. Radošā iluzorā telpa – tā ir īpaša pasaule, kurā mēs eksistējam paralēli reālajai pasaulei.
GRATA BALVA vizuālajā mākslā ir divas naudas prēmijas - katra 500 EUR. Visi MuseumLV galerijas ieņēmumi no šo darbu pārdošanas, ieskaitot pirmo no divām galerijas balvām 500 eiro apmērā, tiks ziedoti «Young Folks Lv», https://youngfolks.lv/
Naudas balva izstādē ir stimulējošs faktors, kas dod svarīgu atbalstu radošajai darbībai un ir mākslinieka darba novērtējums. Izstādes laikā visi darbi tiek piedāvāti pārdošanai interesentiem. Par iepriekšējo gadu nominantiem un uzvarētājiem jau ir kļuvuši Juris Ģērmanis, Aleksejs Naumovs, Dita Lūse, Vadims Markevičs, Linda Kozule, Anita Paegle un Ilze Muceniece-Adamaite. Visa informācija par labdarības fondu GRATA atrodama šeit https://museumlv.com/about_us/, fonda GAF “Art helps vision” labdarības izstāde un “Art helps vision” labdarības izsole.
GRATA BALVA konkursa izstādes:
"Mistērija. Rituālā māksla"
"Spēka avots"
“#artefakts #piektācivilizācija”
