02.07.2021 - 23.09.2021
Multimediju mākslinieks Artūrs Bērziņš personālizstādē “
Latvijai ausīs jauna diena” iepazīstina ar savu jaunāko darbu ciklu “
Transpozīcijas”. Izstādes ekspozīcijā iekļauta videospēle, lielformāta fotoinscenējumi, objekti un asamblāžas provokatīvā kiča manierē. Savu ieceri un izstādes nosaukumu mākslinieks skaidro sekojoši:
“Izteiciens “mums ausīs jauna diena” latviešu kultūrā ir gana izplatīts. Viens no pēdējiem piemēriem – toreizējā Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Kučinska 2019. Vecgada uzruna. Tālab mazliet izmainītā versijā tas kļuva par manas izstādes nosaukumu. Ņemot vērā vārda “ausīs” vairākas nozīmes – atkarībā no tā, vai to uztveram kā darbības vārdu vai lietvārdu – rotaļīgu dramatismu nosaukumam piešķir paralēles ar eposu “Lāčplēsis”, kura autora – Andreja Pumpura vārdā nosauktās ielas atrodas galerija un iekārtota mana izstāde.
Eposā Latvijas spēka iemiesojumam varonim
Lāčplēsim svešzemju iebrucējs laupa spēka avotu – ausi. Manā interpretācijā šī nocirstā auss – kopuma nedalāmā sastāvdaļa – zināmā mērā simbolizē latviešu tautas traumu, kuru neizdodas pārvarēt. Viens no izstādes vadmotīviem ir mūsdienu rietumu pasaules problēma – mēģinājums vērsties pret koncepciju par indivīdu kā nedalāmu, viengabalainu subjektu, aizstājot to ar divīdu – subjektu-konstruktoru, kuru var izjaukt pa sastāvdaļām – jeb atceroties poēmas notikumus – lieko ausi izmest atvarā. Darbu radīšanai ļoti atbilstoša kļuva transpozīcijas metode.”
Nozīmju un skaidrojumu ziņā transpozīcijas termins ir ļoti ietilpīgs. To pielieto bioloģijā, mūzikā, filozofijā, lingvistikā, likumdošanā, telekomunikāciju un vēl vairākās citās cilvēka sociālās darbības jomās. Savukārt, termina medicīnisko nozīmi mākslinieks iepazina arī ļoti personīgi – vēl bērnībā viņam tika veikta unikāla sirds operācija, kurā viens no centrālajiem elementiem bija asinsvadu transpozīja.
Artūrs Bēziņš savā jaunākajā darbu cikļā veic plaši izplatītu priekšstatu, situāciju un elementu drosmīgu pārvietošanu jeb transpozīciju, lai turpinātu pētīt kā individuālās, tā kolektīvās, īpaši nacionālās identitātes dažādus aspektus. Viņš ir radījis šodienas situācijai atbilstošus, savdabīgus vizuālus kalamburus, kuros iekļauti sengrieķu mītu tēli, nozīmīgas Latvijas vēsturiskas personības, mūsdienu Rietumu populāras kulta figūras un pat informācija par visaktuālākajiem sasniegumiem Visuma iekarošanā apvienojumā ar latviešu ornamentiku un pašradītiem datorspēles elementiem. Autors uzskata, ka mūsu realitātes robežas nepārtraukti mainās ar aizvien pieaugošu intensitāti. Vai nav zīmīgi, ka viena otra Artūra Bērziņa radītā vispārpieņemtu jēdzienu netipiska kombinācija vairs nešķiet tik ļoti ačgārna? Varbūt varam apgalvot, ka šāds priekšstatu, ornamentu un elementu jauns semiotisks rēbuss tomēr trāpīgi fiksē kādas zīmīgas tendences, K. Junga vārdiem, “sabiedrības bezapziņā” un to, kā tajā notiek individuālas un nacionālas identitātes jēdziena formācija? Mākslinieks uzaicina skatītāju veikt šo jēdzienu interpretāciju vai transpozīciju arī ar virtuālas, speciāli šai izstādei radītas spēles palīdzību, jo ir pārliecināts, ka gan dzīvē, gan mākslā dažkārt tai ir ļoti liela nozīme. Par to tāpat liecina izstādes nosaukums un tajā iekodētā spēle ar vienādu vārda rakstības veidu, taču gluži citu nozīmi. Šāda vārda nozīmju transpozīcija pilnībā atbilst autora iecerei un jēdzieniski vēl niansētāk raksturo viņa jaunāko darbu ciklu un izstādes koncepciju kopumā.
Par mākslinieku. Mākslinieks dzimis 1983. gada 20. aprīlī Rīgā. Ieguvis maģistra grādu LMA Vizuālās komunikācijas nodaļā. Sarīkojis sešas personālizstādes, tai skaitā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā izstādi “Barotava” (2017). Iepriekšējā mākslinieka personālizstāde “Dižā Vientulība” Mākslas galerijā MuseumLV tika sarīkota 2018. gadā. Artūrs Bērziņš piedalījies vairāk nekā 50 grupu izstādēs un projektos Latvijā un ārzemēs. Vienlaikus mākslinieks strādā arī performances žanrā, un laikā no 2017. līdz 2019. gadam šajā mākslas galerijā notikušas trīs mākslinieka performances. Bez tam Artūrs Bērziņš radījis scenogrāfiju vairākām
Dž.Dž. Džilindžera iestudētajām izrādēm
Dailes teātra Lielajā zālē (2018-2019), kā arī daudzus videoklipus, animācijas un īsfilmas, tostarp video tādām pasaules mūzikas zvaigznēm kā “
Seven Lions” un “
Cradle Of Filth”. 2010. gadā ietekmīgais amerikāņu interneta portāls Weirdworm.com ierindojis Artūru Bērziņu
pasaules savdabīgāko mākslinieku Top-10 sestajā vietā. Mākslinieka darbi tiek izmantoti arī kā uzdrukas uz apģērba, piesaistot pasaules mūzikas un alternatīvās modes industrijas pārstāvju ievērību. Par to liecina fakts, ka 2020. gadā uz Londonas “NME Awards” ceremoniju
popmūzikas dīva Billija Eiliša (Billie Eilish) ieradās ar Artūra Bērziņa mākslas darba uzdruku uz krekla. 2017. gadā izdevniecībā Zvaigzne ABC tika izdots mākslinieka debijas romāns “Visuma vērpēji”, kas ir pirmais weird fiction žanra paraugs latviešu mūsdienu literatūrā.
A. Bērziņa personālizstādes
Latvijai ausīs jauna diena izstādes kuratore - Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstāžu kuratore
Irēna Bužinska.
Ekspozīcijas apraksts:
Ievads. Par izstādes koncepciju
Multimediju mākslinieks Artūrs Bērziņš Mākslas galerijā “MuseumLV” un Kultūras centrā Grata JJ rīko jau savu trešo personālizstādi, turpinot pētīt kā individuālās, tā kolektīvās, īpaši nacionālās identitātes dažādus aspektus. Šajā personālizstādē “Latvijai ausīs jauna diena” mākslinieks iepazīstina ar jaunāko darbu ciklu “Transpozīcijas”. Savu ieceri un izstādes nosaukumu mākslinieks skaidro sekojoši:
“Izteiciens “mums ausīs jauna diena” latviešu kultūrā ir gana izplatīts. Viens no pēdējiem piemēriem – toreizējā Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Kučinska 2019. Vecgada uzruna. Tā mazliet izmainītā versija likās piemērota manas izstādes nosaukumam. Ņemot vērā vārda “ausīs” vairākas nozīmes – atkarībā no tā, vai to uztveram kā darbības vārdu vai lietvārdu – rotaļīgu dramatismu nosaukumam piešķir paralēles ar eposu “Lāčplēsis”, kura autora Andreja Pumpura vārdā nosauktās ielas atrodas galerija un iekārtota mana izstāde. Eposā Latvijas spēka iemiesojumam varonim Lāčplēsim svešzemju iebrucējs laupa spēka avotu – ausi. Manā interpretācijā šī nocirstā auss – kopuma nedalāmā sastāvdaļa – zināmā mērā simbolizē latviešu tautas traumu, kuru neizdodas pārvarēt. Viens no izstādes vadmotīviem ir mūsdienu rietumu pasaules problēma – mēģinājums vērsties pret koncepciju par indivīdu kā nedalāmu, viengabalainu subjektu, aizstājot to ar divīdu – subjektu-konstruktoru, kuru var izjaukt pa sastāvdaļām – jeb atceroties poēmas notikumus – lieko ausi izmest atvarā. Savu darbu radīšanai izmantoju transpozīcijas metodi.”
Izstādes ekspozīcijā iekļauta videospēle, lielformāta fotoinscenējumi, objekti un asamblāžas provokatīvā kiča manierē.
Pirmā zāle.
Skatītāju pie ieejas sagaida simboliska Lāčplēša auss, kuru ievietota mākslīgo ziedu vainagā, bet tās centrā atrodas laikraksta “Diena” fragments. Instalācija piesaka izstādes tematiku un rosina vispirms pievērsties videospēļu simulāciju apskatei – ciklam “Vai ir dzīve uz Marsa?”, kas sastāv no trim daļām: “Invāzija” (1’51’’), “Virszeme” (1’17’’) un “Apakšzeme” (1’12’’).
Cikla ideja lielā mērā radusies kā komentārs un atsauce uz pašām jaunākajām tendencēm mūsdienu sabiedrībā, kurai viens no pašiem karstākajiem diskusiju tematiem ir kļuvis jautājums par postkoloniālo mantojumu, ko apliecina arī vairākas LLMC sarīkotās izstādes – “Kopīgā vēsture” (2018, Mākslas muzejs Rīgas Birža”) un "Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules" (2020–2021, LNMM Kupola zāle). Artūrs Bērziņš šajā ciklā pauž savu viedokli par mēģinājumiem “piespēlēt vainīgās lomu” Latvijai, lai arī mūsu valsts uzņemtos atbildību par tā saucamo koloniālo pagātni un tās mantojumu. Rietumu sabiedrībā radusies tendence pārskatīt un atbilstoši šodienas politiskajām nostādnēm interpretēt vēstures faktus un notikumus, ģeogrāfiskās robežas, identitātes aspektus, tādējādi pretendējot uz it kā pareizāku, absolūtu pēc-patiesību. Šajā ziņā tipisku viedokli pauž filozofs Artis Svece Satori portālā savā rakstā “Divas piezīmes par politkorektumu“, kur viņš apgalvo, ka “…ar katru rasistisku tvītu, nievājošu izteikumu par "black lives matter" kustību vai muļķīgu Tobago kolonijas slavinājumu Latvija sevi apliecina kā daļu no tās pasaules, kura ir atbildīga par koloniālisma sekām un kurai jau minētais rēķins tiks piestādīts.”
https://satori.lv/article/divas-piezimes-par-politkorektumu
http://www.lnmm.lv/lv/presei/jaunumi/3388-izstadei-neertas-pagatnes-saistitas-pasaules-radits-mobilais-celvedis
Rotaļīgi ironiskā manierē Artūrs Bērziņš komentē šādu Latvijas-kolonizatores lomu un tas ir viens no konkrētā mākslas darba aspektiem. Vienlaikus video spēļu cikls-simulācija ir arī atsauce uz Ilona Maska un NASA ambiciozo Marsa apgūšanas programmu. Par savas spēles prototipu mākslinieks izmantojis savulaik ļoti populāro, jau 1978. gadā radīto 8 bitu arkādes tipa Atari-2699 videospēli “Space Invaders”.
Artura Bērziņa radītajā videopēles simulācijā darbojas Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers ar bruņotu tautumeitu specvienību, kurš Tobago vietā šoreiz dodas iekarot Marsu. Bez tam iebrucēju loma uzticēta arī latviešu spārnotās čūskas zīmēm, kuras aizgūtas no Valda Celma grāmatas “Latvju raksts un zīmes”. Autors uzskata, ka latviešu raksts sastāv no mazu kvadrātiņu mozaīkas, kas vizuāli atgādina pikseļus. Spēles gaitā šāvējam-protagonistam neizdodas notriekt visas latvju zīmes. Tāpēc tās nolaižas uz Marsa virsmas kā kosmiskie kuģi, no kuriem izkāpj astronauta skafandrā ekipēts Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers drosmīgu tautumeitu pavadībā. Šie notikumi attēloti cikla pirmajā daļā. Turpmākajās divās platformer tipa spēlēs – cikla daļās tautumeitas pamazām ieņem Marsa planētas teritoriju gan virszemē, gan pazemē, apšaudot vietējo faunu ar spēka zīmēm no ložmetējiem, kurus patronāžas vietā pielādē ar Lielvārdes jostām. Virzību pretī uzvarai – Marsa iekarošanai apliecina arī atzinības balvas – mazas Lāčplēša austiņas, kas kalpo vienlaikus arī kā meiteņu spēka avots. Vēl plašāks minētā stāsta sižetiskās līnijas izvērsums redzams uz speciāli šai izstādei radītām etiķetēm, kuras izvietotas uz oriģinālo 20. gs. 90. gadu kārtridžu korpusiem. Uz etiķetēm attēlotas jaunas meitenes Nīcas novada tautas tērpos, varonīgi cīnoties ar Marsa iemītniekiem. Spēļu kārtridži ir eksponēti vitrīnās zem ekrāniem tajā pašā zālē.
linki
https://en.wikipedia.org/wiki/Space_Invaders
https://en.wikipedia.org/wiki/Platform_game
Otrā zāle.
Izstādē mākslinieks eksponē daļu no sava jaunākā mākslas darbu cikla “Transpozīcijas”, kas tapis pēdējo divu gadu laikā.
Ko nozīmē šis nozīmju un skaidrojumu ziņā ļoti ietilpīgais termins? To pielieto bioloģijā, mūzikā, filozofijā, lingvistikā, likumdošanā, telekomunikācijā un vēl vairākās citās sabiedrības sociālās darbības jomās. Savukārt, termina medicīnisko nozīmi mākslinieks iepazina ļoti personīgi un burtiski – vēl bērnībā viņam tika veikta unikāla sirds operācija, kurā viens no centrālajiem elementiem bija asinsvadu transpozīja.
Šī pati metode tiek izmantota arī lielu figurālu kompozīciju radīšanā, kas ir ilgs un darbietilpīgs process. Visa pamatā ir koncepcija, atbilstoši kurai tiek zīmētas skices un tad tiek fotografēti modeļi, priekšmeti, ainavas, vide, tekstūras utml. Tālāk viss fotomateriāls tiek saskanēts un datorprogrammā Adobe Photoshop notiek visa vizuālā materiāla pēcapstrāde. Ja glezniecībā tiek klāti triepieni ar krāsā iemērktu otu, tad šajā gadījumā krāsas vietā triepienus veido gabaliņi no uzņemtajām fotogrāfijām. Lai panāktu lielāku ticamības efektu un nojauktu robežu starp fotogrāfiju un gleznu, datorā radītā kompozīcija tiek drukāta uz speciāla kanvas audekla vai caurspīdīgas plēves un eksponēta ar izgaismojumu tā saucamajā gaismas kastē.
Ko redzam gaismas kastēs šajā izstādē? Mākslinieks rada savu interpretāciju-versiju par joprojām populārajiem seno grieķu mītiem - Prometeju, Ledu un Nīki. Artūrs Bērziņš veic priekšstatu, situāciju un elementu drosmīgu pārvietošanu jeb transpozīciju. Pēc mākslinieka domām, viņš ir radījis šodienas situācijai atbilstošus savdabīgus vizuālus kalamburus, kuros iekļauti sengrieķu mītu varoņi, Latvijas vēsturiskas personības, mūsdienu sabiedrības pārstāvji, kas fotografētos vēsturiskos tērpos. Grieķijas mīti simbolizē Rietumu civilizācijas sākumu. Nereti to sauc par Rietumu kultūras šūpuli. Pievēršanās senajām teikām un mītiem ļauj spilgtāk izgaismot tos elementus un notiekošo procesu ārēji varbūt grūti saskatāmās spēka līnijas. Kas ir šīs spēka līnijas? Rietumu civilizācija radījusi izpratni par humānismu, cilvēku tiesībām, varas sadalīšanu, demokrātiju, vairākuma cieņu pret minoritātēm un iepazīstinājusi arī pārējo pasauli ar šiem jēdzieniem. Tā ir vienīgā mūsdienu morāli ētisko jēdzienu sistēma, kura pagaidām garantē ikviena indivīda tiesības justies brīvi un droši. Un tomēr ir pamats bažām. Iespējams, ka mākslinieks ar Prometeja tēlu vēlējies attēlot Rietumu civilizāciju kā tādu, jo 21. gadsimtā Rietumu sabiedrībā un visā pasaulē gadsimtiem ilgi valdošā ideālu, uzskatu un ētisko principu sistēma tiek apšaubīta un pakļauta kritikai. Varam vērot, ka šodien pasaulē ir parādījušies un uzkrājuši resursus spēki, kuriem šī Rietumu vērtību sistēma traucē. Tātad, notiek cīņa un nav paredzams, kāds būs rezultāts, jo šajā cīņā iesaistītie cīnītāji vai arī iespējamais upuris un nākamais uzvarētājs vairs nav līdzvērtīgi partneri. Senajā grieķu mītā Prometeju par to, ka viņš kā titāns, dievu pārstāvis, dāvāja cilvēkiem uguni, aknas un ķermeni plosīja viens no varenākajiem un spēcīgākajiem pasaules putniem – ērglis. Tādā spēku samērībā varēja saskatīt nosacītu cēlumu un notiesātā pašcieņas saglabāšanu, arī tādu kā goda kodeksu, par kuru nevar būt ne runas, kad liels, sīku kustoņu bars uzbrūk vienam, spēcīgam. Šāda situācija attēlota mākslinieka gleznā. Mazie, vizuāli tik pievilcīgie papagailīši, kas te knābā notiesāto Prometeju, pēc autora domām, lieliski atspoguļo šodienas situāciju un laikmetu, kurā vajāšana (hounding, травля) pārvēršas par tikumu, gandrīz par goda lietu. Nereti notiekošā traģiskums un pazemojošais neglītums tiek maskēts aiz ārējā spilgtuma, košuma, attaisnojošām frāzēm.
Kompozīcijas “Ledas transpozīcija” pamatā ir sengrieķu mīts par Spartas valdnieci Ledu, kuru iekāroja varenais dievs Zevs. Senajā mītā vienīgi Zevs sajuta baudu un iekāri, iegūdams Ledu ne tikai ar agresīvu, mežonīgu spēku, bet arī ar viltu, pārvēršoties par cēlu gulbi. Tomēr pasaules mākslā šis mīts ticis intepretēts citādi, akcentējot Ledas kaisli un neslēptu baudu tuvības brīdī. Artūrs Bērziņš rada savu versiju par seno mītu, apspēlējot mūsdienu sabiedrībā plaši izplatītās diskusijas par dzimumu lomu, to maiņu un robežām, tiesībām un atbildības vienlīdzību, jo ir pārliecināts, ka daudzi šobrīd aktuālie ideoloģiskie trendi grauj sarežģītās cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedrības pamatus kopumā, nokaujot smalkjūtību un cēlsirdību komunikācijā. Mākslinieka kompozīcijā Leda sev pielaiko un izpilda vardarbīga vīrieša lomu, bet dievs Zevs gulbja veidolā nu ir pārbijies un neizpratnē par dzimumu lomu maiņu.
„Nīkes transpozīcija“ ir tapusi kā komentārs par vēl vienu mūsdienu sabiedrībā izplatītu tendenci – komformismu un it īpaši kustību Cancel Culture. Mākslinieks Uzvaras dievietei Nīkei spārnu vietā attēlojis ausis, tādējādi radot metaforu par sabiedrības vairākuma nespēju analizēt propagandas sniegto informāciju, jo Cancel Culture sekotāji un teorētiķi – tā saucamās jaunās kultūras pārstāvji – piedāvā un nereti pat uzspiež ļoti vienkāršotu, primitīvu viedokli gan par vēstures norisēm kopumā, gan par aktuāliem mūsdienu procesiem un situāciju.
Zālē no ieejas pa labi atrodas vitrīna ar suvenīriem – auskariem ar uzrakstu „Latvijai ausīs jauna diena“, ko papildina Vermēra slavenās gleznas „Meitene ar pērļu auskaru“ radoša transpozīcija. Atbilstoši iecerei, Artūra Bērziņa gleznā meitene tērpta zilā sakšā ar latviska ornamenta apdari un viņai ausī ir auskars ar minēto uzrakstu. Zālē no ieejas pa kreisi atrodas trīs nelielas (25 x 25 cm) rakstra izdrukas, kas papildina kopējo izstādes tematiku un ir zīmīgu, lielo kompozīciju detaļu tuvplāni. Šiem tuvplāniem mākslinieks izvēlējies papagaiļu pāri, ainavu ar Rīgas siluetu un saules ausmu fonā, kā arī gulbi.
Trešā zāle.
Izstādes nobeigums, kulminācija, centrs un… varbūt arī vēl viens sākums, lai rosinātu pārdomas par šo nozīmju ziņā tik ietilpīgo tēlu, jo šīs telpas pašā centrā – goda vietā atrodas instalācija – lielā Lācplēša auss ar krāšņu sarkanu mākslīgo rožu ierāmējumu. Lai gan auss novietota vertikāli, tomēr vērīgāk skatoties var pamanīt, ka vidusdaļā atrodas apmatojums, kas atgādina Latvijas kontūras. Savukārt, auss ejas bedrīte arī veidota kā stilizētas Latvijas kontūras, tikai spoguļattēlā – tā varētu būt tāda ezotēriskā “Iekšējā Latvija”. Kopēja un katram sava. Galu galā ir tik daudz iespēju pārdomāt vārdos “klausīties” un “dzirdēt, sadzirdēt” ietverto jēgu. Kaut vai atsaucot atmiņā padomju varas periodu un tolaik tik izplatīto “noklausīšanos” un tālāko “stučīšanu”.
No instalācijas pa kreisi atrodas rāmītis ar Lāčplēša tēlu. Par prototipu izmantots latviešu bokseris Mairis Briedis. Savukārt Melnā Bruņinieka lomā mākslinieks attēlojis slaveno smagā svara amerikāņu bokseri Maiku Taisonu. Instalācija kopā ar neliela izmēra gleznām veido vēstījumu - Lāčplēša ausi kā sakrālu nacionālās pašapziņas simbolu, kas nav zaudējis savu mītīsko auru arī mūsdienās. Sakralizācijas iespaidu paspilgtina arī četras tāda paša izmēra (25x25 cm) gleznu piramidāls izvietojums uz galda un melnas krāsas pārklājs ar izšūtām sarkanām rozēm priekšplānā. Gleznās attēloti Mozus, Garlībs Merkeļis, auseklītis, kas veidots no slilizētām austiņām un “Visu dzirdošā auss”, veidojot alūzijas ar citu sakrālu simbolu – “Visu redzošo Dieva aci”.
Gar malām atrodas gleznas no cikla “Transpozīcijas”, kurās mākslinieks mazliet citādā aspektā apspēlē mūsdienu jaunas sievietes vēlmi iegūt sabiedrībā atpazīstamu identitāti. Tās ir Francisko Goijas (1746–1828) populārās kompozīcijas “Kailā Maha” (1800) parafrāzes, jo Artūrs Berziņš attēlojis modeli tādā pašā pozā kā to redzam slavenā spāņu mākslinieka gleznā, bet mainās zīmīgas detaļas. Vienā kompozīcijā tas ir auskars ar uzrakstu “Latvijai ausīs jauna diena”. Otrā kompozīcijā par latviskas identitātes zīmi izmantota gaisīga šalle ar populāro Lielvārdes jostas ornamentu motīvu, kuru varam aplūkot arī līdzās kā instalāciju. Nākamajā variantā modelei par identitātes zīmi kļuvis T-krekls ar vārdu “Līga”, bet ceturtajā versijā tas ir tetovējums ar latvisku ornamentu.
Šai izstādei mākslinieks radījis arī kompozīciju, kurā redzama papīra lelle, kurai arī var pielaikot tērpus, atbilstoši savas identitātes izpratnei. Tas var būt gan mūsdienīgs apģērbs ar nacionālās kultūras elementiem, jeb sakomplektēts pēc jaunākās modes tendencēm, kādu valkā moderna jaunatne praktiski visā pasaulē.
Izejot no telpas pa kreisi atrodas vēl viena kompozīcija par auss tēmu. Te par ierosmes avotu kalpojis Vincenta van Goga pašportrets, kurā mākslinieks atainojis sevi ar auss apsēju. Savukārt, Artūrs Bērziņš šajā portretā attēlojis slaveno holandieti ar melnu ausaini galvā un tipisku senlatvieša sakšu ap pleciem. Vēl viens ierosmes avots tālākām pārdomām!
Citi resursi internetā:
delfi.lv
reitingi.lv - LV
reitingi.lv - RU
titanium.lv
rigathisweek.lv
rus.delfi.lv
lsm.lv
lr1.lsm.lv
lsm.lv
jauns.lv
100 g kultūras
arterritory.com
rus.lsm.lv
la.lv
jauns.lv
arterritory.com
lv.sputniknews.ru
lsm.lv
diena.lv
Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK:
MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE:
art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM:
museumlvgratajj
Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts:
info@museumlv.com
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Rita Pranča. Personālizstāde "Quattuor Viris".
Artūrs Bērziņš. Personālizstāde "Latvijai ausīs jauna diena"
Galerija MuseumLV ver savas durvis apmeklētājiem no 1. jūnija.
0
Bildes
0
Video
7
Raksti
1
Faili
Kristīne Rubene. Personālizstāde "Balts, Sarkans, Pelēks"
Pastāvīgā izstāde - pārdošana "100 darbi - 100 autori".
Par galerijas darba laiku.
Dita Lūse. Personālizstāde "Saliktais laiks". 23.10.2020 – 28.11.2020
Konkursa izstāde GRATA BALVA 2020 “#artefakts#piektācivilizācija”
"#artefakts#piektācivilizācija". III Grata Balva vizuālajā mākslā 2020. 12.09.2020 – 17.10.2020
