Galerija šodien (02.07.) apmeklētājiem nav pieejama no 13:30 - 17:00

Mary Zhang personālizstāde

游龙Pūķa laiva
Kultūras centrs Grata JJ un galerija MuseumLV

7.06. – 31.07. 2024.

Mary Zhang personālizstādē “Pūķa laiva” redzēsiet darbus, ko māksliniece izveidojusi 10 gadu laikā dzīvojot Rīgā. Izstādes atklāšana ir saistīta ar Pūķu laivu festivālu mākslinieces dzimtajā pilsētā.

Mary Zhang ir māksliniece, kas tver mirkļus, tāpēc izvēlējusies tehniku, kas ir ātrākā. "Ar arhitekta paradumiem un gadiem ilgu darbu zem liela spiediena ir dabiski, ka manās mākslinieciskajās tēmās parādās īpašības vārds "strauji". Ceru, ka mani darbi sasaucas ar šo strauji mainīgo sabiedrību. Es vēlos paust izpratni par mūsdienu sabiedrību un mīlestību pret mākslu,” viņa stāsta. Melnās un baltās līnijas ir iegūtas no mākslinieces asinīs esošā austrumu tintes gēna. Pēc katra darba pabeigšanas viņa pievieno senos ķīniešu dzejoļus un uzrakstus, pamatojoties uz attēlu, apvienojot ķīniešu un rietumu stilus.

Mary Zhang ir ļoti aktīva māksliniece, kas šo gadu laikā ir izveidojusi sadarbību ar Mihaila Čekova Rīgas Krievu teātri un citiem māksliniekiem, un šī ir viņas otrā izstāde galerijā MuseumLV. Drīzumā tiks izdota viņas otrā grāmata, kurā ietilps diskusija ar izstādes kuratori.

Izstādes laikā galerijā notiks divi projekti:

7. jūnijā Konfūcija institūta direktors He Dongs un slavenais sinologs Pēteris Pildegovičs tiks aicināti kopīgi vadīt dzejas lekciju.
9. jūlijā kopā ar Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) mākslinieci un pasniedzēju Irinu Trumpeli tiks prezentēta lekcija par Ķīnas tintes mākslas vēsturi un tehnikām un turku Ebru glezniecību.

Visi laipni aicināti pieteikties un piedalīties. Izstādes kuratore: Laura Tuča

Diena

Cien., galerijas MuseumLV apmeklētāji
7. jūnijā 15:00 aicinām uz lekciju par ķīniešu dzeju, ko vadīs Konfūcija institūta dekāns He Dongs un ievērojamais latviešu sinologs Pēteris Pildegovičs.
Lecture: Poems of the Dinasties of Tang and Song
He Dong: Izglītības zinātņu doktors, Dienvidķīnas universitātes profesors, Latvijas Universitātes Konfūcija institūta ķīniešu direktors
Pēteris Pildegovičs : Latvijas Universitātes profesors, LU Konfūcija institūta vadītājs.
Lūgums pieteikt savu dalību, sūtot vārdu, uzvārdu uz info@museumlv.com
Biļetes var iegādāties galerijā MuseumLV līdz 6. jūnijam un pasākuma dienā, iepriekš biļeti rezervējot.
Lekcijas valoda: ķīniešu, latviešu
Sarunvalodas: ķīniešu, angļu, latviešu, krievu
Kad: 7.06.
Cikos: 15:00
Ilgums: 2h
Kur: Andreja Pumpura iela 2, mākslas galerija MuseumLV
Dalības maksa: 15 eur

Dear visitors of MuseumLV gallery
On June 7, at 15:00, we invite you to a lecture on Chinese poetry, which will be co-hosted by professor Pēteris Pildegovićs, a prominent Latvian sinologist and Doctor Dong He.
Lecture: Poems of the Dynasties of Tang and Song
Pēteris Pildegovičs: Latvian Director of Confucius Institute ( University of Latvia)
Dong He：Chinese Director of Confucius Institute (University of Latvia).
Ed.D, Associate Professor of the South China Normal University.
Please register your participation by sending your name and surname to info@museumlv.com
Tickets can be purchased at the gallery MuseumLV until June 7
Lecture languages: Chinese, Latvian
Communication languages: Chinese, English, Latvian, Russian
When: 7.06. 15:00
Duration: 2h
Where: Andreja Pumpura iela 2, art gallery MuseumLV
Participation fee: 15 eur

Ritas Uļjanovas personālizstāde

“Kur satiekas stāsti…”

31. 05. – 31.07.

Šis ir tik īpašs laika posms - pavasaris lēnām pāriet vasarā, kad saule ir spēcīgāka un daba sasniedz savu pilnību. Šis ir īpašs laika posms, kas atspoguļo dabas pārmaiņas un jaunā sākšanos. Tieši šajā skaistajā laikā māksliniece Rita Uļjanova prezentē savu personālizstādi “Kur satiekas stāsti...” Izstāde ir kā aizraujošs ceļojums, kas atspoguļo māksliniecisko ceļu un attīstību. Katrā gleznā slēpjas kāds īpašs stāsts, atklājot dažādus tēlu raksturus. Vairumā darbu valda liriski harmoniskas noskaņas. Ar ilustratīvu tēlu starpniecību māksliniece vēlas atgādināt skatītājiem par tepat blakus esošo mīlestību un brīnumu pilno pasauli ap mums, ko bieži nepamanām ikdienas steigā.

“Es bieži sāku no parastiem ikdienas stāstiem, dzirdētā, redzētā, bet vienkārši runāju par to nedaudz alegoriski, izmantojot mitoloģiskus vai pasaku tēlus. Pasaule ir tik dažāda. To arī vēlos parādīt, ” saka māksliniece Rita Uļjanova

Rita Uļjanova ir pabeigusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un tālāk studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, Glezniecības nodaļā. 2001.g – Iegūts maģistra grāds glezniecibā. Kopš 1997. gada piedalās izstādēs un konkursos. Ir iegūti vairāki apbalvojumi, tai skaitā 2022. gadā Rita Uļjanova ieguva 1. vietu galerijas MuseumLV un kultūras centra Grata JJ rīkotajā konkursā “Iluzorā realitāte”. Viņas darbi atrodas privatkolekcijās Latvijā, ASV, Izraelā, Italijā, Zviedrijā, Somijā, Norveģijā, Vācijā u.c

           

Aicinām ielūkoties pasaulē caur mākslinieces acīm un atklāt jaunus, aizraujošus stāstus, kas iegleznoti audeklā!

Diena

Spletnik

ixyt

Artūrs Smoļjaņinovs atgriežas no tūres Amerikā un aicina rīdziniekus uz koncertu ar godīgām vēlēšanām

21.maijā 18:30 kultūras centra Grata JJ galerijā MuseumLV interaktīvajā koncertā “Vārdi un mūzika” klausītājus pulcēs aktieris un mūziķis Artūrs Smoļjaņinovs. Skatītājiem būs iespēja nobalsot par sev tīkamākajām jaunajām dziesmām, kuras mākslinieks pirmo reizi izpildīja savas nesenās Amerikas turnejas laikā. Mīļākās kompozīcijas tiks iekļautas viņa jaunajā albumā. Smoļjaņinovs sola godīgas vēlēšanas – bez politikas un papildinājumiem, ar mīlestību un mieru.

Līdz 18. maijam ir iespēja iegādāties biļeti par izdevīgu cenu 25 eiro, dažas dienas pirms pasākuma biļetes cena 30 eiro.

Pirms diviem gadiem Artūrs pameta Krieviju un kļuva par pasaules cilvēku. Latvijā viņš atrada jaunas mājas, satika mīlestību un sāka savu radošo dzīvi gandrīz no nulles. Gada laikā mākslinieks no vietējiem mūziķiem izveidoja grupu cheLovek. Kopā viņi izdeva savu pirmo minialbumu "四" ("Četri"). Vienai no dziesmām “Elsinora” (“Palīdzi cilvēkam”) Latvijā uzņemts emocionāls video - talantīga un brīva cilvēka dvēseles sauciens.

Visu dziesmu mūzikas un vārdu autors ir pats Artūrs. Sacerēt dziesmas viņš sāka savā iepriekšējā krievu dzīvē. Savu žanru viņš sauc par “kino-roku”, un viņš pats darbojas kā režisors un scenārija autors katrai kompozīcijai, kurai parasti ir kāds varonis un ļoti kinematogrāfisks sižets.

“Gadu gaitā esmu uzkrājis daudz materiālu - muzikālu un poētisku... Es rakstu gandrīz katru dienu,” saka Smoļjaņinovs. – Lielāko daļu dziesmu vēl nav dzirdējis gandrīz neviens, pat mani mūziķi ne... Pēc savas pieredzes esmu pārliecināts, ka dziesma patiesi dzimst brīdī, kad tai ir pirmais skatītājs un klausītājs. Tas ir tā, it kā viņš viņu apaugļo, garīgo, piepilda ar īstu dzīvi... Vai arī nē - ir “aizdedzes kļūdas”. Nekad iepriekš nevar zināt, vai notiks dzimšanas brīnums. Tas [process] vienmēr sastāv no mēģinājumiem un kļūdām."

Smoļaņinovs sniedza savus pirmos nepublicēto dziesmu paraugus nesenās Amerikas turnejas laikā, tostarp protesta akcijas laikā pie Krievijas vēstniecības Vašingtonā - "Par godīgām vēlēšanām". Izrādes dažādās pilsētās piesaistīja pilnas zāles un vissiltākās publikas atsauksmes.

"Es redzēju ļoti laipnu, ļoti atvērtu cilvēku, ļoti īstu cilvēku," savā Instagram ierakstīja kāda skatītāja no Denveras. – Viņā vispār nebija dusmu vai pārspīlētas sarežģītības, absolūti nekā negatīva... Vai nu drosmīgs, vai fatālists. Un neatlaidīgs – neskatoties uz milzīgo nogurumu, viņš uzvedās ļoti drosmīgi. Publika viņu iemīlēja, cilvēki viņu praktiski nelaida lidmašīnā... Bija daudz mīlestības un gudras, dziļas dzīves tēmas.”

Vasarā Artūram būs jaunas turnejas Melnkalnē un ASV – grafiks ir ļoti saspringts. Latvija ir īpaša vieta jaunajā mākslinieka dzīves kartē. Tai tiek pievērsta īpaša uzmanība.

Mīlestības un miera zīmē, kas mūsdienās cilvēkiem tik ļoti nepieciešama, notiks Artura Smoļjaņinova jauns instrumentālais koncerts ar grupas cheLovek pianistu Ēvaldu Lazareviču kultūras centra Grata JJ galerijā MuseumLV. Galerijas vadītāja Jūlija Eresko personīgi izvēlējās fotogrāfiju koncerta reklāmas plakātam, uzskatot to par mākslas aktu.

Pirms pasākuma sākuma katrs skatītājs saņems sarakstu ar dziesmu nosaukumiem un zīmuli. Viņš varēs atzīmēt visu, kas viņam patika vai nepatika. "Mēs organizēsim nelielas, bet ļoti godīgas un brīvas "vēlēšanas": "uzvarētāji" dosies tieši studijas darbā." – iesaka mākslinieks.

Protams, tiks izpildītas arī publikas jau iemīļotas dziesmas no iepriekšējā albuma... Pasākuma otrajā daļā mākslinieks atbildēs uz skatītāju jautājumiem. Nav šaubu, ka atmosfēra būs vissiltākā. Izdari savu godīgo izvēli.

Biļetes: https://www.bilesuserviss.lv/rus/bileti/gimenei/arturs-smoljaninova-koncerts-vardi-un-muzika-431144/

Teātra un kino aktieris, režisors un mūziķis Artūrs Smoļjaņinovs ir pazīstams masveida auditorijai galvenokārt ar savu lomu kā ierindnieks Ļjutijs vienā no ienesīgākajām postpadomju filmām par karu "9. rota". Viņa sarakstā ir vairāk nekā simts filmas, balvas no daudziem festivāliem. 10 darba gadi darba Maskavas “Sovremennik” teātrī un labdarības fonda Gift of Life patronāža. Pēc 24. februāra Smoļaņinovs nepārprotami iestājās pret karu un pameta valsti. Viņš ieskaņoja satīriskā projekta “Pilsonis dzejnieks” jauno sezonu, filmējās latviešu režisora​​Dzintara Dreiberga grāvējā “TTT”, kā arī vadīja publiskā dialoga projekta “Filosofija uz ūdens” jauno sezonu.

Mūziķis Evalds Lazarevičs ir pianists, komponists un improvizators, kurš uzstājies visā pasaulē no Baltijas līdz ASV un Kenijai, sadarbojas ar teātri, cirku un daudziem citiem starpdisciplināriem projektiem. Ēvalda bērnības elks bija Jurijs Ševčuks un DDT.

Projekta producente ir Jekaterina Lanskaja (KATUFILM) - starptautisku festivālu, televīzijas projektu, video darbu režisore un producente, Londonas L.I.M.P.A Film Award, Parīzes Starptautiskā īsfilmu festivāla un Ņujorkas Starptautiskā sieviešu festivāla galvenās balvas ieguvēja. Dokumentālās filmas Māja /Home/Дом par leģendāro kņazu Goļicinu dzimtu producente, asociētais producents filmai “Mātes piens” pēc Noras Ikstenes romāna motīviem. Projektu “Filozofija uz ūdens” un “Katrīnas sapņi” ideju autore un producente.

Šajā pavasarī un līdz pat vasaras vidum Florences Palazzo Strozzi ir apskatāma izcilā mūsdienu mākslinieka Anselma Kīfera izstāde “Kritušie eņģeļi”. Iedvesmojoties no šīm ziņām, aicinām jūs uzzināt vairāk par dzīvo ģēniju, apmeklējot lekciju, ko pēc mūsu lūguma sagatavojusi mākslas kritiķe un lektore Darja Samarina.

Anselms Kīfers ir humānists, pētnieks, filozofs, viens no talantīgākajiem un veiksmīgākajiem mūsdienu māksliniekiem. Viņa darbi atrodas Luvras pastāvīgajā kolekcijā, Gugenheima Modernās mākslas muzejā Ņujorkā un Bilbao. Viņa vērienīgā izstāde, kas ir satriecoša savā izmērā, tehnikā un izpildījuma sirsnībā, tiek rīkota lielajā Palazzo Ducale (Dožas pils) zālē Venēcijas galvenajā laukumā, slavenās Venēcijas biennāles 2022 ietvaros. Tajā pašā laikā pats Anselms Kīfers sevi uzskata par dzīves pētnieku, nevis mākslinieku klasiskajā izpratnē.

Anselms Kīfers pārsteidz ar savu mīlestību pret cilvēci, ar savu radošumu pārliecinoši pierāda, ka modernā māksla ir līdzvērtīga klasikai apbrīnas vērta un palīdz dziļi iedziļināties apziņā, aizdomāties par svarīgām lietām un pārdomāt mūžīgo.

Šim apbrīnojamajam ģēnijam veltītajā tikšanās reizē runāsim par viņa sarežģīto dzīvi un darbu, par slaveno totālo instalāciju Venēcijas biennāles 2022 ietvaros, kā arī par izstādi “Kritušie eņģeļi”, kas šajās dienās notiek Florencē, Strozzi pilī.

Kur: MuseumLV galerija

Kad: 23. maijs, ceturtdiena

Laiks: 18:30

Izmaksas: 15,- eiro

Lekcijas valoda - krievu

Saziņas valoda: krievu, latviešu, angļu

Biļetes var iegādāties caur saiti https://www.bilesuserviss.lv/rus/bileti/gimenei/lekcija-anselms-kifers-430799/

vai galerijā līdz 21. maijam

 

Galerijas darba laiks valsts svētkos

1.05. / Galerija ir slēgta
2.05 - 3.05./ 11:00 - 19:00
4.05./ 11:00 - 17:00
5.05. - 6.06./ Galerija ir slēgta

Sakarā ar privāto pasākumu (grāmatas atklāšanu), galerija apmeklētājiem ir pieejama līdz plkst. 17:00. Pateicamies par sapratni!

LR1

IZSTĀDE „SAKNES”  

mākslas galerijā ”MuseumLV”

A.PUMPURA ielā 2, RĪGĀ

11.04.2024.-18.05.2024.

                                                                                                                                                  

Mākslas galerijā ”MuseumLV” no 11.aprīļa apskatāma tekstilmākslas izstāde „SAKNES”.

Izstāde „SAKNES” vērš uzmanību uz mākslinieku pārdomām par savu esību un par apkārt notiekošo. Ar daudzveidīgām tekstilmākslas tehniku interpretācijām un tās nozīmi mūsdienu  tekstilmākslā, kas ir sakņota nacionālā piederībā un iedvesmojoties no tautas mākslas, krāsām, rakstiem, pinumiem un aušanas tehnikām to pārradot mūsdienīgā identitātē. Tradīciju saglabāšana un turpināšana jaunā veidā, sakņu meklējumi cilvēka dabā, būtībā un vājībās.

                                                                                                                                                  

Izstādē parādīti gan klasiski gobelēna tehnikā austi darbi, gan austi tekstildarbi no netradicionāliem materiāliem, dažādi filca mākslas darbi – filca vēlums un filca griezums, gleznojumi uz zīda, gan neparastas autortehnikas.

                                                                                                                                                  

Izstādē piedalās 13 dažādās šķiedras mākslas jomās strādājoši Tekstilmākslas asociācijas mākslinieki.

Izstādē eksponēto darbu autori – Jānis Bankovičs, Kristīne Celmiņa, Andra Dīriņa, Sandra Dzilna, Dace Grīnberga, Līva Kaprāle, Mārīte Leimane, Ruta Linīte, Tatjana Nežberte, Kristīne Otersone, Kristīne Sīle, Ingrīda Sūna, Ērika Zutere

                                                                                                                                                  

Latvijas Tekstilmākslas asociācija ir profesionālu mākslinieku apvienība, kas dibināta 1994. gada aprīlī. Tekstilmākslas asociācijas pārstāvji ir dažādu paaudžu tekstilmākslinieki. Kā svarīgākais jāizceļ LTA apņemšanās sekmēt mūsdienu tekstilmākslas aktivitātes un veicināt Latvijas tekstilmākslas iekļaušanos pasaules mākslas procesos. LTA kopš dibināšanas brīža ir realizējusi vairāk kā 200 izstāžu projektus Latvijā un sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecībām ārzemēs, izveidotas izstādes daudzās valstīs: Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Krievijā, Vācijā, Beļģijā, Itālijā, Grieķijā, Norvēģijā, Ķīnā, Spānijā u.c.

                                                                                                                                                  

Izstādes kuratore:  Andra Dīriņa

Reklāmas vizuālās identitātes autore: Ruta Linīte

 

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/tekstilmakslas-asociacijas-makslinieki-aicina-uz-izstadi...

https://satori.lv/event/tekstilmakslas-izstade-saknes

https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/tekstilmakslas-izstade-_saknes_-14315718

https://www.ltm.lv/2024-04-04--tekstilm-kslas-izst-de-saknes/

https://lente.lv/raksts/makslas-galerija-museumlv-bus-skatama-tekstilmakslas-izstade-saknes/343457

LMA prof. D. Hanova recenzija. Tulkojusi Lolita Tomsone

Pieskarties saknēm... jeb par tekstiliju taktilitāti

            Es nekad vēl neesmu rakstījis par tekstilijām. Kāpēc tā? Iespējams, iemesls ir tekstilmākslas īpašā daba, tās sarežģītā materialitāte, spēja “sazināties” ar skatītāju. Glezniecības un tēlniecības radītās ķīmiskās un fizikālās, ģeometriskās barjeras tekstiltelpā ir izplūdušas, pateicoties matērijas, auduma senajai saiknei ar cilvēces dzīvi un atmiņu. Tēlotājmākslas sakralitāte kā ģēnija gara teritorija, ko konstruējis Eiropas romantisma laikmets un kas iestrēdzis vidusskolas mācību grāmatās un augstskolu lekcijās, tekstilā, diegs pa diegam, nemanāmi, bet uz tausti skaidri un nepārprotami, izirst.

Tekstila ikdienišķais, profānais, senais pašaustais oikos tiek savienots ar to pašu neaprakstāmo un intīmo māksliniecisko valodu, kurā runāt var, bet aprakstīt to nevar.  

Šeit nav runa par sižetisko pusi vai darba tehnisko izpildi. Pirmajā gadījumā tas būtu banāls apgalvojums, jo nav tādu dabas un kultūras tēmu, jomu un šķautņu, ko tekstilmākslinieki nespētu atspoguļot. Tādējādi tajā nepastāv emocionālas vai vēsturiskas robežas, nav arī ierobežojumu atsaucēm uz kādiem periodiem un novirzieniem.

Apskatot jauno izstādi “Saknes” Museum LV galerijā, mēs tam saņemam vairākas sižetiskas un kultūras liecības: foajē varam atrast variāciju par Elizabetes Tjūdores mūžīgās jaunības un skaistuma receptēm - paslēpties aiz jaunavas biezā grima un renesanses zīda un pērļu plūduma mūsdienu banālā trokšņa simbolu straumē.

Andras Dīriņas versijā audumu krokas pārtop “Kultūras slāņos” un raisa galerijā bērnišķīgu un aizliegtu vēlmi darbu “pataustīt”, glāstīt tā padziļinājumus un izvirzījumus, auduma kaskādes un to robežu malas. Te slēpjas stāsta sarežģītums. Tekstilmākslas taktilitātē, kas vienā kamolā satin formu, mediju, saturu un materiālus. Ne velti franču filozofs un mākslas analītiķis Žils Delēzs, raksturojot baroka periodu, kā galveno mākslinieciskās kustības iezīmi izvirzīja auduma kustību, plūdumu, krokas, nemitīgo formas nenotveramību stelles robežās, kas kļūst par auduma kustīguma un priekšmetiskuma avotu telpā un vēsturē kā nemateriālā telpā, kas ietver cilvēces emocijas un kolektīvo pieredzi.

Audums ar savu faktūru un krāsu daudzveidību pārsniedz klasiskās tēlotājmākslas kā vairāk vai mazāk skaidru fizikālo un ķīmisko elementu kopuma robežas.

Pirms modernās “izjaucamās” un “atceļamās”, tātad cikliskās postmediālā laikmeta mākslas parādīšanās, tekstils, pateicoties ģenēzes loģikai, spēja mainīties, izjaukt naratīvu un emocionālās konstrukcijas un, bieži vien atšķirīgā veidā, no jauna radīt kultūras naratīvu. To labi apzinājās jau senie grieķi, kas mitoloģiskās kaislības un traģēdijas, līdzjūtību un žēlsirdību, dusmas un viltu cits citam pārstāstīja ar tekstiliju, kā sava veida mainīgas struktūras, starpniecību - laulības uzticības simbols Penelope, Itakas karaliene, audeklā ierakstīja savas skumjas un smēlās pacietību, aužot līķautu sava zaudētā vīra izvārgušajam tēvam. Līķauts kā process palīdzēja saglabāt dzīvas atmiņas par nomaldījušos, viltīgo valdnieku. Bēdas un radīšana, viltība un laika ritējums, ar ko var manipulēt, daļēji iznīcinot audumu – šādas kategorijas cilvēka kultūras vēsturē rada īpašu tekstila pasauli. Tekstils kā dekorācija, kā mēbele un statusa, varas un pakļaušanās, pazemības un protesta simbols ir pārtapis aizliegtā karogā vai triumfālos audeklos, par baiļu dāvanu diktatoram vai par ieslodzītas sievietes tēlu vīriešu kontrolētajos bīdermeijera rāmjos.

               Visām šīm tekstilmākslas sejām bija un joprojām ir spēja uzsūkt sevī laikmetus, periodus, ideoloģijas un rituālās prakses, tātad arī nozīmes, kuras mēs aužam mēs paši – cilvēks, kā apgalvo cits pētnieks, amerikāņu antropologs Klifords Gīrcs, ir pielīdzināms zirneklim, kas no sava ķermeņa pasaules, ķermeņa idejas pin jēgu tīklu. Pat putekļi un smakas, ārējās ietekmes kategorijas uz tekstildarbu, kļūst nevis par draudu, bet gan par gobelēna mākslinieciskās telpas un daudzo variāciju, žanru un materiālu paplašinājumu: tā izstādē tradicionālās formas un materiāli tiek pretstatīti priekšmetiem un materiāliem, kas savstarpējās attiecībās veido mūsdienu postindustriālās, globālās sabiedrības vientulības, sāpju un nāves nospiedumus: narkotikas un indīgie augi zīdainā ietērpā papildina cilvēka ķermeņa sabrukuma ainu un čukst par cilvēka mirstības šausmām, ko no mums reklāma paslēpj izlietoto intravenozo injekciju sistēmu straumē, izšāvusi neskaitāmas šļirču adatas (Kristīne Sīle un Sandra Dzilna).  

                 Vēl viens ļoti svarīgs izstādes elements ir pati darbu kombinācija, secība, kaimiņattiecības, sava veida telpiskais fons skatītāja pastāvīgai emocionālai apmaiņai ar tekstilmākslu: līdzās materiāla un formas agresijai darbos ar jauniem vai netradicionāliem materiāliem, piemēram, ornamentiem no metāla skavām ar maizes derīguma termiņiem (Ingrīda Sūna), ir aizkustinošs klasiskais gobelēns “Vecmāmiņas audums” (Jānis Bankovičs), kādus joprojām var nejauši sastapt uz vasarnīcu sienām vai mazo bibliotēku gaiteņos provinces pilsētās. Forma ir formalitāšu spēlei un to atcelšanai pakārtota kategorija - tradicionālā stellēm raksturīgā ģeometrija jau sen ir aizsūtīta uz darbnīcas bēniņiem, atbrīvojot  vietu vizuālām alūzijām par "Gadalaiku" tēmu - pavasara tēlam, kura vilnas matu cirtās iepinies pirmais pavasara nerātnis – Zefīrs (Līva Kaprāle), kas lidinās virs mīlnieku galvām aizliegumu un noslēpumu izmocītā Čaikovska operas intermedijā. Baroks un Latvijas pagastu tradicionālie dūraiņu raksti atbalsojas Latīņamerikas paklāju sulīgajās un asajās kontūras, pasargājot gan no aukstuma, gan no kaislībām fovistiskās krāsu sadursmēs bez ēnām un pārejām. Miniatūrajām formām līdzās atrodas divi melni un dziļi cilvēku silueti, kas šķiet kā nokāpuši no 70. gadu teātra skatuves (Ruta Linīte).

Nekad neesmu rakstījis recenziju par tekstilu, taču arī tagad man ir bijis grūti pārvarēt vēlmi pieskarties vienkāršai un netveramai tekstilmākslas elementu, apjomu un formu savienībai, kas spēj mainīt cilvēka tēlu un ļaut viņam piedalīties spēlē, kas ir tik pat gara kā cilvēces vēsture. Viltnieks Odisejs, kamēr viņa sieva izauda vientulību un cerību, slēpa savu būtību, pēc ilgiem klejojumiem klausīdamies stāstā par savu ceļojumu. Tiek apgalvots, ka tā aizsākās vēsture un literatūra, mūsu kultūras atmiņas saknes.