Šajā mājaslapā tiek izmantotas sīkdatnes jeb cookies, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku mājaslapas lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Piekrišanu jebkurā laikā var atsaukt, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Sīkdatņu izmantošanas politika šeit.
Draugi, aicinām jūs pievienoties mūsu radošajai grupai pastaigā pa gleznaino Rīgu. Sagatavosim jums otas, krāsas, audeklus, lai profesionāla mākslinieka Nikolaja Krivošeina pavadībā trīs stundas varētu gleznot un baudīt Rīgas ainavas.
Plenērs ir iespēja ieraudzīt ikdienas pilsētas dzīvi jaunām acīm. Meistarīgais gleznotājs Nikolajs Krivošeins dalīsies savā pieredzē, sniegs padomus, kā veiksmīgāk atainot uz audekla notvertos iespaidus. Tiek aicināti visi interesenti, iepriekšējā pieredze nav nepieciešama.
Nodarbības notiek Jums vēlamā valodā (LV, RU, ENG)
Kad: 10.augusts
Tikšanās laiks: 17:45
Ilgums: 3 h
Dalības maksa: 40 EUR (cenā iekļauta maksa par audeklu, akrila krāsām, otām, utt.)
Dalībnieku skaits ir ierobežots. Tā kā tikšanās notiek ārtelpās, ievērojot visus epidemoloģiskos noteikumus, sertifikātus nav nepieciešams uzrādīt.
Lūgums pieteikt savu dalību, zvanot mums 670 16 602 vai rakstot uz info@museumlv.com vai WhatsApp 254 09 000.
Svarīgi! Lai garantētu Jūsu dalību plenērā, lūdzu veiciet pilnu priekšapmaksu.
Tiekamies zem maigajām Rīgas debesīm! ☀️
Привязка к событию:
13.08.2021
Детальный текст:
13.08.2021. – 23.09.2021.
Savu personālizstādi “Quattuor Viris” Rita Pranča kā sieviete - māksliniece veltī fantastiskām būtnēm - vīriešiem. 4 galerijas MuseumLV telpas tiek atvēlētas 4 varoņiem - vīriešiem, kuri nospēlēja dažādas lomas mākslinieces dzīvē. Šīs 4 īpatnējās pasaules saplūst vienotā emocionālā stāstā, brīžiem attālinātā, brīžiem visai intīmā.
Visi izstādes personāži bijuši nozīmīgi cilvēki Ritas dzīvē 50 gadu garumā: tēvs - inženieris, mehāniķis Roberts-Jevģēņijs Prančs; bērnības draugs - dzejnieks Aleksandrs Zapols; vīrs - mākslinieks Andrejs Bovtovičs un ievērojama persona, sava laika ikona - Raimonds Pauls. Katrs no viņiem pārstāv arī savu profesionālo pasauli - mehānikas pasauli, dzejas pasauli, glezniecības pasauli un mūzikas pasauli.
Nozīmju slāņošana un vīriešu pasaules uztveres sfēru salīdzināšana rada autores radošā ceļa veidošanās vēsturi.
Šī izstāde ir mākslinieces mēģinājums izprast savu ceļu un atrast savu identitāti vīriešu pasaules spogulī. Māksliniece savos darbos jau vairākkārt pētījusi robežas starp vīriešu un sieviešu realitātes uztveres veidiem un to, kā radoša persona eksistē duālajā pasaulē. Ritas Prančas gleznu un zīmējumu sērija bija veltīta kailam vīrieša modelim kā pretnostatījums gan mākslinieku, gan mākslinieču vispārpieņemtajai tradīcijai savos darbos atainot kailu modeli - sievieti.
Rita Pranča, dzimusi Rīgā. Kopš 1992. gada piedalījusies grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. 1994. gadā viņa prezentēja savus darbus savā pirmajā personālizstādē Žurnālistu namā un kopš tā laika regulāri organizē personālizstādes. Nesen viņa atklājusi jaunu aizraušanos – keramiku, turpinot studijas šajā jomā Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā.
Draugi, aicinām jūs pievienoties mūsu radošajai grupai pastaigā pa gleznaino Rīgu. Sagatavosim jums otas, krāsas, audeklus, lai profesionālas mākslinieces Elgas Grīnvaldes pavadībā trīs stundas varētu gleznot un baudīt Rīgas ainavas.
Plenērs ir iespēja ieraudzīt ikdienas pilsētas dzīvi jaunām acīm. Meistarīgā gleznotāja Elga Grīnvalde dalīsies savā pieredzē, sniegs padomus, kā veiksmīgāk atainot uz audekla notvertos iespaidus. Tiek aicināti visi interesenti, iepriekšējā pieredze nav nepieciešama.
Nodarbības notiek Jums vēlamā valodā (LV, RU, ENG)
Kad: 27. jūlijs
Tikšanās laiks: 17:45
Ilgums: 3 h
Dalības maksa: 40 EUR (cenā iekļauta maksa par audeklu, akrila krāsām, otām, utt.)
Dalībnieku skaits ir ierobežots. Tā kā tikšanās notiek ārtelpās, ievērojot visus epidemoloģiskos noteikumus, sertifikātus nav nepieciešams uzrādīt.
Lūgums pieteikt savu dalību, zvanot mums 670 16 602 vai rakstot uz info@museumlv.com vai WhatsApp 254 09 000.
Svarīgi! Lai garantētu Jūsu dalību plenērā, lūdzu veiciet pilnu priekšapmaksu līdz svētdienai (ieskaitot).
Tiekamies zem maigajām Rīgas debesīm!
Draugi, aicinām jūs pievienoties mūsu radošajai grupai pastaigā pa gleznaino Rīgu.
Sagatavosim jums otas, krāsas, audeklus, lai profesionālas mākslinieces Agnija Ģērmane pavadībā trīs stundas varētu gleznot un baudīt Rīgas ainavas.
Plenērs ir iespēja ieraudzīt ikdienas pilsētas dzīvi jaunām acīm. Meistarīgā gleznotāja Agnija Ģērmane dalīsies savā pieredzē, sniegs padomus, kā veiksmīgāk atainot uz audekla notvertos iespaidus.Tiek aicināti visi interesenti, iepriekšējā pieredze nav nepieciešama.
Nodarbības notiek Jums vēlamā valodā (LV, RU, ENG)
Kad: 13. jūlijs
Tikšanās laiks: 17:45
Ilgums: 3 h
Dalības maksa: 40 EUR (cenā iekļauta maksa par audeklu, akrila krāsām, otām, utt.)
Dalībnieku skaits ir ierobežots. Tā kā tikšanās notiek ārtelpās, ievērojot visus epidemoloģiskos noteikumus, sertifikātus nav nepieciešams uzrādīt.
Lūgums pieteikt savu dalību, zvanot mums 670 16 602 vai rakstot uz info@museumlv.com vai WhatsApp 254 09 000.
Svarīgi! Lai garantētu Jūsu dalību plenērā, lūdzu veiciet pilnu priekšapmaksu līdz 11.jūlijam (ieskaitot).
Tiekamies zem maigajām Rīgas debesīm!
Привязка к событию:
02.07.2021
Детальный текст:
02.07.2021 - 23.09.2021
Multimediju mākslinieks Artūrs Bērziņš personālizstādē “Latvijai ausīs jauna diena” iepazīstina ar savu jaunāko darbu ciklu “Transpozīcijas”. Izstādes ekspozīcijā iekļauta videospēle, lielformāta fotoinscenējumi, objekti un asamblāžas provokatīvā kiča manierē. Savu ieceri un izstādes nosaukumu mākslinieks skaidro sekojoši:
“Izteiciens “mums ausīs jauna diena” latviešu kultūrā ir gana izplatīts. Viens no pēdējiem piemēriem – toreizējā Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Kučinska 2019. Vecgada uzruna. Tālab mazliet izmainītā versijā tas kļuva par manas izstādes nosaukumu. Ņemot vērā vārda “ausīs” vairākas nozīmes – atkarībā no tā, vai to uztveram kā darbības vārdu vai lietvārdu – rotaļīgu dramatismu nosaukumam piešķir paralēles ar eposu “Lāčplēsis”, kura autora – Andreja Pumpura vārdā nosauktās ielas atrodas galerija un iekārtota mana izstāde.
Eposā Latvijas spēka iemiesojumam varonim Lāčplēsim svešzemju iebrucējs laupa spēka avotu – ausi. Manā interpretācijā šī nocirstā auss – kopuma nedalāmā sastāvdaļa – zināmā mērā simbolizē latviešu tautas traumu, kuru neizdodas pārvarēt. Viens no izstādes vadmotīviem ir mūsdienu rietumu pasaules problēma – mēģinājums vērsties pret koncepciju par indivīdu kā nedalāmu, viengabalainu subjektu, aizstājot to ar divīdu – subjektu-konstruktoru, kuru var izjaukt pa sastāvdaļām – jeb atceroties poēmas notikumus – lieko ausi izmest atvarā. Darbu radīšanai ļoti atbilstoša kļuva transpozīcijas metode.”
Nozīmju un skaidrojumu ziņā transpozīcijas termins ir ļoti ietilpīgs. To pielieto bioloģijā, mūzikā, filozofijā, lingvistikā, likumdošanā, telekomunikāciju un vēl vairākās citās cilvēka sociālās darbības jomās. Savukārt, termina medicīnisko nozīmi mākslinieks iepazina arī ļoti personīgi – vēl bērnībā viņam tika veikta unikāla sirds operācija, kurā viens no centrālajiem elementiem bija asinsvadu transpozīja.
Artūrs Bēziņš savā jaunākajā darbu cikļā veic plaši izplatītu priekšstatu, situāciju un elementu drosmīgu pārvietošanu jeb transpozīciju, lai turpinātu pētīt kā individuālās, tā kolektīvās, īpaši nacionālās identitātes dažādus aspektus. Viņš ir radījis šodienas situācijai atbilstošus, savdabīgus vizuālus kalamburus, kuros iekļauti sengrieķu mītu tēli, nozīmīgas Latvijas vēsturiskas personības, mūsdienu Rietumu populāras kulta figūras un pat informācija par visaktuālākajiem sasniegumiem Visuma iekarošanā apvienojumā ar latviešu ornamentiku un pašradītiem datorspēles elementiem. Autors uzskata, ka mūsu realitātes robežas nepārtraukti mainās ar aizvien pieaugošu intensitāti. Vai nav zīmīgi, ka viena otra Artūra Bērziņa radītā vispārpieņemtu jēdzienu netipiska kombinācija vairs nešķiet tik ļoti ačgārna? Varbūt varam apgalvot, ka šāds priekšstatu, ornamentu un elementu jauns semiotisks rēbuss tomēr trāpīgi fiksē kādas zīmīgas tendences, K. Junga vārdiem, “sabiedrības bezapziņā” un to, kā tajā notiek individuālas un nacionālas identitātes jēdziena formācija? Mākslinieks uzaicina skatītāju veikt šo jēdzienu interpretāciju vai transpozīciju arī ar virtuālas, speciāli šai izstādei radītas spēles palīdzību, jo ir pārliecināts, ka gan dzīvē, gan mākslā dažkārt tai ir ļoti liela nozīme. Par to tāpat liecina izstādes nosaukums un tajā iekodētā spēle ar vienādu vārda rakstības veidu, taču gluži citu nozīmi. Šāda vārda nozīmju transpozīcija pilnībā atbilst autora iecerei un jēdzieniski vēl niansētāk raksturo viņa jaunāko darbu ciklu un izstādes koncepciju kopumā.
Par mākslinieku. Mākslinieks dzimis 1983. gada 20. aprīlī Rīgā. Ieguvis maģistra grādu LMA Vizuālās komunikācijas nodaļā. Sarīkojis sešas personālizstādes, tai skaitā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā izstādi “Barotava” (2017). Iepriekšējā mākslinieka personālizstāde “Dižā Vientulība” Mākslas galerijā MuseumLV tika sarīkota 2018. gadā. Artūrs Bērziņš piedalījies vairāk nekā 50 grupu izstādēs un projektos Latvijā un ārzemēs. Vienlaikus mākslinieks strādā arī performances žanrā, un laikā no 2017. līdz 2019. gadam šajā mākslas galerijā notikušas trīs mākslinieka performances. Bez tam Artūrs Bērziņš radījis scenogrāfiju vairākām Dž.Dž. Džilindžera iestudētajām izrādēm Dailes teātra Lielajā zālē (2018-2019), kā arī daudzus videoklipus, animācijas un īsfilmas, tostarp video tādām pasaules mūzikas zvaigznēm kā “Seven Lions” un “Cradle Of Filth”. 2010. gadā ietekmīgais amerikāņu interneta portāls Weirdworm.com ierindojis Artūru Bērziņu pasaules savdabīgāko mākslinieku Top-10 sestajā vietā. Mākslinieka darbi tiek izmantoti arī kā uzdrukas uz apģērba, piesaistot pasaules mūzikas un alternatīvās modes industrijas pārstāvju ievērību. Par to liecina fakts, ka 2020. gadā uz Londonas “NME Awards” ceremoniju popmūzikas dīva Billija Eiliša (Billie Eilish) ieradās ar Artūra Bērziņa mākslas darba uzdruku uz krekla. 2017. gadā izdevniecībā Zvaigzne ABC tika izdots mākslinieka debijas romāns “Visuma vērpēji”, kas ir pirmais weird fiction žanra paraugs latviešu mūsdienu literatūrā.
A. Bērziņa personālizstādes Latvijai ausīs jauna diena izstādes kuratore - Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstāžu kuratore Irēna Bužinska.
Ekspozīcijas apraksts:
Ievads. Par izstādes koncepciju
Multimediju mākslinieks Artūrs Bērziņš Mākslas galerijā “MuseumLV” un Kultūras centrā Grata JJ rīko jau savu trešo personālizstādi, turpinot pētīt kā individuālās, tā kolektīvās, īpaši nacionālās identitātes dažādus aspektus. Šajā personālizstādē “Latvijai ausīs jauna diena” mākslinieks iepazīstina ar jaunāko darbu ciklu “Transpozīcijas”. Savu ieceri un izstādes nosaukumu mākslinieks skaidro sekojoši:
“Izteiciens “mums ausīs jauna diena” latviešu kultūrā ir gana izplatīts. Viens no pēdējiem piemēriem – toreizējā Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Kučinska 2019. Vecgada uzruna. Tā mazliet izmainītā versija likās piemērota manas izstādes nosaukumam. Ņemot vērā vārda “ausīs” vairākas nozīmes – atkarībā no tā, vai to uztveram kā darbības vārdu vai lietvārdu – rotaļīgu dramatismu nosaukumam piešķir paralēles ar eposu “Lāčplēsis”, kura autora Andreja Pumpura vārdā nosauktās ielas atrodas galerija un iekārtota mana izstāde. Eposā Latvijas spēka iemiesojumam varonim Lāčplēsim svešzemju iebrucējs laupa spēka avotu – ausi. Manā interpretācijā šī nocirstā auss – kopuma nedalāmā sastāvdaļa – zināmā mērā simbolizē latviešu tautas traumu, kuru neizdodas pārvarēt. Viens no izstādes vadmotīviem ir mūsdienu rietumu pasaules problēma – mēģinājums vērsties pret koncepciju par indivīdu kā nedalāmu, viengabalainu subjektu, aizstājot to ar divīdu – subjektu-konstruktoru, kuru var izjaukt pa sastāvdaļām – jeb atceroties poēmas notikumus – lieko ausi izmest atvarā. Savu darbu radīšanai izmantoju transpozīcijas metodi.”
Izstādes ekspozīcijā iekļauta videospēle, lielformāta fotoinscenējumi, objekti un asamblāžas provokatīvā kiča manierē.
Pirmā zāle.
Skatītāju pie ieejas sagaida simboliska Lāčplēša auss, kuru ievietota mākslīgo ziedu vainagā, bet tās centrā atrodas laikraksta “Diena” fragments. Instalācija piesaka izstādes tematiku un rosina vispirms pievērsties videospēļu simulāciju apskatei – ciklam “Vai ir dzīve uz Marsa?”, kas sastāv no trim daļām: “Invāzija” (1’51’’), “Virszeme” (1’17’’) un “Apakšzeme” (1’12’’).
Cikla ideja lielā mērā radusies kā komentārs un atsauce uz pašām jaunākajām tendencēm mūsdienu sabiedrībā, kurai viens no pašiem karstākajiem diskusiju tematiem ir kļuvis jautājums par postkoloniālo mantojumu, ko apliecina arī vairākas LLMC sarīkotās izstādes – “Kopīgā vēsture” (2018, Mākslas muzejs Rīgas Birža”) un "Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules" (2020–2021, LNMM Kupola zāle). Artūrs Bērziņš šajā ciklā pauž savu viedokli par mēģinājumiem “piespēlēt vainīgās lomu” Latvijai, lai arī mūsu valsts uzņemtos atbildību par tā saucamo koloniālo pagātni un tās mantojumu. Rietumu sabiedrībā radusies tendence pārskatīt un atbilstoši šodienas politiskajām nostādnēm interpretēt vēstures faktus un notikumus, ģeogrāfiskās robežas, identitātes aspektus, tādējādi pretendējot uz it kā pareizāku, absolūtu pēc-patiesību. Šajā ziņā tipisku viedokli pauž filozofs Artis Svece Satori portālā savā rakstā “Divas piezīmes par politkorektumu“, kur viņš apgalvo, ka “…ar katru rasistisku tvītu, nievājošu izteikumu par "black lives matter" kustību vai muļķīgu Tobago kolonijas slavinājumu Latvija sevi apliecina kā daļu no tās pasaules, kura ir atbildīga par koloniālisma sekām un kurai jau minētais rēķins tiks piestādīts.” https://satori.lv/article/divas-piezimes-par-politkorektumu http://www.lnmm.lv/lv/presei/jaunumi/3388-izstadei-neertas-pagatnes-saistitas-pasaules-radits-mobilais-celvedis
Rotaļīgi ironiskā manierē Artūrs Bērziņš komentē šādu Latvijas-kolonizatores lomu un tas ir viens no konkrētā mākslas darba aspektiem. Vienlaikus video spēļu cikls-simulācija ir arī atsauce uz Ilona Maska un NASA ambiciozo Marsa apgūšanas programmu. Par savas spēles prototipu mākslinieks izmantojis savulaik ļoti populāro, jau 1978. gadā radīto 8 bitu arkādes tipa Atari-2699 videospēli “Space Invaders”.
Artura Bērziņa radītajā videopēles simulācijā darbojas Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers ar bruņotu tautumeitu specvienību, kurš Tobago vietā šoreiz dodas iekarot Marsu. Bez tam iebrucēju loma uzticēta arī latviešu spārnotās čūskas zīmēm, kuras aizgūtas no Valda Celma grāmatas “Latvju raksts un zīmes”. Autors uzskata, ka latviešu raksts sastāv no mazu kvadrātiņu mozaīkas, kas vizuāli atgādina pikseļus. Spēles gaitā šāvējam-protagonistam neizdodas notriekt visas latvju zīmes. Tāpēc tās nolaižas uz Marsa virsmas kā kosmiskie kuģi, no kuriem izkāpj astronauta skafandrā ekipēts Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers drosmīgu tautumeitu pavadībā. Šie notikumi attēloti cikla pirmajā daļā. Turpmākajās divās platformer tipa spēlēs – cikla daļās tautumeitas pamazām ieņem Marsa planētas teritoriju gan virszemē, gan pazemē, apšaudot vietējo faunu ar spēka zīmēm no ložmetējiem, kurus patronāžas vietā pielādē ar Lielvārdes jostām. Virzību pretī uzvarai – Marsa iekarošanai apliecina arī atzinības balvas – mazas Lāčplēša austiņas, kas kalpo vienlaikus arī kā meiteņu spēka avots. Vēl plašāks minētā stāsta sižetiskās līnijas izvērsums redzams uz speciāli šai izstādei radītām etiķetēm, kuras izvietotas uz oriģinālo 20. gs. 90. gadu kārtridžu korpusiem. Uz etiķetēm attēlotas jaunas meitenes Nīcas novada tautas tērpos, varonīgi cīnoties ar Marsa iemītniekiem. Spēļu kārtridži ir eksponēti vitrīnās zem ekrāniem tajā pašā zālē.
linki https://en.wikipedia.org/wiki/Space_Invaders https://en.wikipedia.org/wiki/Platform_game
Otrā zāle.
Izstādē mākslinieks eksponē daļu no sava jaunākā mākslas darbu cikla “Transpozīcijas”, kas tapis pēdējo divu gadu laikā.
Ko nozīmē šis nozīmju un skaidrojumu ziņā ļoti ietilpīgais termins? To pielieto bioloģijā, mūzikā, filozofijā, lingvistikā, likumdošanā, telekomunikācijā un vēl vairākās citās sabiedrības sociālās darbības jomās. Savukārt, termina medicīnisko nozīmi mākslinieks iepazina ļoti personīgi un burtiski – vēl bērnībā viņam tika veikta unikāla sirds operācija, kurā viens no centrālajiem elementiem bija asinsvadu transpozīja.
Šī pati metode tiek izmantota arī lielu figurālu kompozīciju radīšanā, kas ir ilgs un darbietilpīgs process. Visa pamatā ir koncepcija, atbilstoši kurai tiek zīmētas skices un tad tiek fotografēti modeļi, priekšmeti, ainavas, vide, tekstūras utml. Tālāk viss fotomateriāls tiek saskanēts un datorprogrammā Adobe Photoshop notiek visa vizuālā materiāla pēcapstrāde. Ja glezniecībā tiek klāti triepieni ar krāsā iemērktu otu, tad šajā gadījumā krāsas vietā triepienus veido gabaliņi no uzņemtajām fotogrāfijām. Lai panāktu lielāku ticamības efektu un nojauktu robežu starp fotogrāfiju un gleznu, datorā radītā kompozīcija tiek drukāta uz speciāla kanvas audekla vai caurspīdīgas plēves un eksponēta ar izgaismojumu tā saucamajā gaismas kastē.
Ko redzam gaismas kastēs šajā izstādē? Mākslinieks rada savu interpretāciju-versiju par joprojām populārajiem seno grieķu mītiem - Prometeju, Ledu un Nīki. Artūrs Bērziņš veic priekšstatu, situāciju un elementu drosmīgu pārvietošanu jeb transpozīciju. Pēc mākslinieka domām, viņš ir radījis šodienas situācijai atbilstošus savdabīgus vizuālus kalamburus, kuros iekļauti sengrieķu mītu varoņi, Latvijas vēsturiskas personības, mūsdienu sabiedrības pārstāvji, kas fotografētos vēsturiskos tērpos. Grieķijas mīti simbolizē Rietumu civilizācijas sākumu. Nereti to sauc par Rietumu kultūras šūpuli. Pievēršanās senajām teikām un mītiem ļauj spilgtāk izgaismot tos elementus un notiekošo procesu ārēji varbūt grūti saskatāmās spēka līnijas. Kas ir šīs spēka līnijas? Rietumu civilizācija radījusi izpratni par humānismu, cilvēku tiesībām, varas sadalīšanu, demokrātiju, vairākuma cieņu pret minoritātēm un iepazīstinājusi arī pārējo pasauli ar šiem jēdzieniem. Tā ir vienīgā mūsdienu morāli ētisko jēdzienu sistēma, kura pagaidām garantē ikviena indivīda tiesības justies brīvi un droši. Un tomēr ir pamats bažām. Iespējams, ka mākslinieks ar Prometeja tēlu vēlējies attēlot Rietumu civilizāciju kā tādu, jo 21. gadsimtā Rietumu sabiedrībā un visā pasaulē gadsimtiem ilgi valdošā ideālu, uzskatu un ētisko principu sistēma tiek apšaubīta un pakļauta kritikai. Varam vērot, ka šodien pasaulē ir parādījušies un uzkrājuši resursus spēki, kuriem šī Rietumu vērtību sistēma traucē. Tātad, notiek cīņa un nav paredzams, kāds būs rezultāts, jo šajā cīņā iesaistītie cīnītāji vai arī iespējamais upuris un nākamais uzvarētājs vairs nav līdzvērtīgi partneri. Senajā grieķu mītā Prometeju par to, ka viņš kā titāns, dievu pārstāvis, dāvāja cilvēkiem uguni, aknas un ķermeni plosīja viens no varenākajiem un spēcīgākajiem pasaules putniem – ērglis. Tādā spēku samērībā varēja saskatīt nosacītu cēlumu un notiesātā pašcieņas saglabāšanu, arī tādu kā goda kodeksu, par kuru nevar būt ne runas, kad liels, sīku kustoņu bars uzbrūk vienam, spēcīgam. Šāda situācija attēlota mākslinieka gleznā. Mazie, vizuāli tik pievilcīgie papagailīši, kas te knābā notiesāto Prometeju, pēc autora domām, lieliski atspoguļo šodienas situāciju un laikmetu, kurā vajāšana (hounding, травля) pārvēršas par tikumu, gandrīz par goda lietu. Nereti notiekošā traģiskums un pazemojošais neglītums tiek maskēts aiz ārējā spilgtuma, košuma, attaisnojošām frāzēm.
Kompozīcijas “Ledas transpozīcija” pamatā ir sengrieķu mīts par Spartas valdnieci Ledu, kuru iekāroja varenais dievs Zevs. Senajā mītā vienīgi Zevs sajuta baudu un iekāri, iegūdams Ledu ne tikai ar agresīvu, mežonīgu spēku, bet arī ar viltu, pārvēršoties par cēlu gulbi. Tomēr pasaules mākslā šis mīts ticis intepretēts citādi, akcentējot Ledas kaisli un neslēptu baudu tuvības brīdī. Artūrs Bērziņš rada savu versiju par seno mītu, apspēlējot mūsdienu sabiedrībā plaši izplatītās diskusijas par dzimumu lomu, to maiņu un robežām, tiesībām un atbildības vienlīdzību, jo ir pārliecināts, ka daudzi šobrīd aktuālie ideoloģiskie trendi grauj sarežģītās cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedrības pamatus kopumā, nokaujot smalkjūtību un cēlsirdību komunikācijā. Mākslinieka kompozīcijā Leda sev pielaiko un izpilda vardarbīga vīrieša lomu, bet dievs Zevs gulbja veidolā nu ir pārbijies un neizpratnē par dzimumu lomu maiņu.
„Nīkes transpozīcija“ ir tapusi kā komentārs par vēl vienu mūsdienu sabiedrībā izplatītu tendenci – komformismu un it īpaši kustību Cancel Culture. Mākslinieks Uzvaras dievietei Nīkei spārnu vietā attēlojis ausis, tādējādi radot metaforu par sabiedrības vairākuma nespēju analizēt propagandas sniegto informāciju, jo Cancel Culture sekotāji un teorētiķi – tā saucamās jaunās kultūras pārstāvji – piedāvā un nereti pat uzspiež ļoti vienkāršotu, primitīvu viedokli gan par vēstures norisēm kopumā, gan par aktuāliem mūsdienu procesiem un situāciju.
Zālē no ieejas pa labi atrodas vitrīna ar suvenīriem – auskariem ar uzrakstu „Latvijai ausīs jauna diena“, ko papildina Vermēra slavenās gleznas „Meitene ar pērļu auskaru“ radoša transpozīcija. Atbilstoši iecerei, Artūra Bērziņa gleznā meitene tērpta zilā sakšā ar latviska ornamenta apdari un viņai ausī ir auskars ar minēto uzrakstu. Zālē no ieejas pa kreisi atrodas trīs nelielas (25 x 25 cm) rakstra izdrukas, kas papildina kopējo izstādes tematiku un ir zīmīgu, lielo kompozīciju detaļu tuvplāni. Šiem tuvplāniem mākslinieks izvēlējies papagaiļu pāri, ainavu ar Rīgas siluetu un saules ausmu fonā, kā arī gulbi.
Trešā zāle.
Izstādes nobeigums, kulminācija, centrs un… varbūt arī vēl viens sākums, lai rosinātu pārdomas par šo nozīmju ziņā tik ietilpīgo tēlu, jo šīs telpas pašā centrā – goda vietā atrodas instalācija – lielā Lācplēša auss ar krāšņu sarkanu mākslīgo rožu ierāmējumu. Lai gan auss novietota vertikāli, tomēr vērīgāk skatoties var pamanīt, ka vidusdaļā atrodas apmatojums, kas atgādina Latvijas kontūras. Savukārt, auss ejas bedrīte arī veidota kā stilizētas Latvijas kontūras, tikai spoguļattēlā – tā varētu būt tāda ezotēriskā “Iekšējā Latvija”. Kopēja un katram sava. Galu galā ir tik daudz iespēju pārdomāt vārdos “klausīties” un “dzirdēt, sadzirdēt” ietverto jēgu. Kaut vai atsaucot atmiņā padomju varas periodu un tolaik tik izplatīto “noklausīšanos” un tālāko “stučīšanu”.
No instalācijas pa kreisi atrodas rāmītis ar Lāčplēša tēlu. Par prototipu izmantots latviešu bokseris Mairis Briedis. Savukārt Melnā Bruņinieka lomā mākslinieks attēlojis slaveno smagā svara amerikāņu bokseri Maiku Taisonu. Instalācija kopā ar neliela izmēra gleznām veido vēstījumu - Lāčplēša ausi kā sakrālu nacionālās pašapziņas simbolu, kas nav zaudējis savu mītīsko auru arī mūsdienās. Sakralizācijas iespaidu paspilgtina arī četras tāda paša izmēra (25x25 cm) gleznu piramidāls izvietojums uz galda un melnas krāsas pārklājs ar izšūtām sarkanām rozēm priekšplānā. Gleznās attēloti Mozus, Garlībs Merkeļis, auseklītis, kas veidots no slilizētām austiņām un “Visu dzirdošā auss”, veidojot alūzijas ar citu sakrālu simbolu – “Visu redzošo Dieva aci”.
Gar malām atrodas gleznas no cikla “Transpozīcijas”, kurās mākslinieks mazliet citādā aspektā apspēlē mūsdienu jaunas sievietes vēlmi iegūt sabiedrībā atpazīstamu identitāti. Tās ir Francisko Goijas (1746–1828) populārās kompozīcijas “Kailā Maha” (1800) parafrāzes, jo Artūrs Berziņš attēlojis modeli tādā pašā pozā kā to redzam slavenā spāņu mākslinieka gleznā, bet mainās zīmīgas detaļas. Vienā kompozīcijā tas ir auskars ar uzrakstu “Latvijai ausīs jauna diena”. Otrā kompozīcijā par latviskas identitātes zīmi izmantota gaisīga šalle ar populāro Lielvārdes jostas ornamentu motīvu, kuru varam aplūkot arī līdzās kā instalāciju. Nākamajā variantā modelei par identitātes zīmi kļuvis T-krekls ar vārdu “Līga”, bet ceturtajā versijā tas ir tetovējums ar latvisku ornamentu.
Šai izstādei mākslinieks radījis arī kompozīciju, kurā redzama papīra lelle, kurai arī var pielaikot tērpus, atbilstoši savas identitātes izpratnei. Tas var būt gan mūsdienīgs apģērbs ar nacionālās kultūras elementiem, jeb sakomplektēts pēc jaunākās modes tendencēm, kādu valkā moderna jaunatne praktiski visā pasaulē.
Izejot no telpas pa kreisi atrodas vēl viena kompozīcija par auss tēmu. Te par ierosmes avotu kalpojis Vincenta van Goga pašportrets, kurā mākslinieks atainojis sevi ar auss apsēju. Savukārt, Artūrs Bērziņš šajā portretā attēlojis slaveno holandieti ar melnu ausaini galvā un tipisku senlatvieša sakšu ap pleciem. Vēl viens ierosmes avots tālākām pārdomām!
Aicinām jūs uz video lekciju ciklu par mākslas impresionismu dažādās valstīs. Lekcijas par jaunā laika māksliniekiem, kas uzsāka jaunas tendences mākslas vēsturē. Par saules gaismas ķērājiem un dzīru ēras dziedoņiem.
Stāsta mākslas kritiķe, mākslas padomniece Jūlija Osipova. Stāstījums krievu valodā.
Rakstnieks Henrijs Džeimss reiz sacīja: ”Ja vēlaties atrast amerikāņu mākslu, to atradīsiet Parīzē. Un, ja jūs to neatradīsiet, tad atradīsiet citas lietas Parīzē.” Amerikāņu mākslinieki patiešām iebruka Francijas galvaspilsētā.
Vieni no pirmajiem amerikāņu māksliniekiem, kas gleznoja impresionistu stilā, bija Teodors Robinsons un Mērija Kasata 1880. gadu beigās, tieši pēc vizītes Francijā un tikšanās ar tādiem gleznotājiem kā Klods Monē. Viņi saskārās gan ar franču kustības sekotājiem, gan amerikāņu impresionisma pamatlicējiem, piemēram, Vilijamu Meritu Čeisu, Džonu Singeru Sardžentu, Frederiku Čaildu Hasamu un citiem.
Lekcijas laikā uzzināsiet:
- Kāpēc tieši sižetu izvēle kļuva par amerikāņu impresionisma galveno atšķirību.
- Kā pašmācītam māksliniekam izdevās vadīt Amerikas Mākslinieku biedrību un mācīt Nacionālajā Dizaina akadēmijā.
- Kurš bija draugos ar kausli Edgaru Degā un izstādījās Parīzes salonos.
- Kurš slepus iegādājās Kloda Manē un Edgara Degā darbus.
- Kurš bija pats slavenākais portretists Parīzē, bet visu pazaudēja, uzgleznojot sabiedrībā ievērojama cilvēka skandalozu portretu.
- Kurš kļuva par īstu “amerikāņu” impresionistu un īstenu pilsētas dzīves atveidotāju.a
Jūs gaida 5 interesantas video lekcijas par vispozitīvāko glezniecības virzienu – par impresionisma vēsturi Francijā, Spānijā, Krievijā un ASV.
Aicinām jūs uz video lekciju ciklu par mākslas impresionismu dažādās valstīs. Lekcijas par jaunā laika māksliniekiem, kas uzsāka jaunas tendences mākslas vēsturē. Par saules gaismas ķērājiem un dzīru ēras dziedoņiem.
Stāsta mākslas kritiķe, mākslas padomniece Jūlija Osipova. Stāstījums krievu valodā.
Monē, Manē, Renuārs, Sislē, Pisaro, Degā, Kaibots, Morizo... sarakstu ar pasaulslaveniem impresionistu māksliniekiem var turpināt vēl ilgi, taču minēt viņu sekotājus būtu vēl ilgāk.
Gandrīz visi krievu mākslinieki 19. un 20. gadsimtu mijā ir “saslimuši” ar impresionismu. Visi ievērojamākie avangarda mākslinieki – Mihails Larionovs, Natālija Gončarova, Kazimirs Malēvičs, Vasilijs Kandinskis – piedzīvoja aizraušanos ar impresionismu. Taču Krievijas mākslas vēsturē diez vai ir kāds cits mākslinieks kā Konstantīns Korovins, kurš visu mūžu palika uzticīgs impresionismam.
Lekcijas laikā uzzināsiet:
- Kāda ir būtiskā atšķirība starp krievu impresionismu un tā “zemniecisko” raksturu.
- Kā Repins un Poļenovs piedzīvoja impresionistu gleznotāju parādīšanos.
- Kurš kļuva par pirmo īsteno krievu impresionistu.
- Kas bija Serovins; un kāpēc Savva Mamontovs bija sajūsmā no viņa.
- Kas kopīgs “Meitenei ar persikiem” un caram Nikolajam II.
- Kāds Serova darbs ir iekļauts Parīzes Musée d'Orsay pastāvīgajā izstādē.
Jūs gaida 5 interesantas video lekcijas par vispozitīvāko glezniecības virzienu – par impresionisma vēsturi Francijā, Spānijā, Krievijā un ASV.
Aicinām jūs uz video lekciju ciklu par mākslas impresionismu dažādās valstīs. Lekcijas par jaunā laika māksliniekiem, kas uzsāka jaunas tendences mākslas vēsturē. Par saules gaismas ķērājiem un dzīru ēras dziedoņiem.
Stāsta mākslas kritiķe, mākslas padomniece Jūlija Osipova. Stāstījums krievu valodā.
Monē, Manē, Renuārs, Sislē, Pisaro, Degā, Kaibots, Morizo... sarakstu ar pasaulslaveniem impresionistu māksliniekiem var turpināt vēl ilgi, taču minēt viņu sekotājus būtu vēl ilgāk.
Spānijas izcilo impresionistu sekotāji bija ne tikai labi izglītoti – viņi mācījās vadošajās Eiropas galvaspilsētu mākslas skolās -, bet pa īstam arī mīlēja savu zemi. Tieši šī iezīme lika spāņu impresionistiem tā izcelties. Spāņi Mariano Fortuni, Santjago Rusijols, Ramons Kasass, Ignacio Zuloaga un, protams, Hoakins Sorolla ir ne mazāk svarīgi impresionisma pārstāvji kā viņu franču kolēģi.
Lekcijas laikā uzzināsiet:
- Kāpēc Mariano Fortuni kļuva par elku jauno mākslinieku vidū.
- Kurš kļuva par vienu no galvenajiem orientālistiem Eiropā.
- Kā Santjago Rusijols no spilgta impresionista kļuva par vienu no Katalonijas modernisma līderiem.
- Kam bija galvenā loma populārās mākslinieciskās kafejnīcas “Melnais kaķis” atklāšanā Barselonā.
- Kāpēc Ramons Kasass ir spāņu Gustavs Kaibots.
- Kurš kļuva par pirmo grafisko dizaineri un reklāmu plakātu autoru.
- Kurš no spāņu impresionistiem bija īpaši populārs Eiropā un Amerikā.
- Kāpēc Ignacio Zuloaga tiek turēts aizdomās par gleznu viltošanu krievu kolekcionāram Ivanam Ščukinam.
- Kāpēc viena no ielām Valencijā tika nosaukta par godu Hoakinam Sorolla jau viņa dzīves laikā.
Jūs gaida 5 interesantas video lekcijas par vispozitīvāko glezniecības virzienu – par impresionisma vēsturi Francijā, Spānijā, Krievijā un ASV.
Aicinām jūs uz video lekciju ciklu par mākslas impresionismu dažādās valstīs. Lekcijas par jaunā laika māksliniekiem, kas uzsāka jaunas tendences mākslas vēsturē. Par saules gaismas ķērājiem un dzīru ēras dziedoņiem.
Stāsta mākslas kritiķe, mākslas padomniece Jūlija Osipova. Stāstījums krievu valodā.
Monē, Manē, Renuārs, Sislē, Pisaro, Degā, Kaibots, Morizo... sarakstu ar pasaulslaveniem impresionistu māksliniekiem var turpināt vēl ilgi, taču minēt viņu sekotājus būtu vēl ilgāk.
Lekcijas laikā uzzināsiet:
- Kad un kā parādījās nosaukums “impresionisms”.
- Par pirmo veiksmīgo Kloda Monē gleznu.
- Par to, kā 30 gadus Monē praktiski katru dienu dīķa krastā uzstādīja molbertu; un kas no tā iznāca.
- Par impresionisma “Siksta kapellu”.
- Par to, ka Ogists Renuārs gandrīz nekļuva par operdziedātāju.
- Kāpēc sabiedrība asi uztvēra portretus, kuru autors bija Renuārs
- Kurš no māksliniekiem skaitījās impresionisma ”pelēkais kardināls“ un tajā pašā laikā glāba no bada nāves citus gleznotājus.
- Ar ko konsultējās Klods Monē, veidojot savu dārzu Givernijā.
Jūs gaida 5 interesantas video lekcijas par vispozitīvāko glezniecības virzienu – par impresionisma vēsturi Francijā, Spānijā, Krievijā un ASV.
Aicinām jūs uz video lekciju ciklu par mākslas impresionismu dažādās valstīs. Lekcijas par jaunā laika māksliniekiem, kas uzsāka jaunas tendences mākslas vēsturē. Par saules gaismas ķērājiem un dzīru ēras dziedoņiem.
Stāsta mākslas kritiķe, mākslas padomniece Jūlija Osipova. Stāstījums krievu valodā.
Monē, Manē, Renuārs, Sislē, Pisaro, Degā, Kaibots, Morizo... sarakstu ar pasaulslaveniem impresionistu māksliniekiem var turpināt vēl ilgi, taču minēt viņu sekotājus būtu vēl ilgāk.
Lekcijas laikā uzzināsiet:
- Kad tieši, kur un kurā laikā radās impresionisms.
- Kas ir mākslinieki – impresionisti un kas īpašs ir viņu stilā.
- Kurš bija pats nozīmīgākais impresionists un kāpēc viņš bēga no šī titula kā no uguns.
- Kas norisinājās Francijā tāds, ka 1880.gadā tur parādījās tik daudz impresionistu.
- Kāpēc Kloda Monē laikā vārds “impresionisms” skaitījās kā apvainojums.
- Kurš un kā atklāja impresionisma noslēpumus Holandē, Anglijā un Spānijā ilgi pirms izslavinātiem franču māksliniekiem.
- Bez kā noteikti neiztikt impresionisma gleznojumos.
- Kas ir neoimpresionisms un ar ko tas atšķiras no post-impresionisma
Jūs gaida 5 interesantas video lekcijas par vispozitīvāko glezniecības virzienu – par impresionisma vēsturi Francijā, Spānijā, Krievijā un ASV.
Привязка к событию:
01.06.2021
Детальный текст:
31.05.2021.
Kultūras centrs Grata JJ un mākslas galerija MuseumLV ar prieku paziņo savas darbības atsākšanu. Galerija ver savas durvis apmeklētājiem, sākot no 1. jūnija, pēc iepriekšēja pieraksta.
Lūgums apmeklētājiem pieteikt savu apmeklējumu savlaicīgi. To var darīt zvanot uz tālruni 670 16 602, rakstot e-pastu uz info@museumlv.com vai sūtot ziņu lietotnē WhatsApp (254 09 000).
Biļetes var iegādāties “Biļešu Servisā” vai norēķinoties uz vietas galerijā. Piedāvājam divas izstādes – D. Lūses personālizstādi “Saliktais laiks” un izstādi – pārdošanu “100 darbi – 100 autori”.
Galerija atsāk savu darbību ar mākslinieces Ditas Lūses personālizstādi “Saliktais laiks”, kas galerijas telpās tika atklāta pagājušā gada oktobrī. Neilgi pēc tās atklāšanas valstī tika izsludināta ārkārtas situācija, un galerijai bija uz laiku jāpārtrauc sava darbība. Šobrīd MuseumLV komanda sniedz iespēju apmeklētājiem redzēt mākslinieces darbus klātienē, kas būs apskatāmi turpmāko nedēļu laikā.
Par D. Lūses izstādi “Saliktais laiks”:
Līdzīgi kā ožas atmiņa, kas visilgstošāk saglabājas cilvēka prātā un ļauj izjust smaržas, balstoties uz atmiņām par reiz piedzīvoto, tāpat reizēm arī redzamais attēls rada līdzīgu impulsu - skatoties uz kādu vizuālu liecību, tu domās tiec aizrauts citā laikā un vietā, un ieraugi savā iztēlē pavisam citu ainu vai notikumu un aizmaldies domu labirintos.
Vēstules un to rakstīšana un saņemšana ir attiecību forma, kas mūsdienās ir gandrīz pilnībā izzudusi, taču tā ir paliekoša attiecību liecība – kaut kas tāds, ko mūsdienu attiecības nespēj atstāt taustāmā formā. Vēstules ir arī apliecinājums laikam, ko viens cilvēks velta otram, tas ir kaut kas tāds, ko mūsdienās nedaram, mēs savu laiku daudz mazāk veltam otram cilvēkam. Mūsdienu saziņa ir īsa, fragmentēta, nerūpīga, mazlaikietilpīga un tas bieži vien kļūst par apgrūtinājumu attiecību kopšanai un izbaudīšanai.
Izstādes centrālais tēls ir attiecības, to atstātās liecības, kuras joprojām aktīvi ietekmē pēcnācējus. Varbūt ir būtiski un skaisti reizēm apstāties un paskatīties uz divu jaunu cilvēku mīlestību vai dzīves līkločiem caur viņu atstātām liecībām – vēstulēm un fotogrāfijām, kas laika zoba apdzeltējušas, tomēr mūs iespaido un parāda, no kurienes mēs nākam un kas mēs esam?
Izstādes iedvesmai izmantotas autentiskas vēstules un fotogrāfijas no ģimenes arhīva.
Laipni lūgti galerijas telpās! MuseumLV strādā no otrdienas līdz sestdienai.
Foto Dita Lūse. Vēstules. 2020, audekls, eļļa, 120 х 160 cm
Ekspozīcija ir skatāma MuseumLV galerijas pirmajā stāvā.
Otrajā stāvā ir skatāma patstāvīgā izstāde - pārdošana “100 darbi – 100 autori”
Ieejas maksa 5 eiro pieaugušiem, 2 eiro – bērniem, studentiem, pensionāriem.
14. maijā kultūras centra Grata JJ galerija MuseumLV uzsāk jauno sezonu ar mākslinieces Kristīnes Rubenes personālizstādi galerijas skatlogos filiālē Ausekļa ielā 5.
Ar mākslinieku daiļradi, kuri veltījuši savu radošo dzīvi pilsētai un tās iedzīvotājiem, galerijas MuseumLV komanda sniedz savu ieguldījumu optimisma uzturēšanā un vēlas dāvināt visiem, kuri dodas savās ikdienas gaitās vai vienkārši pastaigājas skaistuma meklējumos, gaišu skatu nākotnē caur mākslas piedzīvošanas prieku. Galerijas MuseumLV filiāle atrodas ēkas pirmajā stāvā un tai ir astoņi 3m augsti skatlogi, vērsti uz Ausekļa ielas pusi. Šī iela ir aktīva līnija Rīgas vēsturiskajā Klusajā centrā, kur tā savieno parkus un kultūrvēsturiskus apskates objektus. Pateicoties īpašam nakts apgaismojumam, mākslas darbi būs aplūkojami arī diennakts tumšajā laikā.
Pati māksliniece savas izstādes ideju raksturo šādi:
“BALTS. Viss iesākas ar pienu. Dzīvības sākums. Bez piena mēs nevaram ienākt un palikt šai pasaulē. Piena upes un ķīseļa krasti.
SARKANS. Mūžīgi zemeņu lauki. Nevainīgs prieks un laime. Tveicīga vasara un salda smarža.
PELĒKS. Galds. Es gribētu ticēt, ka tieši galds mūs veido par labākiem un gudrākiem cilvēkiem. Galds nodala no mežonīgā, ātrā, steidzīgā. Galds prasa laiku. Pie tā sēž, ietur maltīti, sarunājas, domā un raksta. Galds vieno un paceļ.”
Tā kā nav zināms, kad tiks samazināti ierobežojumi un būs atļauts atvērt apmeklētājiem kultūras iestādes, MuseumLV un Grata JJ komanda uzskata, ka izstāde skatlogos ir lieliska, epidemioloģiski droša alternatīva. No ierobežojumiem nogurušajai sabiedrībai ir nepieciešams pozitīvs vēstījums un prieks, bet māksliniekiem – iespēja to nodot mums caur savu mākslu.
Ekonomiski atbalstot māksliniekus, galerija atsakās no tradicionālā pašas galerijas uzcenojuma un aicina ikvienu, kam nav vienaldzīgs Latvijas mākslinieku liktenis, atbalstīt viņus un iegādāties gleznas par iespējami zemāko autoratlīdzības cenu, kurai pieskaitīti minimālie galerijas ekspluatācijas izdevumi 10% apmērā no autora honorāra.
Pat šodien, pašreizējā stingro ierobežojumu situācijā, mēs strādājam attālināti tāpēc, lai maksimāli palielinātu palīdzību, pieņemam maksājumus caur banku un nogādājam nopirkto darbu līdz pircēja durvīm.
Visa informācija, fotogrāfijas un darbu cenas ir pieejamas galerijas mājas lapā.
Ekspozīcija katru mēnesi tiks atjaunināta un papildināta.
Savukārt galerijas pirmais stāvs tiks atvērts pēc lokdauna beigām ar Ditas Lūses personālizstādi, tai darbojoties ierastajā personālizstāžu režīmā.
Izvēlamies mājas lapā, maksājam caur internetbanku, saņemam ar piegādi uz mājām.
M.t.: 25409000
Cienījamie kultūras centra GRATA JJ galerijas MuseumLV kolēģi un draugi! Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ esam nolēmuši pēc iespējas vairāk pasargāt jūs un sevi, tāpēc, neskatoties uz visām oficiālajām atļaujām, pēc vairāku nedēļu ilgām šaubām tomēr nolēmām uz vienu mēnesi pārtraukt galerijas darbu un atlikt visus plānotos pasākumus un aktivitātes. Decembrī turpināsim demonstrēt Ditas Lūses personālizstādi “Saliktais laiks” ekspozīcijas telpā pirmajā stāvā, kā arī kultūras centra GRATA JJ otrajā stāvā atklāsim pirmsziemassvētku izstādi - izpārdošanu “100 autori - 100 darbi”. Aptuvenais darbības sākuma datums tiek plānots 1. decembris. Tiekamies decembrī, palieciet veseli un optimistiski!
Античные и византийские мотивы в древнерусском искусстве. Древний Новгород и Псков XI-XIII вв. Феофан Грек (ок. 1340 – после 1405), Андрей Рублев (1360/1370 – 1427/1430) и Дионисий (ок. 1440 – после 1502/1503).
Привязка к событию:
24.11.2020
Детальный текст:
24.11.2020; 18:45
Америка – «вирус импрессионизма». Творческая группа «Десять американских художников» (The Ten), Джон Сарджент, Мэри Кассат, Уильям Меррит Чейз, Джулиан Олден Уир.
Привязка к событию:
03.11.2020
Детальный текст:
03.11.2020; 18:45
Франция – родина импрессионизма. Главные художники направления – Эдуард Мане, Клод Моне, Огюст Ренуар, Эдгар Дега, Альфред Сислей, Камиль Писсарро, Фредерик Базиль и Берта Моризо - их влияние на развитие живописи и формирование индивидуального стиля.
Galerija MuseumLV aicina uz plenēru 10.08.
Rita Pranča. Personālizstāde "Quattuor Viris".
Galerija MuseumLV aicina uz plenēru 27.07.
Galerija MuseumLV aicina uz plenēru 13.07.
Artūrs Bērziņš. Personālizstāde "Latvijai ausīs jauna diena"
#5 VIDEO lekcija. Impresionisms Amerikā. “Amerikāņu impresionisma daudzās sejas”
#4 VIDEO lekcija. Impresionisms Krievijā. “Ceļojums no reālisma līdz modernismam”
#3 VIDEO lekcija. Impresionisms Spānijā. “Saules gaismas ķērāji”
#2 VIDEO lekcija. Impresionisms Francijā. “Gaismas meklējumos”
#1 Vispārīgā VIDEO lekcija. “Jaunā laikmeta mākslinieki. Dzīves dziedoņi.”
Galerija MuseumLV ver savas durvis apmeklētājiem no 1. jūnija.
Kristīne Rubene. Personālizstāde "Balts, Sarkans, Pelēks"
Pastāvīgā izstāde - pārdošana "100 darbi - 100 autori".
