Personālizstāde. Jūlija Eresko. "SOS. Dzīvei ir nozīme"
Детальный текст:
Personālizstāde. Jūlija Eresko. "SOS. Dzīvei ir nozīme"
28.10. 2022. - 11.01.2023.
Mūsu saiknes ir pārrautas, zaudētas pagātnē,
Mūsu saknes ir sagrautas, izrautas, pamestas,
Visi sapņi ir zuduši soctīklu pinumos,
Mūsu bērni ir aizmirsti,
Laikam plūstot ir sagrautas pilsētas.
Nevaram atsaukt atmiņā dzimtas sākumu,
Nevaram vērot vakara debesu skaistumu,
Sajust siltos vējus ķermenī,
Nevaram lasīt pagātnes nostāstus, pasakas.
Kur noglabāts mūžības nākotnes noslēpums?
Par ko tapsim, kam labo glabāt atmiņā?
Par pīšļiem pārvērtīsies jēga bezgalības tukšumā,
Viss atdursies vējiem kritušo eņģeļu Zemē.
Mūsu jūtu un domu, un spēku avots,
Kur pulsē mīla, ticība, labais un vēlme,
Tam virsū nāks visums bez dvēseles postīt,
Dzīvei ir nozīme, kad esam dzīvi,
Kad Visi ir dzīvi.
JJ (Jūlija Eresko)/ 2022
(tulkojums: Irēna Petrova un Ilmārs Zvirgzds)
SOS. Dzīvei ir nozīme
“Es tveru Tagadni kā artefaktu, iekļaujot to Nākotnē un piedāvāju aplūkot ainu, kurā dotajā vienādojumā vienīgais izdzēstais mainīgais ir cilvēks. Cilvēks, kas kļuvis par artefaktu.
Nenoraidot Tagadni, neveidojot jaunu realitāti, es aicinu ielūkoties ticamā Nākotnē un novērtēt zaudējumu – tās civilizācijas unikalitāti, kura radījusi zinātni un reliģiju, mākslu un medicīnu, tehnoloģijas un sportu... Civilizācijas, kuras pastāvēšana šobrīd lielā ātrumā tuvojas nepārdomātas pašiznīcības solim.
Es piedāvāju veidot savu viedokli par katra cilvēka dzīvības vērtību, par mūsdienu civilizācijas eksistences vienreizīgumu un sasniegumiem, un, balstoties uz pieredzi un pagātnes mantojumu, izvēlēties virzību uz dzīvību. Katrai dzīvībai ir nozīme. Ikvienai dzīvei ir vērtība. Any life matters now.”
Izstāde “SOS. Life matters” ir izvietota galerijas MuseumLV divos stāvos.
Galerijas pirmā stāva zālēs apskatāmas gleznas, kas tapušas dažādās tehnikās, izmantojot gan klasiskus, gan mūsdienu materiālus, kā arī JJ oriģinālie video darbi un objekti, kas tapuši sadarbībā ar neona meistaru Jāni Brolišu. Viens darbs no izstādes ir veltīts draugam Dinai Zuzānei.
Otrajā stāvā, turpinot tēmu, “SOS. Dzīvei ir nozīme”, autors prezentē instalāciju “Cilvēku pamesta pilsēta”, kuru atbalstīja simtiem Rīgas bērnu ar saviem zīmējumiem, kā arī savu darbu galerijā ir radījis ielu grafiti mākslinieks KIWIE. Katram viesim ir iespēja kļūt par šī projekta līdzautoru, atstājot savu tēlu uz sienas kā piemiņu par uzturēšanos šajā nosacītās pilsētas daļā.
Izstādes skaņu dizains – Iļja Kaļiņins. Tekstu lasa –Mihaila Čehova Rīgas teātra aktrise Tatjana Lukašenkova. Dzejoļa autore krievu valodā Jūlija Eresko, tulkojums – Ilmārs Zvirgzds, Irēna Petrova. Tekstu tulkojums – Dita Lūse. Video darbi – Jūlija Eresko un Aleksandrs Veingarts.
CV
Jūlija Eresko (JJ) mākslas izglītību ieguvusi Bostonas Mākslas institūtā, kā arī Rīgas Dizaina koledžā un Britu Mākslas akadēmijā Romā glezniecības un grafikas specialitātē. Viņa strādāja vizuālās mākslas jomā, kā arī izstrādāja interjera dizainu, mēbeļu dizainu. Piedalījusies daudzās izstādēs gan Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, gan ārpus Latvijas. 2017. gadā Rīgā un Šveicē nodibinājusi kultūras centru Grata JJ un galeriju MuseumLV, bet 2018. gadā – Grata Art Foundation. Viņa ir autors un scenogrāfs dažādiem galerijas MuseumLV projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, līdz pat šai dienai vada galeriju un kultūras centru Grata JJ.
Pateicība par radošo ieguldījumu un atbalstu: Irēnai Bužinskai, Laurai Tučai, Jānim Pūgam, Kristīnei Martinovai, Didzim Grodzam, Jevģenijai Šafranekai, Jānim Brolišam, Aijai Rullei; kā arī par tulkojumu Ditai Lūsei, Irēnai Petrovai, Ilmāram Zvirgzdam.
Prese:
KDi.lv
VS.lv
titanium.lv
lsm.lv
zerkalo.lv
baltic.news
rus.jauns.lv
lr4.lsm.lv
lnkba.wordpress
la.lv
Artterittory
KDi.lv
Video:
8TV Latvija
LTV Kultūras ziņas
Izstādes virtuālā tūre
Personālizstāde. Jevgēnijs Mermans “Bilžu atlants”.
Детальный текст:
Personālizstāde. Jevgēnijs Mermans “Bilžu atlants”.
26.08.2022. – 15.10.2022.
Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, Se.: 11:00 – 17:00
Konteksts
Jevgēnijs Mermans ir ukraiņu izcelsmes mākslinieks, kurš šobrīd mitinās Izraēlā. Šī ceļojošā izstādē līdz Rīgai, ceļojusi caur Kijevu un Viļņu. Izstādi veido lielformāta gleznas, kuru tapšanu iedvesmojis ilustrēts ģeogrāfijas atlants, kurš vairākkārt publicēts Leipcigā 19. gs. beigās un 20.gs. sākumā. Kopā ar ainavām un dabasskatiem, ilustrācijas ataino valstu pamatiedzīvotājus, salas, tuksnešus un kalnus no dažādām pasaules vietām, detalizēti atklājot ķermeņa un galvaskausa uzbūvi, sejas pantus un mīmiku dažādām cilvēku rasēm un to nacionālajai piederībai, raugoties no vācu pētnieka perspektīvas, impērijas norieta un nacionālistiskās nacistu kustības dzimšanas laikā. Mākslinieka Mermana eļļas gleznas seko ilustrācijām, kuras aplūkojamas atlanta otrajā daļā, kas veltīta ne – eiropeiskajām valstīm, liekot uzsvaru uz konkrētiem attēliem, kas pamodināja māksliniekā ziņkāri: cilvēki no dažādām kultūrām un piederības, šo zemju fauna un flora.
Mermana izvēle, lietot mazos, monohromatiskos zīmējumus, kuri attēloti grāmatā, piešķirot tiem lielu, krāsainu interpretāciju, ir izaicinoša nostāja. Viņa darbos Ir grūti atrast lokālas atsauces, kā piemēram tas ir pašreizējā gleznu sērijā, kur viņš atsaucas uz Eiropas glezniecību (vai ilustrāciju). Tajā pašā laikā, attēlu izvēle var nebūt pilnība nejauša, iespējams saistīta ar mākslinieka biogrāfiju un ģeo – politisko realitāti. Viņa pielietotais darbības princips šeit atgādina populārās mūzikas aranžijas jeb cover praksi vai vecu filmu reproducēšanu, ar kuras palīdzību viņš piesavinās oriģinālās ilustrācijas un “ietērpj” tās jaunā, personiskā un mūsdienīgā izskatā. Ar šo procesu attīstās diskusija par varas attiecībām starp dominējošo kultūru un kontrolēto kultūru, ko veidojis simtiem gadu ilgs koloniālisms. Diskusiju pastiprina attēlu izvēle no šī atlanta sējuma, kas, kā minēts, attiecas uz to, ko eiropieši dēvē par “trešo pasauli”. Mermana gleznas uzsver disonansi starp rietumu apbrīnu par “cildeno mežoni” un šo “mežoņu”
okupācijas un ekspluatācijas vēsturi un atgādina, kā vēstures gaitā un līdz pat mūsdienām bailes no svešā un nezināmā pārvēršas naidā un vardarbībā.
Pēdējo mēnešu laikā šīs debates un pārdomu naratīvs ir kļuvis aktuāls, ņemot vērā Krievijas izvērsto agresiju pret Ukrainu un tās pilsoņiem. Krievijas vara, kura kā ar lāča tvērienu stipri ieskāva Austrumeiropas valstis gandrīz visu 20.gs, cīnās, lai atteiktos no kultūras un ekonomikas kontroles pār bijušo Padomju Savienību, un ir pasludinājusi Ukrainu par daļu no Krievijas, bet tās pilsoņus par krieviem. Ukrainas neatkarību un atgriešanos pie sākotnējās kultūras un valodas Krievijas hegemonija uztver kā sacelšanos , bet tuvošanos rietumu valstīm kā draudus Krievijai. Mermana gleznās apspriestais dominēšanas un kontroles jautājums tāpēc nav vēsturisks jautājums, tas ir laikmetīgs un aktuāls un skar personiski mākslinieku, viņa dzimteni, ģimeni un draugus. Jevgēnijs Mermans uz atlantu raugās ar gleznotāja acīm, viņš tikai atsaucas uz zīmējumiem un ignorē vāciski rakstīto tekstu, ko viņš nespēj izlasīt. Viņa gleznieciskā maniere šajā darbu sērijā ir mazāk rūpīga un mazāk reālistiska salīdzinājumā ar atlanta izdevuma ilustratoru. Viņš izvēlas sev, kā gleznotājam interesējošas tēmas un kompozīcijas, ik pa laikam vienā gleznā, apvienojot dažādas ilustrācijas vai tikai atsaucoties uz kādu nodaļu no orģinālās ilustrācijas. Rezultātā ir tapusi ļoti krāsaina gleznu sērija, ko raksturo ātri un izteiksmīgi otas triepieni, kas piešķir jaunu un papildinātu dzīvi vecajai pasaulei, ko 20.gs. lielie vēsturiskie un traumatiskie notikumi ir mainījuši līdz nepazīšanai.
Izstāde tapusi ar dāsnu Kijevas un Viļņas “Tsekh” laikmetīgās mākslas galeriju atbalstu.
Kurators: Ilans Wizgans
BIO
Izglītība
1985-1987 — Kijevas mākslas skola. Tēlotājmākslas nodaļa. Ukraina. 1989-1990 — Kijevas Tēlotājmākslas akadēmija. Ukraina. 1996-1998 — Vizuālās mākslas skola. (SVA). Videomāksla un saistītie mediji. Ņujorka,
ASV.
Selektīvas izstādes un projekti
2021 – “Mākslas sargi”. Citronu rāmju galerija. Telaviva (solo izstāde) 2020 – “Inneroutfuture” – īpašs projekts. Nulobaz galerija. Telaviva. Izraēla (solo izstāde) 2019 – “Bilder Atlas 1”. Tsekh galerija. Kijeva. Ukraina (solo izstāde)
2019 – “Teritorijas” .MACT / Museum and Center of Contemporary Art, Ticino, Šveice. (grupu izstāde)
2016 — "Morte Faschismus. Morte Kommunismus". HKHTC, Honkonga. (solo izstāde) 1998 — Telhai muzejs. Augšgalileja, Izraēla. (grupu izstāde) 1997 - "Pēdējais varonis". Galerija Kamera neskaidra. Telaviva, Izraēla. (solo izstāde) 1996. gads — projekts “Stacijas pārveide”. Telaviva, Izraēla. (grupu izstāde) 1995 — "Par garīgo mākslā. V. Kandinskis", Jeruzalemes pilsētas galerija. (solo izstāde) 1995. — "Sapņi par Puntu", Sāras Konforti galerija. Telaviva, Izraēla. (solo izstāde)
Apbalvojumi
2019. gads — 1. balva 33. Kioto mākslas festivālā, starptautiskā žūrijas mākslas izstāde, Japāna.
Selektīvas mākslas darbu kolekcijas
Jeruzalemes pilsētas kolekcija.
Honkongas holokausta un tolerances muzejs.
MACT / Laikmetīgās mākslas muzejs un centrs, Tičīno. Šveice.
Citi resursi internetā:
Galerija MuseumLV Labdarības projekts GRATA BALVA 2022 “#iluzorā #realitāte” Ukrainas bēgļu atbalstam.
Детальный текст:
Labdarības projekts GRATA BALVA 2022 “#iluzorā #realitāte” Ukrainas bēgļu atbalstam
26.08.2022. – 15.10.2022.
Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, Se.: 11:00 – 17:00
GRATA BALVA ir starptautisks projekts, kas ir kļuvis par galerijas MuseumLV un kultūras centra Grata JJ tradīciju, ik gadu aicinot profesionālus māksliniekus radīt oriģināldarbus, tā veicinot jaunradi. Projekta mērķis ir nodrošināt platformu māksliniekiem savstarpējai radošai komunikācijai un pieredzes apmaiņai, kā arī iepazīstināt plašāku auditoriju ar mākslinieku daiļradi. GRATA BALVA 2022 vizuālās mākslas konkurss šogad noris īpašā formātā – kā labdarības konkurss. Visi līdzekļi, kurus kultūras centra GRATA JJ galerija MuseumLV iegūs pārdodot konkursa darbus, tiks novirzīti kā materiālā palīdzība Ukrainas bēgļiem Latvijā.
Katru gadu konkursa organizatori izvēlas konkursa tēmu, šogad tā ir “#iluzorā #realitāte”. Ikdienā mēs radām realitāti, kuras pamatā ir mūsu pašu ilūzijas. Mūsdienu pasaules realitāte, pašai pastāvīgi mijiedarbojoties, iznīcinot un radot jaunus apstākļus, izsit mūs no personīgajām, mūsu būtībai pakārtotajām telpām un iemet mūs pasaulē, kas sastāv no sabiedrības vēlmēm un ilūzijām. Radošā iluzorā telpa ir īpaša pasaule, kas pieder katram no mums, atspoguļojot mūsu uzskatus, gaumi, raizes, skaistuma izjūtu, cerības un sapņus. Radošā iluzorā telpa – tā ir īpaša pasaule, kurā mēs eksistējam paralēli reālajai pasaulei.
GRATA BALVA vizuālajā mākslā ir divas naudas prēmijas - katra 500 EUR. Visi MuseumLV galerijas ieņēmumi no šo darbu pārdošanas, ieskaitot pirmo no divām galerijas balvām 500 eiro apmērā, tiks ziedoti «Young Folks Lv», https://youngfolks.lv/
kuru entuziasti strādā 24/7 tieši uz vietas (stacijā un autoostā) ar ienākošajiem tranzīta ukraiņu bēgļiem. Otrās prēmijas likteni nosaka izstādes apmeklētāju balsojums. Tādā veidā organizatori cer panākt lielāku sabiedrības interesi par vizuālo mākslu un tās procesiem, kā arī piesaistīt radošajai videi plašāku auditoriju. Lai nodrošinātu pēc iespējas godīgu skatītāju balsojumu, visi darbi tiek izstādīti ar numuriem, bez autoru vārdiem. Balsošana noris klātienē visu izstādes laiku, kā arī galerijas MuseumLV mājaslapā.
Naudas balva izstādē ir stimulējošs faktors, kas dod svarīgu atbalstu radošajai darbībai un ir mākslinieka darba novērtējums. Izstādes laikā visi darbi tiek piedāvāti pārdošanai interesentiem. Par iepriekšējo gadu nominantiem un uzvarētājiem jau ir kļuvuši Juris Ģērmanis, Aleksejs Naumovs, Dita Lūse, Vadims Markevičs, Linda Kozule, Anita Paegle un Ilze Muceniece-Adamaite. Visa informācija par labdarības fondu GRATA atrodama šeit https://museumlv.com/about_us/, fonda GAF “Art helps vision” labdarības izstāde un “Art helps vision” labdarības izsole.
GRATA BALVA konkursa izstādes:
"Mistērija. Rituālā māksla"
"Spēka avots"
“#artefakts #piektācivilizācija”
Mākslas darbu katalogs
Citi resursi internetā:
epadomi.lv
Diena.lv
e360.lv
titanium.lv
rus.lsm.lv
rus.jauns.lv
Файлы:
Download
Galerija MuseumLV un kultūras centrs Grata JJ svin 5 – gadu jubileju
Детальный текст:
5 gadi – 50 izstādes – 140 pasākumi – 1892692 mājaslapas apmeklējumi
Kultūras centra Grata JJ un mākslas galerijas MuseumLV tapšanas pamatā ir ideja par mūsdienu Latvijas sabiedrības apvienošanu un izglītošanu un to Latvijas mākslinieku atbalstu, kuru karjera ir veidojusies jau pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas.
Galerijas interešu lokā ir gan tie laikmetīgās mākslas pārstāvji, kuru radošā darbība bāzējas klasiskajās Eiropas kultūras vērtībās, gan arī tie mākslinieki, kuru radošā izpausme ir novatoriska un pārsniedz vispārpieņemtās robežas.
Galerija MuseumLV organizē gan grupu izstādes, gan arī personālizstādes, kas ilgst aptuveni mēnesi - četras nedēļas. Dažkārt galerijā ir iespēja apskatīt trīs dažādas izstādes vienlaikus. Piecu gadu laikā notikušas 50 izstādes, 90 lekcijas un 30 meistarklases. Mājaslapas skatījumu skaits pārsniedz vienu miljonu astoņsimt tūkstošus.
Kultūras centrā iekļaujas arī labdarības fonds "Grata Art Charitable Foundation", izglītības programma "Akadēmija GRATA" un ikgadējais vizuālās mākslas konkurss "Grata Balva".
Lielu popularitāti mākslinieku vidū ir iemantojusi gadskārtējā konkursa izstāde "Grata Balva". Šajā konkursā ir divas nominācijas: galerijas MuseumLV piešķirtās balvas mērķis ir vecākās paaudzes mākslinieku atbalsts, bet skatītāju simpātiju balva sniedz iespēju atklāt jaunus talantus.
Visi autori, ar kuriem sadarbojamies, ir profesionāli mākslinieki, daudzu darbi ir apskatāmi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī citos nozīmīgos Latvijas un pasaules muzejos.
Esam pievērsušies arī interešu izglītības projektiem – organizējam iknedēļas lekcijas mākslas vēsturnieku vadībā; veidojam video sižetus par izstādēm un dokumentālās filmas par mūsdienu latviešu māksliniekiem galerijas Youtube kanālam https://youtube.com/channel/UCoUIcssPBmdjrpc6Sz-_Eqw; piedāvājam mākslinieku meistarklases, tiešraides; ikvienam interesentam pieejamas diskusijas par mākslā aktuāliem tēmatiem ar mākslas kritiķu un mākslinieku dalību, radošas mākslas nodarbības pieaugušajiem un bērniem, dzejas vakari, koncerti, teātra uzvedumi, dokumentālo filmu seansi un daudzas citas izglītojošas aktivitātes. Nodarbības vada profesionāli mākslas vēsturnieki un kritiķi, kuru darba vietas ir gan Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, gan Latvijas Mākslas akadēmija, gan Latvijas Zinātņu akadēmija - augstu akadēmisko grādu īpašnieki.
Draugi, jūs varat uzdot jautājumu - kāpēc mūsu darbība ir tik intensīva? Projekts MuseumLV mums nav spēle, nav darbs, bet gan mūsu radošās dzīves piepildījums. Tā ir mākslinieka dzīve un vēlēšanās tajā dalīties ar visiem, kas ir gatavi to saņemt.
Mēs pateicamies mūsu apmeklētājiem, viesiem, māksliniekiem, mākslas pasaules darboņiem un visiem, kuri nav vienaldzīgi pret radošiem cilvēkiem, kuri piedalās galerijas aktivitātēs un atbalsta mūs ar savu līdzdalību un uzmanību 5 gadu garumā. Galerijas MuseumLV un kultūras centra Grata JJ komanda vēl visiem veselību, labklājību un mieru.
Jānis Deinats. Laiki. Tik salda.
Детальный текст:
Personālizstāde. Portreti fotogrāfijās “Jānis Deinats. Laiki. Tik salda.”
26.05. - 9.07.
Laiki atstāj pēdas sejās. Katrā sejā savas. Tā rodas portreti. Laiki mainās. Portreti paliek. Kā starplaiki.
Ir vēl ekspozīcijas laiki. Gaismas daudzums, kas parādās sejās. Tiek fiksēta gaisma cilvēkā.
Vai tās trūkums. To rādīs laiki. Ir radoši laiki, politiski laiki, juku laiki, nelaiki.
Portreti neklusē, jo tajos ir laiki.
Izcilais fotogrāfs Jānis Deinats fotografē kopš 1989. gada, pazīstams kā ievērojams portretists, kuram līdz šim portretu izstāde tā īsti nav bijusi.
J.Deinata fotoportreti ir sava laikmeta vizuālā liecība. Izstādē LAIKI. TIK SALDA. būs redzami vairāk nekā 70 Latvijā pazīstamu cilvēku portreti – tie ir daudziem zināmi ļaudis - politiķi, sportisti, mūziķi, dzejnieki, aktieri. Kaut gan, būsim godīgi, šī ir arī izstāde par aizmiršanu un pat ja šodien tajā ienāktu mūsdienu jauniešu grupa, tad lielais vairums no viņiem jautātu, kas ir visi šie “onkuļi “un “tantes”. Bet vēl pēc gadiem divdesmit? Pazīstamība mūsdienās ir ātri pārejoša neatpazīstamībā.
Izstāde mākslas galerijas MuseumLV telpās aizņems 2 stāvus. Viena no telpām būs veltīta izcilajai Nacionālā teātra aktrisei Elzai Radziņai. Meklējot savā arhīvā attēlus izstādei, šī gada februārī J.Deinats atrada deviņdesmito gadu sākumā izfotografētu filmu, kurai attīstīšanas laikā sabojājās emulsija. No šis filmas (kura bija ražota rūpnīcā SVEMA Šostkā, Ukrainā) iegūtie attāli bija ārkārtīgi spēcīgs pārsteigums. Vēl spēcīgāku iespaidu radīja fakts, ka Elza Radziņa ir dzimusi 1917.gadā Pirmā Pasaules kara latviešu bēgļu ģimenē Harkivā, Ukrainā.
Atsevišķā telpā būs skatāmi lielformāta (130x100m) attēli - fragmenti no autora foto sērijām FOTOGRAFĒJU ATTĀLINĀTI un FOTOGRAFĒJU. Sērijas, kas tapušas COVID -19 pandēmijas laikā, veido liecību par šo laiku un tā psiholoģisko tipoloģiju, vizuāli akcentējot sociālo attiecību “pārrautības” efektu un asi izjūtamo cilvēka mazuma sajūtu jaunās, nezināmās, ”lielās” pasaules vidū.
Izstāde “Jānis Deinats. Laiki. Tik salda” ir tapusi sadarbībā ar mākslas zinātnieci Diānu Barčevsku un scenogrāfi Annu Heinrihsoni.
Latvijas Radio 1
Rus.jauns.lv
LTV1 Kultūras ziņas
4. maijā galerija slēgta. Priecīgus valsts svētkus!
Galerijas darba laiks Lieldienās
Детальный текст:
14. aprīlī parastais darba laiks 11.00 - 19.00
15. aprīlī - brīvdiena
16. aprīlī - brīvdiena
17. aprīlī - galerija slēgta kā parasti
18. aprīlī - galerija slēgta kā parasti
19. aprīlī parastais darba laiks 11.00 - 19.00
Mary Zhang, Giorgia Zhang, Siqi Chen "On the Move"
Детальный текст:
Kopizstāde. Giorgia Zhang, Siqi Chen, Mary Zhang “On the move”.
13.04.2022. – 14.05.2022.
Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, Se.: 11:00 – 17:00
KUSTĪBĀ
Pārcelšanās uz citām valstīm ir balstīta uz brīvu izvēli, bet dažiem tā diemžēl ir nepieciešamība. Mūsu civilizācija visā savas attīstības vēsturē ir saskārusies ar migrācijas jautājumu, īpašu vietu šajā procesā ieņem bēgļu problēma, un šodien šī tēma mums ir kļuvusi vēl jūtīgāka.
Mūsdienās vairāk kā jebkad saskaramies ar jēdzienu “pasaules iedzīvotājs”. Šobrīd ļoti daudz cilvēku izvēlas studēt ārzemēs, ceļot un iepazīties ar jaunām citu tautu tradīcijām, pārcelties uz dzīvi citur, uzkrājot citu valstu kultūras pieredzi. Arvien biežāk tiek runāts par kultūras atšķirībām, par pieņemšanas nepieciešamību caur iesaistīšanos, līdzdalību un dzīvošanu kā empātijas formu, par iespējām paplašināt savu personību, pētot līdzības un atšķirības. Jēdziens “citāds” ir kļuvis par sarunu tematu ikvienā sabiedrībā, kur, protams, viedokļi par šo fenomenu joprojām dalās. Neapšaubāmi, tas ir saistīts ar to, ka kultūra visos laikos ir spēcīgākais identifikators gan indivīdiem, gan tautām. Bieži vien šis jautājums rada zināmu neizpratni sabiedrībā un, iespējams, bailes no kaut kā jauna, kas tiek uztverts kā apdraudējums vecajiem pamatiem un paaudžu tradīcijām, kas nostiprinātas zemapziņā.
Projekta autori spriež, ka šobrīd mums visiem ir jāvizualizē stāsti par cilvēku dzīvi ārpus dzimtenes, stāstus par cerību, par savstarpēju sapratni, par mīlestību pret cilvēkiem, neatkarīgi no tautības. Šis projekts ir par drosmi iet tālāk, par vēlmi būt kustībā, jo pasaule ir iespēju pilna. Mums visiem ir vajadzīgs draudzīgs padoms un sirsnīga līdzdalība, un šobrīd to cilvēku pieredze, kuri izvēlējušies dzīvi ārpus dzimtenes, kļūst par atbalstu tiem, kas atstājuši savu valsti.
Dr. Siqi Chen ir veltījusi vairākus pētījumus bēgļu bērnu jautājumam. Kā cilvēki pielāgojas dzīvei citā valstī un kā tas ietekmē cilvēka psihi, kāds atbalsts no malas ir nepieciešams... Par šiem un citiem jautājumiem tiks runāts izstādes laikā.
Izstāde ir veltīta 3 paaudžu ieskatiem un pētījumiem par mūsdienu sabiedrību. Jūs piedzīvosiet Z – paaudzes ieskatu par minoritāšu ikdienas dzīvi. Tiks piedāvāta Y paaudzes reprezentācija par plašiem pētījumiem, kas sakņojās instalācijās, video, fotogrāfijās un disertācijā, sasaistot faktus un indivīdus, lai atspoguļotu daudzveidīgu sociālo pieredzi nelielai sabiedrības grupai. Visbeidzot, X paaudzes izpratne par robežām starp dzīvi, sniegumu un reprezentāciju plašākā sociālajā struktūrā, kas tiks attainots ar glezniecības palīdzību.
Dr. Siqi Chen (1990) ir pētniece un arhitekte, kura dzīvo Berlīnē. Izstādes ietvaros, Siqi instalācijas, video, fotogrāfijas un intervences ir balstītas uz plašu izpēti, kas ir saistīti ar bēgļu bērnu dzīves aprakstiem mītnes zemēs, to psiholoģiskajām sekām, sociālo konfliktu mantojumu un to ilgstošo ietekmi uz globālo kapitālismu. Savā darbā viņa bieži saista faktus un indivīdus, lai atspoguļotu kādas nelielas sabiedrības daļas daudzveidīgu izdzīvoto sociālo pieredzi. Viņas mērķis ir doties uz jaunām vietām, lai sniegtu cilvēkiem ieskatu kopīgai pieredzei un paaugstinātai izpratnei.
Mary Zhang/Hongge Zhang (1967) dzimusi Ķīnā. Viņa ir izvēlējusies Rīgu par savām mājām. Hongge ir māksliniece un arhitekte. Pēdējo 20 gadu laikā viņa ir strādājusi pie tradicionālās Ķīnas vēstures, kaligrāfijas, antīko rakstu attēlošanas kombinācijās ar jaunām mākslas tehnikām. Mary Zhang aicinājums ir izprast Austrumu un Rietumu kultūru dažādību, palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem veidot labas attiecības ar ķīniešiem un pārvarēt plaisu starp abām tautām. Viņa aicina nebaidīties no kultūras atšķirībām un doties pretī saviem sapņiem, cienot un pieņemot tās valsts vērtības, kurā cilvēks atrodas vai nu savu tieksmju vai apstākļu dēļ.
Giorgia Chang/ Chang Zhang (2005) ir topošā režisore un māksliniece, Mary Zhang meita. Chang ilustrē Z paaudzes ieskatu par pasauli. Viņas video darbi atspoguļo minoritāšu ikdienas dzīvi no kultūras un reliģijas perspektīvas.
Izstādes “On the move” kurators: Laura Tuča
Citi resursi internetā:
titanium.lv
leta.lv
diena.lv
arterritory.com
rus.jauns.lv
LTV Kultūras ziņas
9.04. un 12.04. galerija slēgta
Детальный текст:
Saistībā ar ekspozīcijas maiņu galerijas otrajā stāvā, galerija 09.04. un 12.04. apmeklētājiem ir slēgta. Gaidīsim jau 13.04. uz jauno izstādi "On the Move".
Izstādes autori: Mary Zhang, Giorgia Zhang un Siqi Chen
Lekciju sērija MuseumLV galerijā "Lieliskie kolekcionāri un kolekcijas "
Детальный текст:
<p>
<b>Lekciju sērija MuseumLV galerijā "Lieliskie kolekcionāri un kolekcijas "</b>
</p>
<p>
Uzsākam jaunu lekciju kursu galerijā MuseumLV. Kā vienmēr aicinām tikties ar mūsu lektori Jūliju Osipovu otrdienu vakaros, lai iepazītu aizraujošo mākslas pasauli nedaudz tuvāk.<br>
</p>
<p>
<br>
</p>
<p>
<b>5.04.</b>
</p>
<p>
<b>Pols Dirāns-Riels un viņa impresionisti.</b>
</p>
<p>
Persona, kurai bija liela loma termina "laikmetīgā māksla" un mākslas preču tirdzniecības kā sava veida darbības rašanās. Pateicoties viņam, parādījās impresionisms, un tādi mākslinieki kā Monē, Sezans, Degā, Renuārs, Pisarro spēja burtiski izdzīvot un ieguva iespēju radīt savus šedevrus.
</p>
<p>
<b>19.04.</b>
</p>
<p>
<b>Ambruāzs Volārs - mākslas diriģents.</b>
</p>
<p>
20. gadsimta māksla par tādu kļuva tikai pateicoties Ambruāzam Volāram - vienam no ietekmīgākajiem mākslas tirgotājiem 19.-20.gadsimta mijas Parīzē, kolekcionāram, mākslas darbu tirgotājam, pazinējam, daudzu tā laika meistaru draugam un mecenātam. Cilvēks, kurš atvēra Gogēna, Van Goga un Sezana pasauli.
</p>
<p>
<b>26.04. </b>
</p>
<b> </b>
<p>
<b>Pāvels Tretjakovs - mūža kolekcija.</b>
</p>
<p>
Lielisks kolekcionārs un galerijas īpašnieks, tirgotājs, uzņēmējs, filantrops. Visu savu dzīvi viņš kolekcionēja krievu mākslinieku gleznas. Savācis vienu no lielākajām krievu mākslas kolekcijām un savu izcilo laikabiedru mūža portretu galeriju, viņš savai dzimtajai pilsētai uzdāvināja unikālu kolekciju. Izvēlējies mērķi, viņš gāja uz to, nenovirzoties no paredzētā ceļa ne soli.
</p>
<p>
<b>3.05. </b>
</p>
<b> </b>
<p>
<b>Sergejs un Pjotrs Ščukini - mākslā iemīlējušos cilvēku kolekcijas.</b>
</p>
<p>
Ščukinu ģimenei piederēja viena no plašākajām mākslas darbu kolekcijām no visas pasaules, kas iezīmēja franču modernisma glezniecības kolekciju sākumu Ermitāžā un Puškina muzejā, kā arī Ščukina muzejā.
</p>
<p>
Sergejam Ščukinam bija vēl trīs brāļi - vecākais Pēteris un divi jaunāki, Dmitrijs un Ivans. Un viņi visi bija kaislīgi kolekcionāri, viņu kolekcijas bija vienlīdz augsta līmeņa.
</p>
<p>
Viņi bija ļoti dažādi cilvēki, taču viņus visus vienoja mīlestība pret skaistumu un smagi likteņa pārbaudījumi, tik spēcīgi, ka ne visi tos varēja izturēt.
</p>
<p>
<b>10.05.</b>
</p>
<p>
<b>Ivans un Aleksejs Morozovi - kolekcionāri no tirgotāju dzimtas.</b>
</p>
<p>
Brāļiem Morozoviem bija viena no bagātākajām franču impresionistu un postimpresionistu kolekcijām pasaulē. 20. gadsimta sākumā gan mākslinieki, gan galeriju īpašnieki Parīzē ar nepacietību gaidīja Krievijas miljonāru kolekcionāru ierašanos galvaspilsētā. Viņi savāca Pikaso, Matisa, Gogena un Van Goga ikoniskākos darbus.
</p>
<p>
<b>17.05.</b>
</p>
<p>
<b>Pegija Gugenheima ir sinonīms laikmetīgās mākslas panākumiem.</b>
</p>
<p>
Divdesmitā gadsimta mākslinieku galvenā patronese un kaislīgs kolekcionārs, kura savākusi labāko pagājušā gadsimta pirmās puses mākslas kolekciju, kurā ietilpst Pikaso, Polloka, Brancusi, Miro, Rotko, Džakometi un Dišāna darbi. Viņa bija cilvēks, kas aktīvi un ar mīlestību popularizēja abstrakto mākslu, sirreālismu un citus 20. gadsimta mākslas jauninājumus. Bez viņas šis gadsimts priekš glezniecības būtu pavisam citādāks.
</p>
<p>
<b>7.06.</b>
</p>
<p>
<b>Georgijs Kostaki - izglītots avangarda mākslā.</b>
</p>
<p>
Savulaik iemīlējies spilgtās krāsās un drosmīgās formās, intuīcijas un aizrautības vadīts, viņš avangarda darbu kolekcionēšanu padarīja par savas dzīves jēgu. Kostakis kolekcija ir savdabīga: tādas krievu un padomju avangarda kolekcijas nav ne Tretjakova galerijā, ne Krievu muzejā, ne Pompidū centrā, ne Gugenheima muzejā. Viņu bieži salīdzina ar galvenajiem Krievijas kolekcionāriem - P. Tretjakovu un I. Morozovu, taču viņa radošais ceļš bija neparastāks.
</p>
<p>
<br>
<br>
</p>
<p>
<b>Kur: </b>Mākslas galerija MuseumLV, Andreja Pumpura iela, 2, Rīga
</p>
<p>
<b>Laiks: </b>18:50 – 20:30
</p>
<p>
<b>Vienas lekcijas cena: </b>15, - €.
</p>
<p>
<b>Abonēšanas maksa 4 lekcijām ir</b> 50, - €
</p>
<p>
Abonementa iegāde 4 lekciju blokam par draudzīgu cenu 50, - € iespējama tikai PIRMS KURSA SĀKUMA un tikai tieši galerijā.
</p>
<p>
<b>Lūdzam biļetes iegādāties iepriekš, samaksājot par biļeti • galerijā • ar bankas pārskaitījumu • SIA “Biļešu Serviss”. Biļešu pārdošana uz katru lekciju beidzas 2 darba dienas pirms pasākuma.</b>
</p>
<b> </b>
<p>
<b>Lai apstiprinātu maksājumu un savu dalību pasākumā, lūdzu, iepriekš zvaniet mums pa tālruni 25409000 vai iepriekš rakstiet uz </b><a href="mailto:info@museumlv.com"><b>info@museumlv.com</b></a><br>
</p>
<b> </b>
<p>
<b> </b>
</p>
<b> </b>
<p>
</p>
Lekciju sērija MuseumLV galerijā "Skolotājs - Skolēns"
Привязка к событию:
01.03.2022
Детальный текст:
Jauns lekciju kurss galerijā MuseumLV izstādes “Skolotājs – Skolēns” ietvaros. Bonuss lekcijas klausītājiem – izstādes apmeklējums bez maksas.
Jūsu uzmanībai – visspilgtākie piemēri no mākslas vēstures par slavenu gleznotāju, tēlnieku un viņu audzēkņu liktenīgo sadarbību.
Galerijas MuseumLV pastāvīgā lektore, mākslas zinātniece Jūlija Osipova pastāstīs mums par to:
Kurš mācīja Korovinu, Botičelli, Van Deiku un Ticiānu? Vai apdāvināts "tīrradnis" var gūt panākumus viens pats, vai arī ir vajadzīgs vadošs radītājs? Vai izcils skolotājs var radīt izcilu mākslinieku no parasta skolēna?
Krievijā Iļja Repins - viens no krievu glezniecības pīlāriem - īpaši skaidri izpaudās reālismā. Bet viņa skolēni - V. Serovs, K. Makovskis, N. Fešins - kļuva par krievu impresionisma pamatlicējiem un iekaroja Eiropu.
Florencē piedzīvojumu kārs mākslinieks Filipo Lipi ieraudzīja talantīgu mākslinieku mazajā Sandro Botičelli. Savukārt Botičelli mācīja gleznot Lipi dēlam Lipijam. Viņi joprojām strīdas par dažu darbu autorību!
Antverpenē zēns vārdā Entonijs van Deiks ienāca slavena flāmu mākslinieka darbnīcā. No šī brīža sākās neticams stāsts par darbu un mūža draudzību.
Venēcijā atklājās detektīvstāsts par nepārspējamo mākslinieku G. Bellīni un A. Mantenjas autorībām. Un vēlāk viņu skolēni veica revolūciju glezniecībā.
Tātad:
1. martā. Repins - Serovs - Makovskis - Kustodijevs - Maļavins - Somovs - Fešins. Reālisms - impresionisms - Sanktpēterburga - Maskava - Parīze - Slava Mamontovs.
15. martā. Filipo Lipi - Sandro Botičelli - Filipino Lipi. Itāļu renesanse – Florence – Mediči dinastija.
22. martā. Rubenss - Van Diks - Džeikobs Džordēns. Baroks - Antverpene - flāmi - novatori.
29. martā. Džovanni Bellīni - Andrea Mantenja - Ticiāns - El Greko. Agrīnā itāļu renesanse – Venēcijas Republika – Paduja – Madride – Toledo.
Kur: mākslas galerija MuseumLV, Andreja Pumpura iela, 2, Rīga
Laiks: 18:50 - 20:30
1 lekcijas cena: 15, - €.
Ievērojam visus epidemioloģiskos standartus, visas sēdvietas ir numurētas un atrodas drošā attālumā viena no otras, tādēļ vietu skaits stingri ierobežots līdz 20. Lūdzam biļetes iegādāties iepriekš, apmaksājot biļeti • galerijā • ar bankas pārskaitījumu • caur bilešuserviss.lv sistēmu. Biļešu pārdošana uz katru lekciju noslēdzas 1 darba dienu pirms pasākuma.
Mūsu klausītājiem, kuriem nav iespējas apmeklēt lekcijas klātienē, piedāvājam jaunu formātu. Jūs varat virtuāli apmeklēt lekciju caur Zoom sistēmu. Lekcijas notiek krievu valodā. Saiti uz pasākumu nosūtīsim pēc bankas pārskaitījuma saņemšanas. Izvēloties biļešu iegādes iespēju caur bilešuserviss.lv, lūdzam sazināties ar mums, lai apstiprinātu savu e-pastu, uz kuru nosūtīsim visu informāciju par lekciju.
Lai apstiprinātu samaksu un savu vietu zālē, lūdzam iepriekš zvanīt pa tālr.: 25409000 vai rakstīt info@museumlv.com
Abonementa iegāde 4 lekciju blokam par draudzīgu cenu 50, - € iespējama tikai tieši galerijā.
Esiet veseli un optimistiski!
Tiekamies kultūras centra GRATA JJ galerijā MuseumLV.
Mākslinieki un viņu audzēkņi. Kopizstāde "Skolotājs – Skolēns".
Привязка к событию:
18.02.2022
Детальный текст:
18.02.2022. – 30.04.2022.
Vizuālā māksla – pārsteidzoša parādība, kas bijusi klātesoša veidojoties un attīstoties cilvēku civilizācijām, kas mums ir pazīstama līdzās tādiem jēdzieniem kā valsts un īpašums, lopkopība un zemkopība. Māksla kļuva par nozīmīgu liecību, izpausmes veidu un sabiedrības dzīves neatņemamu sastāvdaļu jau agrīnākajos attīstības posmos: dzima un nostiprinās tradīcija radošās prasmes nodot no viena cilvēka uz otru, radās mentori, skolotāji un skolēni, meistari un mācekļi. Civilizācijas attīstības gaitā, veidojās skolas kā atsevišķs izaugsmes resurss. Tā, piemēram, Platons savā brīvajā laikā pulcēja klausītājus un nodeva viņiem savu pieredzi un zināšanas, savukārt senajā Ēģiptē bērniem skolās mācīja zīmēt.
Īstu uzplaukumu nesa Renesanses laikmets. Vizuālā māksla no vienkāršas apkārtējās pasaules atspoguļošanas un reliģijas atribūta izauga par matemātikai un fizikai līdzvērtīgu zinātni. Tieši šajā laikā pie diženiem meistariem viņu darbnīcās mācekļi jau no mazotnes sāk dzīvot, strādāt un apgūt glezniecību.
Viens no slavenākajiem ģeniāla skolotāja un ne mazāk ģeniāla skolnieka piemēriem kvatričento posmā – Filippo Lippi un viņa skolnieks Sandro Botičelli. 1464. gadā Botičelli sāka mācīties pie Lippi un ar savu talantu iekaroja mīlestību un cieņu, vēlāk sasniedzot absolūti jaunu mākslinieciskās meistarības līmeni. Vēl viens skolotāja un skolnieka tandēma piemērs ir no Baroka laika – Pīters Pauls Rubenss un Antuāns van Deiks. Skolnieks sasniedza tik augstu meistarības virtuozitāti, ka Rubenss dažkārt nespēja atšķirt savus no jaunā protežē darbiem. Pateicoties savam darbam un traktātiem par mākslu, Apgaismības laikmeta meistari lika pamatus profesionālu mācību iestāžu dibināšanai. Pirmās mākslas akadēmijas Rietumeiropā tiek atvērtas XVI gadsimta otrajā pusē. Studenti ieguva augsti kvalificētu un daudzpusīgu izglītību un absolvēja mācību iestādes jau kā pieredzējuši gleznotāji. Mākslas akadēmijas attīstījās un pilnveidojās, mainījās mākslinieku paaudzes, bet tradīcija nodot tālāk mākslinieciskās iemaņas saglabājās nemainīgi un nonāca pie mūsdienu māksliniekiem, kuri tāpat kā viņu priekšgājēji, mācās pie sava laika talantīgajiem meistariem.
Mūsdienu pasaulē glezniecības mācīšanas tradīcija saglabājusies ne tikai profesionālu mācību iestāžu sienās, bet arī kā skolotāja personiskās pieredzes nodošana audzēknim mākslinieka darbnīcas telpās. Šāda parādība nebūt nav reta un mūsuprāt izdzīvojusi tieši pateicoties cilvēkiem ar radošo potenciālu, kuri tiecas pārņemt to iemīļoto mākslinieku meistarību un pieredzi, kuru daiļrade saskan ar viņu pašu personisko izpratni par glezniecību.
Izstāde “Skolotājs – Skolēns” galerijā MuseumLV veltīta radošajām attiecībām starp meistaru un viņa audzēkņiem un ir veidota no vairāku profesionālo latviešu mākslinieku grupu darbiem. Pārstāvēti tādi mākslinieki kā Ilze Laizāne, Dmitrijs Lavrentjevs, Zane Balode, Nikolajs Krivošeins, Nugzars Paksadze, Tālivaldis Muzikants, Ieva Muzikante, Emīls Kristiāns Muzikants, Nele Zirnīte, Vadims Markevičs, Katrīna Taivāne, Roberts Diners, Andris Loss, Lilija Dinere, Olga Šilova un viņu talantīgie sekotāji.
Izstādes “Skolotājs – Skolēns” kuratore: kulturoloģe Darja Samarina.
Mākslas darbu katalogs
Citi resursi internetā:
titanium.lv
diena.lv
arterritory.com
e360.lv
rus.lsm.lv
LR4.lsm.lv
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj
Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Tikšanās ar grāmatas "Tēla dialektika" autoru, mākslinieku Artūru Bērziņu
Привязка к событию:
27.01.2022
Детальный текст:
27.01.2022
Kultūras centra Grata JJ mākslas galerija MuseumLV un apgāds Zvaigzne ABC aicina uz tikšanos ar grāmatas “Tēla dialektika” autoru mākslinieku Artūru Bērziņu, kuru laikā notiks interaktīva mākslas performance. Pasākums notiks 27. janvārī plkst. 17:00 – 19:00
Saistībā ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, lūdzam Jūs apstiprināt savu ierašanos, izvēlēties un norādīt laika posmu, kurā paredzat ierasties, kā arī norādīt sava līdznācēja vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, sūtot epastu uz info@museumlv.com. Lūdzu piesakieties pēc iespējas ārtāk, jo atļautais apmeklētāju skaits ir ierobežots.
Svarīgi! 27.janvāra pasākumā tiks ielaisti tikai uzaicinātie un savu dalību konkretā laika posmā apstiprinājušie viesi. Pasākums norisināsies zaļajā režīmā.
Citi resursi internetā:
titanium.lv
diena.lv
lr4.lsm.lv
jauns.lv
rus.lsm.lv
epadomi.lv
arterritory.com
tvnet.lv
Файлы:
Download
Galerijas darba laiks svētku dienās
Детальный текст:
Boriss Gromakovskis | KRISTAPA IELA | 1976 | 50 x 50 cm | eļļa, kartons
23.12.2021.
Draugi, galerija MuseumLV un kultūras centrs Grata JJ novēl mierpilnus un cerību pilnus svētkus! Lai veselība, gaišums un siltums allaž Jūsu mājās! Ceram uz skaistu atkalsatikšanos mūsu galerijas telpās ar jauniem iedvesmas pilniem brīžiem.
Šobrīd galerijas otrajā stāvā ir apskatāma Ziemassvētku izstāde-pārdošana.
Piedāvājam Jums izstādes katalogu, kur ir aplūkojami 196 darbi no 104 autoriem: Katalogs 2021.pdf
Galerijas MuseumLV komanda novēl visiem Gaišus Ziemassvētkus un drošu, labvēlīgu Jauno 2022. gadu.
Galerijas darba laiks svētku dienās:
28.12. 11:00 - 19:00
29.12. 11:00 - 19:00
30.12. 11:00 - 17:00
Elga Grīnvalde. Personālizstāde "Vertikāles".
Привязка к событию:
22.12.2021
Детальный текст:
Elga Grīnvalde | Veltījums Hendelim | 2020 | eļļa, audekls | 100 x 125 cm
22.12.2021. – 5.02.2022.
Tuvojas Brīnumu laiks, kad vēlamies izjust iekšējo mieru un gaismu, saglabājot šo sajūtu arī visam nākamajam gadam. Tagad mums vairāk kā nekad ir nepieciešama šī dvēseliskā saikne vienam ar otru un ticība labam turpinājumam. Mūsu laimes meklējumi ir individuāli - kādam tas ir kluss brīdis baznīcā, bet kādam tas ir meditatīvs stāvoklis, ko izraisa iedziļināšanās krāsu, formu un gaismas pasaulē.
E. Grīnvaldes darbos, kas ir reprezentēti mākslas galerijas MuseumLV personālizstādē “Vertikāles”, ir tiešas atsauces uz Romas baziliku, kurā Dievišķais skaistums ieved klusā harmonijā. E. Grīnvaldes glezniecībai ir raksturīga gaismas un krāsu mijiedarbības spēle, kas rada īpašas vibrācijas un ierauj skatītāju meditatīvā stāvoklī. Ar plašām dimensijām, simplicētām formām un meistarīgām niansēm tiek atklāts krāsas potenciāls, bet krāsainu slāņu mirdzums veido dziļuma sajūtu. Šāda meditatīva aura izpaužas arī aukstajā ziemas skaistumā.
Māksliniece Elga Grīnvalde paskaidro izstādes ideju plašāk: “Skatiens no punkta uz augšu, aizvien augstāk un augstāk līdz pazūd robeža. Vertikāles, katedrāles, kalni un debesis, milzu meži, koki, baznīca, debesskrāpji, zvaigznes un tālums nezināmais. Svītru kods, segu raksti, tautiskie brunči, līnijas un raksti, pārklājumi ar bezgalīgām domām. Vertikāles - kāpšana kalnā, neatlaidīgs darbs, krišanas un augšāmcelšanās, iedziļināšanās lietas būtībā, jaunas atklāsmes, iešana uz dziļuma bezgalīgo vertikāli. Mēs paši meklējam savu vertikāli un savas virsotnes. Izstādes pamatā ir krāsu un gaismas mijiedarbības spēle neatkarīgi no mākslinieka. Par pamatu ņemot zeltu. Zelts kā fons jau no Bizantijas viduslaikiem. Dievišķā skaistuma spēle bazilikā ar saules un sveču gaismām un vibrējošo korāļu skaņām, cilvēku zemapziņu pārceļ vertikālās līnijās. Skatoties uz izstādēs gleznām, katrs apmeklētājs ieraudzīs savu redzējumu. Cilvēks ir tas, ko viņš redz, dzird, sajūt. Gleznas ar attiecīgo noskaņojumu var katru cilvēku individuāli ievest klusuma harmonijā jeb savā vertikālē.”
Elga Grīnvalde (1966), dzimusi Valkā. Kopš 1996. gada regulāri organizējusi personālizstādes gan Latvijā, gan ārzemēs. Piedalījusies izstādēs Marka Rotko mākslas centrā, izstāšu zālē “Arsenāls”, galerijā MuseumLV, “Baltijas biennālē” Sanktpēterburgā, “L’ Eternita’ nell Arte” Romā, un citur.
Galerijas MuseumLV komanda novēl visiem Gaišus Ziemassvētkus un drošu, labvēlīgu Jauno 2022. gadu.
Izstādes mūzikas autors: Toms Auniņš
Citi resursi internetā:
diena.lv
liveriga.com - LV
liveriga.com - RU
arterritory.com
lr1.lsm.lv
lsm.lv
100 g kultūras
ltv.lv
draugiem.lv
rus.lsm.lv
replay.lsm.lv.lv
lr1.lsm.lv
3D tūre:
Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj
Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Файлы:
Download / Download
Ziemassvētku izstāde - pārdošana
Детальный текст:
Anna Kustikova | Ziemassvētku pudiņš | akvarelis | 2021 | 40,5 х 22 см
22.12.2021. – 29.01.2022
Ir atnācis Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Šogad it īpaši gribas nosargāt iekšējo gaišumu, sirds siltumu un dalīties tajā ar citiem, lai visi kopā spētu saglabāt garīgos spēkus un dzīvesprieku. Jau pagājušajā gadā galerija MuseumLV papildināja svētku norišu klāstu ar izstādi pārdošanu “100 darbi – 100 autori”, kas priecēja daudzus apmeklētājus un māksliniekiem ļāva dalīties ar saviem vizuālajiem stāstiem. Tāpēc arī šogad vēlamies palīdzēt ikvienam interesentam sastapt dažādus māksliniekus baudot viņu mākslas darbus un varbūt iegādāties neatkārtojamu dāvanu sev vai kādam tuvam cilvēkam.
Mūsu Ziemassvētku izstādi – pārdošanu esam iecerējuši kā krāsu sniegputeni, kuram ļauties un caur gleznām notvert dažādu gadalaiku sajūtas, ceļot fantāzijas pasaulē un mākslinieka acīm ieraudzīt visparastāko ikdienišķo lietu skaistumu.
Cilvēks spēj gūt svētku prieku dzirdot, redzot, sajūtot kaut ko, kas atgādina svētkus bērnībā - kā tie tika gaidīti un, beidzot pienākuši, deva daudzus laimes brīžus. Svētku prieks piezogas atceroties piedzīvoto kopā ar mīļiem cilvēkiem. Svētku prieks ir arī jauni iespaidi, ko gūstam ļaujoties svētku laika virpulim, kad dodamies meklēt idejas, kā pārsteigt mīļos vai kopā ar kādu baudot skaistumu, kas šajā laikā iemirdzas mums visapkārt līdz ar svētku rotājumiem. Ceram, ka par vienu no tādiem mirdzošiem prieka avotiem kļūs arī galerijas MuseumLV Ziemassvētku izstāde.
Galerijas MuseumLV komanda novēl visiem Gaišus Ziemassvētkus un drošu, labvēlīgu Jauno 2022. gadu.
Izstādē ar saviem darbiem piedalīsies Ilze Muceniece Ademaite, Andris Biezbārdis, Andrejs Bovtovičs, Maija Brašmane, Dagnija Čerevičnika, Agnija Ģērmane, Matiass Jansons, Inga Jurova, Laine Kainaize, Ieva Kalēja, Līga Kalniņa, Linda Kozule, Anna Kustikova, Ilze Laizāne, Ieva Liepiņa, Dita Lūse, Irēna Lūse, Vadims Markevičs, Silvija Meškone, Eduards Mihelovičs, Jana Mikosa, Aleksejs Naumovs, Nukzars Paksadze, Karine Paronyanc, Aleksandrs Petrovs, Rita Pranča, Rakhmets Radžepovs, Olga Smirnova, Rita Uļjanova, Evija Veidemane, Nele Zirnīte, Dina Zoldnere, Jurijs Zujevs, Vivita Zuzule un daudzi citi mākslinieki.
Darbu katalogs
Citi resursi internetā:
Reitingi.lv - LV
Reitingi.lv - RU
Titanium.lv
Epadomi.lv
Rigathisweek.lv
Arterritory.com
rus.lsm.lv
replay.lsm.lv
Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj
Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Файлы:
Download
Eduards Zentsiks, Jurijs Horevs, Tauno Kangro. Izstāde "MŪZA/MUSE/МУЗА"
Привязка к событию:
02.10.2021
Детальный текст:
02.10. - 11.12.2021
Mākslinieki no Igaunijas atklās noslēpumus par savām mūzām — Tauno Kangro, Jurijs Horevs, un Eduards Zentsiks aicina uz kopīgo izstādi mākslas galerijā MuseumLV, Andreja Pumpura ielā 2, LV – 1010, Rīga
No 2. oktobra skatāma izstāde MŪZA/MUSE/МУЗА — unikāla sadarbība starp labi pazīstamiem Igaunijas māksliniekiem Zentsiku, Horevu un Kangro.
Galerija MuseumLV ir lieliska vieta mākslas grēksūdzei, kur savos darbos mākslinieki lielu uzmanību veltījuši savas iedvesmas avotiem. Šis mākslas projekts jau ir pazīstams Igaunijā, taču Latvijā to redzēs pirmo reizi. Kā vienmēr tas tiks atsvaidzināts ar vēl neredzētiem darbiem, skatītāju uzmanībai piedāvājot vissvaigākos mākslas darbus.
Izstāde MŪZA/MUSE/МУЗА laikmetīgās mākslas cienītājiem piedāvās plašu ieskatu mākslinieciskajos meklējumos. Eduards Zentsiks, kurš ir zināms ar savu vieglumu darbojoties dažādos stilos un mākslas virzienos, piedāvās ienirt maģisku portretu sērijā. Zentsiks neslēpj savu mūzu atrašanās vietu – Feju maģisko zemi un mītisko pasauļu tumšos nostūrus. Darbus no dažādām sērijām vieno stilistika, kas liek atsaukties uz klasisku modernismu un Pre-rafaelītiem. Savukārt Jurijs Horevs izstāstīs apmeklētājiem par iespaidiem un emocijām, sazinoties ar savām mūzām. Gaisīgas formas, tīras krāsas, reizumis mākslinieka rokraksta shematiskums ļauj pa īstam sajust viņa varoņu raksturu spēku. Horeva sievietēm nepiemīt tikai fiziskais skaistums – katru no viņām raksturo personība, pagātne, viedoklis par notiekošo pasaulē, kamēr mākslinieku nodarbina viņu galvas pagriezienu pētīšana. Dzīvais klasiķis un leģenda Tauno Kangro, attīstot gaisīguma un mūzu debesu izcelsmes tēmu, pievienos telpiskumu ar saviem plastiskajiem darbiem. Tēlnieka meistarību, piešķirot metālam elastību un vieglumu, ņemot vērā tā fizisko cietību, var pielīdzināt dievišķai iedvesmai. Kangro mākslas darbos notvertās mūzas, ir kā sastingušas skatītāju dēļ, lai tie varētu pamanīt vissīkākās, iedvesmu dāvājošās detaļas.
Tajā pašā laikā šobrīd aktuālais feminisma vēstījums var ar sašutumu pārmest izstādes autoriem pastiprinātu uzmanību sievietes ķermenim. Tomēr pietiek aplūkot mākslinieku darbus, lai saprastu, ka visas apsūdzības ir nepamatotas. Tajos nav vietas sievietes ķermeņa un plēsonīgas saldkaislības objektivizācijai.
MŪZA/MUSE/МУЗА — tā ir oda sajūsmai par savām mūzām un viņu līdzdalības atzīšana mākslas procesos.
MŪZA/MUSE/МУЗА — tas ir atšķirīgu, bet savstarpēji līdzsvarotu mākslas solistu trio, kas viens otru smalki papildina un kuru "ansamblis" spēja panākt pilnīgu harmoniju.
Tēlnieka Tauno Kangro un gleznotāju Jurija Horeva un Eduarda Zentsika unikālās sadarbības projekts MŪZA/MUSE/МУЗА skatītājiem būs pieejams līdz 11. decembrim.
Mākslas kritiķis: Mihails Komaško
Eduards Zentsiks (dzimis 1975. gadā) ir mūsdienu igauņu mākslinieks, kurš nepārstāv konkrētu žanru. Galvenais mākslas objekts E. Zentsika daiļradē ir “spēlēt mākslinieku”. Šis izgudrotais mākslinieks dekonstruē parasto priekšstatu par stila ievērošanu: formu izvēle svārstās no parastās glezniecības līdz akcionismam. Autors “zentstiko” katru stilu un virzienu. Eduards Zentsiks demonstrē skatītājam savu versiju par pēc-modernisma laikmeta svārstībām. Viņš viegli žonglē ar metodēm, spēlējas ar virzieniem un apgūst stilus. Katras hipostāzes iznīcināšana, sajaukšana un izlīdzināšana - tas padara Mākslinieku transuniversālu.
“Nezināmā mākslinieka, Zentsika” zīmols ir labi pazīstams viņa dzimtajā pusē Igaunijas Ziemeļaustrumos. Neskaitāmu izstāžu dalībnieks, jauno mākslinieku izstāžu rīkotājs, aktuālo mākslas procesu popularizētājs, jebkura nozīmīga notikuma viesis, fotogrāfs, tēlnieks, instalāciju autors - tas viss padara Mākslinieku par labi atpazīstamu personību vietējās aprindās. Gleznotājs, fotogrāfs, grafiķis, dizaineris, instalāciju un performanču autors. Jauniešu izstāžu un pasākumu organizators. Radošo gadu laikā vairāk nekā simts personālizstādes un neskaitāma dalība kopprojektos. Starptautisko mākslas un fotogrāfijas konkursu dalībnieks un uzvarētājs. Daudzi darbi atrodas privātās kolekcijās visā pasaulē. Igaunijas Mākslinieku savienības biedrs.
Jurijs Horevs (dzimis 1956. gadā) ir viens no veiksmīgākajiem māksliniekiem Igaunijā, kurš savu nišu mākslas pasaulē ir atradis pēdējo gadu laikā. Dzīvo Igaunijā kopš 1957. gada. J. Horevs savus estētiskos uzskatus ir izveidojis Kohtla-Jarves mākslas skolā un Maskavas Mākslas universitātē (1985). Viņš ar saviem darbiem ir piedalījies ikgadējās izstādēs Igaunijas Valsts radošās mākslas muzeja Johvi filiālē kopš 1987. gada, kā arī grupu izstādēs Norderstadtē (Vācija), Maskavā (Krievija), Stafenthorpē (Zviedrija), Minskā (Baltkrievija), Ņujorkā (ASV). Kopš 2014. gada - Igaunijas krievu mākslinieku asociācijas valdes loceklis. 2005. un 2019. gadā kļuvis par Ida Virumā kultūras prēmijas laureātu. Mākslinieka darbi atrodas privātās kolekcijās Igaunijā, Somijā, Vācijā, Itālijā, Francijā, Krievijā un ASV.
Tauno Kangro (dzimis 1966. gadā) savu mākslas izglītību sāka Kalju Reitela skulptoru studijā, beidzis Igaunijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu (1993.) un kopš 1994. gada ir Igaunijas Mākslinieku savienības biedrs. Viņa darbus var atrast daudzās pasaules valstīs. Kolekcijas ir Igaunijā, Vācijā, Austrijā, Francijā, Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, ASV, Šveicē, Luksemburgā, Lietuvā, Nīderlandē, Krievijā u.c. Tauno darbi ir bijuši vairāk nekā 70 individuālajās izstādēs visā pasaulē, kā arī daudzās kopizstādēs.
Uz jautājumu "Kas jūs motivē?" - Tauno Kangro atbild: “Esmu motivēts, ja varu radīt kaut ko vērtīgāku par savu pašreizējo klātbūtni šajā pasaulē.”
3D tūre
Citi resursi internetā:
titanium.lv
diena.lv
liveriga.com - LV
liveriga.com - EN
liveriga.com - RU
LNKBA
LTV Ziņu dienests
lsm.lv
rus.lsm.lv
lr4.lsm.lv
arterritory.com
lsm.lv - Kilograms kultūras
rus.lsm.lv
Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj
Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Файлы:
Download
Diskusija “Mitoloģijas metamorfozes šodien un rīt”
Привязка к событию:
17.09.2021
Детальный текст:
17.09.2021. - 16:00 - 18:00
Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ paziņo par diskusijas “Mitoloģijas metamorfozes šodien un rīt” norisi mākslinieka Artūra Bērziņa personālizstādes "Latvijai ausīs jauna diena" ietvaros 2021. gada 17. septembrī no plkst.16.00-18.00.
Mākslas galerijā MuseumLV un Kultūras centrā Grata JJ līdz 23. septembrim var aplūkot savdabīgā multimediju mākslinieka Artūra Bērziņa jaunāko personālizstādi “Latvijai ausīs jauna diena". Izstādes ekspozīcijā iekļauta videospēle, lielformāta fotoinscenējumi, objekti un asamblāžas, kas apvienoti ciklā “Transpozīcijas”, turpinot pētīt kā individuālās, tā kolektīvās, īpaši nacionālās identitātes dažādus aspektus.
Diskusijas aktualitāte un nosaukums “Mitoloģijas metamorfozes šodien un rīt” vistiešākā veidā saistīts ar mākslinieka daiļrades attīstību un viņa padziļinātu un noturīgu interesi par mitoloģiju. Artūrs Bērziņš atzīst, ka “nacionālās identitātes tēma manā mākslā aizsākās ar novērojumu, ka folkloras mantojums mūsu kultūrā tiek sakralizēts un glabāts nemainīgā stāvoklī kā iebalzamētais Ļeņins Kremļa pakājē. Manī šī atziņa izraisīja interesi. Kāda ģenēze ir šīm mitologēmām, kuras acīmredzami bremzē veiksmīgas identitātes attīstību? Vēstures doktora Kaspara Kļaviņa atziņas deva vēl vairāk vielas pārdomām – par mūsu vēsturi un kultūras mantojumu nevis kaut-ko savrupu, bet kā rezultātu mijiedarbībai ar visas Eiropas kultūru, kā arī par vēlāku nacionālā mīta radīšanu romantisma tradīcijā”.
Mākslinieks nekad nav meklējis vieglas atbildes uz šiem būtiskajiem jautājumiem, par ko liecina šajā izstādē eksponētais arī jaunāko darbu cikls. Viņš ir radījis šodienas situācijai atbilstošus, savdabīgus vizuālus kalamburus, kuros iekļauti sengrieķu mītu tēli, nozīmīgas Latvijas vēsturiskas personības, mūsdienu Rietumu populāras kulta figūras un pat informācija par visaktuālākajiem sasniegumiem Visuma iekarošanā. Autors uzskata, ka mūsu realitātes robežas nepārtraukti mainās ar aizvien pieaugošu intensitāti. Tālab ir tik svarīgi katram personīgi, gan sabiedrībai kopumā reflektēt par pagātnes notikumiem un joprojām populāriem mītiem, kas mūs ietekmē. Plaši izplatītu priekšstatu, situāciju un elementu drosmīgu pārvietošanu Artūrs Bērziņš veicis sev raksturīgajā provokatīvā kiča manierē.
Zīmīgi, ka diskusijas nosaukumā izmantots vārds metamorfozes, kas ir Romas 1. gadsimta dzejnieka Publija Ovidija Nāsona (Publius Ovidius Naso) episkas poēmas 15 grāmatās nosaukums. Tajā caur vēstījumu par seno grieķu un romiešu mītu varoņiem senais autors atklāj valodas un izteikšanās spējas vērtību, kuru metamorfožu jeb pārvēršanās rezultātā tēli parasti spēju runāt zaudē. Ovīdija poēma īpaši populāra bija Eiropā Renesanses laikā. Tad teksts vairākus gadsimtus bija it kā aizmirsts. 20. gadsimta beigās kā literatūrā, tā tēlotājā mākslā interese par šo tekstu un tajā izteiktajām atziņām atkal atdzimusi. Šajā aspektā liekas būtiska un diskusijas vērta arī mākslinieka Artūra Bērziņa daiļrade un viņa pievēršanās antīkajai mitoloģijai.
Diskusijas dalībnieki: mākslinieki Artūrs Bērziņš un Lilija Dinere, teorētiķis un mākslas kritiķis Andris Teikmanis, literatūras zinātnieks Toms Ķencis, rakstnieķi Ieva Melgalve un Andris Zeibots. Diskusiju vadīs izstādes kuratore, mākslas zinātniece Irēna Bužinska.
Sakarā ar valstī ieviestajiem noteikumiem, kas nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, nepieciešams iepriekšējs pieraksts diskusijas apmeklējumam klātienē. Vietu skaits ierobežots.
Diskusijas norisi varēs aplūkot galerijas mājas lapā.
Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj
Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com
Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010
Lekciju kurss MuseumLV galerijā "Krievu mākslas vēsture"
Детальный текст:
Cienījamie galerijas MuseumLV draugi, Akadēmijas GRATA klausītāji
Mēs nonācām pie secinājuma, ka nav jēgas ilgāk gaidīt “labākus laikus”, tāpēc nolēmām riskēt un atsākt bezsaistes sanāksmes un cerēt, ka rudenī komunikācija nebūs ierobežota. Visiem mūsu klausītājiem, kuri mūs atbalsta šajā idejā, paziņojam, ka 21. septembrī sāksim ar ekskluzīvu kursu, ko īpaši jums sagatavojusi mūsu pastāvīgā pasniedzēja, padomniece mākslas jautājumos Jūlija Osipova.
Mūsu kurss palīdzēs jums 15 lekciju laikā izpētīt krievu mākslas sarežģīto attīstības ceļu, sākot no XI gadsimta līdz pat mūsdienām, tiks stāstīts par krievu mākslinieku attiecībām ar citu tautu kultūrām, kā tas ietekmēja viņu darbu, kā arī sniegs jums ieskatu vēsturiskajos procesos, kas ietekmēja šīs senās zemes kultūras un mākslas attīstību.
Mēs jūs iepazīstināsim ar antīkiem un bizantiskiem motīviem senajā krievu mākslā, pieminēsim Teofānu un Andreju Rubļevu, uzzināsim vārda "parsuna" nozīmi un šīs tendences attīstību, runāsim par Fjodoru Rokotovu, Vladimiru Borovikovski, Dmitriju Levitski, Alekseju Venecianovu un Pāvelu Fedotovu, kas ir sava laika izcilākie gleznotāji. Triju lekciju laikā mēs ceļosim kopā ar "Ceļojošās mākslas izstāžu biedrību" jeb “Peredvižņikiem”, kas ir Šiškins, Kuindži, Poļenovs, Levitāns, Perovs, Kramskojs, Repins, Surikovs, Vereščagins. Uzzināsim, kā radās Vrubela modernisma pasaule, u.c. Nepalaidīsim garām arī "krievu gadalaikus" un to veidotājus. Mēs uzzināsim vairāk par Natālijas Gončarovas un Mihaila Larionova krievu primitīvismu, Ļubovas Popovas, Varvaras Stepanovas un Olgas Rozanovas avangardu, un jūs gaida atsevišķa lekcija arī par suprematismu, konstruktīvismu, sociālistisko reālismu kā oficiāliem vizuālās mākslas virzieniem, tad pāriesim pie pagrīdes mākslas (andergrounds), apkopojot konceptuālismu un sociālo mākslu - noslēpumaino un intelektuālo 20.gs. stilu. Saskarsimies arī ar Anatolija Zvereva, Vladimira Jakovļeva, Oskara Rabina, Ernsta Neizvestnija, Dmitrija Krasnopevceva, Emīlijas un Iļjas Kabakovu, Viktora Pivovarova, Ērika Bulatova, Komara un Melamīda likteņiem.
Ceļojums mākslas un apgaismības pasaulē kļuva iespējams, pateicoties mūsu pastāvīgajai lektorei, mākslas padomniecei Jūlijai Osipovai, kura sagatavos un vadīs šo kursu tikai un vienīgi galerijas MuseumLV draugiem sadarbībā ar kultūras centru Grata JJ. Mūsu pastāvīgie klausītāji, kuri jau ir samaksājuši, bet neizmantoja savu biļeti epidemoloģisko ierobežojumu dēļ gandrīz pirms gada (ak Dievs!), un kas palika mums uzticīgi, mēs dodam bezmaksas ieeju PIRMAJĀ lekcijā, un iegādātās biļetes var izmantot sākot ar otro tikšanos. Bet!
Tikai 15‼ lekcijas un 25!! klausītāji vienlaikus. Kurš pirmais pierakstās un samaksā – tam arī tiek nodrošināta vieta ceļojumā pa krievu mākslas vēsturi. Un tiem, kas pērk abonementu - īpaša cena par katrām 4 lekcijām.
Pierakstieties iepriekš, tas būs interesanti, spilgti un informatīvi!
Gaidāmās tikšanās otrdienās:
21. septembris - Ievadlekcija. Krievu mākslas attīstība Eiropas glezniecības kontekstā.
5. oktobris - Kijevas Krievijas māksla. 15. gadsimts-16. gadsimts. Antīkie un bizantiešu motīvi senajā krievu mākslā. Senā Novgoroda un Pleskava XI-XIII gs. Teofāns (ap 1340. gadu - pēc 1405. gada), Andrejs Rubļevs (1360/1370 - 1427/1430) un Dionīsijs (ap 1440. gadu - pēc 1502./1503.).
12. oktobris - 17. - 18. gadsimts. Pagrieziena punkts. Pēteris I. Parsuni - Krievijas carienes un princeses portreti. Pāreja no viduslaikiem uz jaunajiem laikiem. Fjodors Rokotovs (1735? –1808), Dmitrijs Levitskis (1735–1822), Vladimirs Borovikovskis (1757–1825)
19. oktobris - 18. gadsimts. No portreta līdz pilsētas ainavai. Aleksejs Venetsianovs (1780-1847), Pāvels Fedotovs (1815-1852)
26. oktobris - 9. gadsimts. Krievu reālisms. "Ceļojošo izstāžu biedrība". Ainava-I.I.Šiškins (1832-1898), A.I.Kuindži (1842-1910), V.D.Poļenovs (1844-1927), I.I.Levitāns (1860-1900).
30. novembris – "Ceļojošo izstāžu biedrība". Portreta žanrs. Vasilijs Perovs (1833-1882), Ivans Kramskojs (1837-1887), Iļja Repins (1844-1930)
7. decembris – "Ceļojošo izstāžu biedrība". Vēsturiskais žanrs glezniecībā. Vasilijs Surikovs (1848-1916), Mihails Ņesterovs (1862-1942), Vasilijs Vereščagins (1842-1904)
14. decembris – "Mākslas pasaule". Modernisms. Mihails Vrubels. A. M. Vasņecovs, I. I. Levitāns
28. decembris "Krievijas gadalaiki". A.N.Benuā, L.S.Baksts, E.E.Lansere, K.A.Somovs un S.P.Djagiļevs
4. janvāris Krievijas primitīvisms. Natālija Gončarova (1881-1962) un Mihails Larionovs (1881-1964).
11. janvāris Krievu avangardisma sievietes - Varvara Stepanova (1899-1958), Ljubova Popova (1889-1924) un Olga Rozanova (1886-1918).
18. janvāris Avangards, supremātisms, konstruktīvisms. Kazimirs Maļevičs (1879-1935), Aleksandrs Rodčenko (1891-1956), Lazars Ļisickis (1890-1941), Iļja Čašņiks (1902-1929).
25. janvāris Sociālistiskais reālisms - PSRS oficiālā māksla. Kā beidzās avangards? Aleksandrs Deineka (1899-1969), Aleksandrs Gerasimovs (1881-1963), Dmitrijs Nalbandjans (1906-1993)
1. februāris Atkusnis un 60. gadi: andergraunda dzimšana. Anatolijs Zverevs (1931-1986), Vladimirs Jakovļevs (1934-1998), Oskars Rabins (1928-2018), Ernsts Nezināmais (Ņeizvestnijs) (1925-2016), Dmitrijs Krasnopevcevs (1925-1995).
8. februāris Konceptuālisms un sociālā māksla - noslēpumains un intelektuāls 20. gadsimta stils. Iļja un Emīlija Kabakovi - "totāla instalācija". Viktors Pivovarovs (1937), Ēriks Bulatovs (1933), Komars un Melamīds.
Kur: Mākslas galerija MuseumLV, Andreja Pumpura iela, 2, Rīga
Laiks: 18:50 - 20:30
Vienas lekcijas cena: 15, - €.
Abonēšanas maksa 4 lekcijām ir 50, - €
Abonementa iegāde 4 lekciju blokam par draudzīgu cenu 50, - € iespējama tikai PIRMS KURSA SĀKUMA un tikai tieši galerijā.
Mēs ievērojam visus epidemioloģiskos standartus un lūdzam to arī jums, lai neradītu problēmas viens otram ar kontroles iestādēm. Diemžēl mums būs jāpārbauda visu nepieciešamo dokumentu (sertifikāta u.c.) pieejamība.
Visas sēdvietas ir numurētas un atrodas drošā attālumā viena no otras, tādēļ vietu skaits ir stingri ierobežots līdz 25. Lūdzam biļetes iegādāties iepriekš, samaksājot par biļeti • galerijā • ar bankas pārskaitījumu • SIA “Biļešu Serviss”. Biļešu pārdošana uz katru lekciju beidzas 2 darba dienas pirms pasākuma.
Lai apstiprinātu maksājumu un savu dalību pasākumā, lūdzu, iepriekš zvaniet mums pa tālruni 25409000 vai iepriekš rakstiet uz info@museumlv.com
Esiet veseli un optimistiski.
Galerija MuseumLV aicina uz meistarklasi 17.08.
Привязка к событию:
17.08.2021
Детальный текст:
17.08.2021. 17:45
Draugi, aicinām jūs pievienoties mūsu radošajai grupai 17. augustā. Tā kā uz laikapstākļiem vairs nevar paļauties, organizējam gleznošanas meistarklasi mākslinieces Kristīnes Keires vadībā galerijas MuseumLV filiālē Ausekļa ielā 5.
Sagatavosim otas, krāsas, audeklus, lai trīs stundu garumā jūs varētu ļauties iedvesmai, radošumam un mākslas piedzīvojumam.
Gleznošana ir lielisks veids, kā atraisīt sevī radošumu un izmēģināt kaut ko jaunu.
Tiek aicināti visi interesenti, iepriekšējā pieredze nav nepieciešama.
Nodarbības notiek Jums vēlamā valodā (LV, RU, ENG)
Kad: 17. augusts, otrdiena
Tikšanās laiks: 17:45
Ilgums: 3 h
Dalības maksa: 40 EUR (cenā iekļauta maksa par audeklu, akrila krāsām, otām, utt.)
Dalībnieku skaits ir ierobežots.
Lūgums pieteikt savu dalību, zvanot mums 670 16 602 vai rakstot uz info@museumlv.com vai WhatsApp 254 09 000.
Lūdzu ņemiet vērā, ka varēsim garantēt Jūsu dalību plenērā tikai pēc pilnas priekšapmaksas veikšanas līdz 16.augustam ieskaitot.
Tiekamies!
Jūsu MuseumLV
Новости
61 - 80 of 330
First
|
Prev.
|
2
3
4
5
6
|
Next |
Last