Pateicoties bijušā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktora, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera un Staņislavska prēmijas laureāta Eduarda Cehovala pētnieciskajam darbam Latvijas arhīvos un daudzu līdz šim sabiedrībai slēptu vēsturisku liecību izpētei, ir uzrakstīta jauna lappuse Latvijas un visas Baltijas trauslajā teātra mākslas vēsturē.

Mīlestība pret patiesību, kas raksturo pētnieku, ir atgriezusi Krievu teātrim Latvijā desmit radošu un meklējumiem bagātu gadu – periodu, kurā 19. gadsimta beigās veidojās jauna teātra valoda.

Vienlaikus materiālu meklējumi kļuva par tiltu starp latviešu un krievu Rīgas vidusšķiras pilsētas elitu kultūrām strauji augošā Eiropas metropolē.

Vizuālās koncepcijas autors — Ivars Noviks.

Mākslas galerija Museum LV piedāvā unikālu izstādi “Labotajam ticēt”, kas veltīta gandrīz septiņdesmit gadu ilgajai krievu teātra veidošanās un attīstības vēsturei Latvijā — no pirmajām antreprīzēm līdz 1940. gadam.

Ekspozīcijas pamatā ir plaša pētnieciska darba rezultāti Latvijas arhīvos, kas vainagojās ar sensacionālu atklājumu. Daudzus gadu desmitus par oficiālo Rīgas krievu teātra dibināšanas datumu tika uzskatīts 1883. gada 2. oktobris, kas saistīts ar A. A. Lavrova antreprīzi. Tomēr jaunie arhīvu dokumenti pārliecinoši pierāda, ka pirmais krievu teātris Rīgā sāka darbību jau 1873. gadā, antreprenera N. I. Ivanova vadībā.

Šis atklājums ne tikai precizē vēsturisko hronoloģiju, bet arī kļuva par idejisko pamatu izstādes nosaukumam — “Labotajam ticēt”, kas simbolizē cieņu pret patiesiem faktiem un dzīvo atmiņu par teātra īsto vēsturi.

Šodien var droši teikt: Rīgas Krievu teātris ir vecākais darbojošais krievu teātris Baltijas valstīs.

Ekspozīcija apvieno arhīvu dokumentus, retas afišas, unikālas fotogrāfijas, izrāžu programmas un laikabiedru atmiņas — daudzas no tām pirmo reizi tiek izstādītas plašākai publikai. Apmeklētāji varēs izsekot, kā sarežģītajā un daudznacionālajā Latvijas kultūras vidē veidojās profesionāla teātra tradīcija, kas izgājusi ceļu no pirmajām viesizrādēm un antreprīzēm līdz pastāvīgas skatuves izveidei un valsts atbalstam.

Izstāde “Labotajam ticēt” ir ne tikai vēsturisks stāsts, bet arī mīlestības apliecinājums teātrim kā dzīvajam organismam, kas spēj mainīties, saglabāt atmiņu un iedvesmot jaunas paaudzes.

Live Riga

Spletnik.LV

TITANIUM

LSM+

Freecity.Lv

Tuvojoties 18. novembrim, svinam mūsu valsts brīvību, spēku un vienotību.
Lai šie svētki atgādina, cik dārga ir neatkarība un cik svarīgi ir sargāt Latviju ar lepnumu un mīlestību. 

18. novembrī galerija būs slēgta – svinam kopā ar visu Latviju!

Tiekamies atkal 19. novembrī! 

Šodien, 11. novembrī, atzīmējam Lāčplēša dienu – varonības, drosmes un brīvības mīlestības simbolu.

Godināsim tos, kuri cīnījās un ziedoja savu dzīvību par Latviju.
Lai viņu drosme un garaspēks iedvesmo arī mūs ik dienu sargāt un stiprināt savu valsti. 

Gods un slava Latvijas brīvības cīnītājiem!

LŪKO

Lūkot cilvēku ir kā vērot okeānu. Lūkot, skatīt.

Lūkot - arī - censties, mēģināt.

Censties un mēģināt ir TRAUSLA situācija. Vēlneziņa,betjauarī APZIŅA un TICĪBA. Kaut kas ir tuvu. Ir iespējams.

Izstāde LŪKO piedāvā skatītājiem iepazīties ar cilvēka atveides iespējām glezniecībā.Tajā apskatāmi pēdējo gadu laikā tapušie darbi.Izstādes kodolu veido sešas lielformāta gleznas - meitenes portreti. Sākotnējā iecere - dokumentāli precīzi atveidot cilvēku - pārauga plašākā interesē par cilvēka emociju atklāsmi.

“Vēsturiski glezniecībā pretskatā attēloja tikai valdnieku, pāvestu, svētos, Dievmāti, pašu Dievu. Izvēle pozicionēt portretējamo cilvēku pretskatā izriet no iekšējas nepieciešamības DOKUMENTĒT. Kā personu apliecinošā dokumentā, pasē. Valsts īpašumam. Fiksēt personas parametrus. Nekādu papildus emocionālu slodzi nesošu rakursu.

Bet ko īsti tiecos dokumentēt es? Spriedzi. Iekšējā garīgā darba manifestāciju. Atziņas starojumu. Garu. Dvēseles pasei, kuras īpašnieks tad Dievs. Intuitīvi tvert cilvēku tik pat vērtīgu kā Dievu - tur nav pretrunas, ja formulējam, ka cilvēks uzskatāms par Dievišķā atspulgu, atveidu. Cilvēks kā dievišķas dzirksts aizšķilta gaisma.

Apziņa par milzīgo telpu, kurā noris sarežģīti psihoemocionālie procesi, noteica arī lielu un arvien lielāku gleznu formātu izvēli! Sākumā darbi bija iecerēti arī gandrīz melnbalti, bet, augot izpratnei par krāsas lomu dažādu sajūtu atklāsmē, gleznas ietonējās! Krāsa uztvērusi un uzsver noskaņu.

Lūkot cilvēku ir kā vērot okeānu. Saules gaisma caurstrāvo ūdeni, bet ūdens arī atstaro gaismu - uz virsmas un no dziļākiem slāņiem. Gaismas piepildītas debesis. Gaismas avots, gaiss un ūdens substance. Ūdens savukārt apstaro arī gaismas avotu. Gaismas enerģiju savstarpēja caurstrāvošanās. VISS IZGAISMOJAS UN ATSTAROJAS. Maģiskā burvībā un spēkā. Statisks un kustīgs vienlaikus. Vibrācija kā lielākais spēks Visumā. Gaismas viļņi, ūdens svārstības, vējš.

Portreti tapuši sadarbībā ar fotogrāfiem Heinzu Reizeru / Heinz Ryser (Šveice) un Jāni Bartaševicu (Latvija). Portretu modelis - Ilze Ungere (Latvija).

Līdzās šiem izstādīti arī vairāki mazāka formāta darbi - liecība par to, kā attīstījusies mana interese par portretu, un dažas iepriekšējo gadu gleznas, kuras papildina vēstījumu.

Lūkot ir robeža.
Neziņas un apzināšanās robeža. Domas un nodoma.
Tajā jau kustības impulss un spēks.

Kaut kas ir tuvu.
Kaut kas skaists vēl būs. Tas jau ir.
LŪKOSIM IERAUDZĪT!”

Linda Kozule
Rīgā, 2025. gada 3. septembrī.

Rus.Lsm.Lv

Mixnews.Lv

LiveRiga

LŪKO

Lūkot cilvēku ir kā vērot okeānu. Lūkot, skatīt.

Lūkot - arī - censties, mēģināt.

Censties un mēģināt ir TRAUSLA situācija. Vēlneziņa,betjauarī APZIŅAunTICĪBA. Kaut kas ir tuvu. Ir iespējams.

Izstāde LŪKO piedāvā skatītājiem iepazīties ar cilvēka atveides iespējām glezniecībā.Tajā apskatāmi pēdējo gadu laikā tapušie darbi.Izstādes kodolu veido sešas lielformāta gleznas - meitenes portreti. Sākotnējā iecere - dokumentāli precīzi atveidot cilvēku - pārauga plašākā interesē par cilvēka emociju atklāsmi.

“Vēsturiski glezniecībā pretskatā attēloja tikai valdnieku, pāvestu, svētos, Dievmāti, pašu Dievu. Izvēle pozicionēt portretējamo cilvēku pretskatā izriet no iekšējas nepieciešamības DOKUMENTĒT. Kā personu apliecinošā dokumentā, pasē. Valsts īpašumam. Fiksēt personas parametrus. Nekādu papildus emocionālu slodzi nesošu rakursu.

Bet ko īsti tiecos dokumentēt es? Spriedzi. Iekšējā garīgā darba manifestāciju. Atziņas starojumu. Garu. Dvēseles pasei, kuras īpašnieks tad Dievs. Intuitīvi tvert cilvēku tik pat vērtīgu kā Dievu - tur nav pretrunas, ja formulējam, ka cilvēks uzskatāms par Dievišķā atspulgu, atveidu. Cilvēks kā dievišķas dzirksts aizšķilta gaisma.

Apziņa par milzīgo telpu, kurā noris sarežģīti psihoemocionālie procesi, noteica arī lielu un arvien lielāku gleznu formātu izvēli! Sākumā darbi bija iecerēti arī gandrīz melnbalti, bet, augot izpratnei par krāsas lomu dažādu sajūtu atklāsmē, gleznas ietonējās! Krāsa uztvērusi un uzsver noskaņu.

Lūkot cilvēku ir kā vērot okeānu. Saules gaisma caurstrāvo ūdeni, bet ūdens arī atstaro gaismu - uz virsmas un no dziļākiem slāņiem. Gaismas piepildītas debesis. Gaismas avots, gaiss un ūdens substance. Ūdens savukārt apstaro arī gaismas avotu. Gaismas enerģiju savstarpēja caurstrāvošanās. VISS IZGAISMOJAS UN ATSTAROJAS. Maģiskā burvībā un spēkā. Statisks un kustīgs vienlaikus. Vibrācija kā lielākais spēks Visumā. Gaismas viļņi, ūdens svārstības, vējš.

Portreti tapuši sadarbībā ar fotogrāfiem Heinzu Reizeru / Heinz Ryser (Šveice) un Jāni Bartaševicu (Latvija). Portretu modelis - Ilze Ungere (Latvija).

Līdzās šiem izstādīti arī vairāki mazāka formāta darbi - liecība par to, kā attīstījusies mana interese par portretu, un dažas iepriekšējo gadu gleznas, kuras papildina vēstījumu.

Lūkot ir robeža.
Neziņas un apzināšanās robeža. Domas un nodoma.
Tajā jau kustības impulss un spēks.

Kaut kas ir tuvu.
Kaut kas skaists vēl būs. Tas jau ir.
LŪKOSIM IERAUDZĪT!”

Linda Kozule
Rīgā, 2025. gada 3. septembrī.

LV, ENG, RU

Starptautiskā konkursa izstāde GRATA BALVA 2025 “Zelta laikmets” galerijā MuseumLV

Norises laiks: 2025. gada 12. jūnijs – 6. septembris

Norises vieta: galerija MuseumLV, Grata JJ kultūras centrs, Rīga, A. Pumpura iela. 2

No 2025. gada 12. jūnija līdz 6. septembrim galerija MuseumLV aicina skatītājus apmeklēt ikgadējo konkursa izstādi GRATA BALVA, kuras tēma šogad ir “Zelta laikmets”. Projektu organizē MuseumLV galerija, Grata JJ kultūras centra ietvaros, un tas kalpo kā vērienīga platforma mūsdienu profesionālo mākslinieku darbu demonstrēšanai no Latvijas un citām valstīm.

Izstādes kurators — Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Dr.art. Deniss Hanovs, kurš ir arī izstādes koncepcijas autors.

Tēma “Zelta laikmets” piedāvā plašas iespējas radošai interpretācijai, tā atsaucas gan uz utopiskiem sapņiem, gan uz personiskajām pārdomām par pagātni, tagadni un nākotni vēsturiskajā un kultūras kontekstā.

Šogad konkursā piedalās 76 profesionāli mūsdienu mākslinieki, piedāvājot vairāk nekā 100 mākslas darbus glezniecībā, tēlniecībā, grafikā, keramikā, tekstilmākslā, digitālajā mākslā un instalācijās. Visi darbi izstādīti abos galerijas stāvos un ir pieejami iegādei.

Divi pirmo balvu laureāti jau ir zināmi!

Apsveicam starptautiskā vizuālās mākslas konkursa “GRATA BALVA 2025” laureātus!

Grata ģimenes balva piešķirta gleznai “Jaunā ēra”

Autors: Leo Preiss

2025 | Audekls, akrils | 100 × 90 cm

Kuratora balva piešķirta darbam “Buļļi”

Autore: Ludmila Kolomenska

2024 | Papīrs, akvarelis | 84 × 64 cm

Par konkursu

GRATA BALVA ir ikgadējs vizuālās mākslas konkurss, ko kopš 2018. gada organizē galerija MuseumLV. Projekta mērķis ir atbalstīt profesionālus māksliniekus, veicināt kultūras dialogu un veicināt laikmetīgās mākslas attīstību.

Iepriekšējās GRATA BALVA tēmas:

  •        “Misterija. Rituālā māksla”

  •        “Spēka avots”

  •        “#artefakts #piektācivilizācija”

  •        “#iluzorā #realitāte” (atbalstot Ukrainas bēgļus)

Konkursa speciālie noteikumi

  •        Lai nodrošinātu pēc iespējas objektīvāku balsošanu, katram darbam piešķirts numurs, nenorādot autora vārdu.

  •        Balsošana notiek klātienē galerijā MuseumLV visas izstādes laikā.

  •        Katrs apmeklētājs var nobalsot par 8 darbiem, kas viņam patikuši visvairāk. Visi darbi ir pieejami iegādei!

Par naudas balvām konkursā GRATA BALVA 2025

Konkursā tiek piešķirtas trīs naudas balvas:

  1.      Pirmā balva – “Grata ģimenes balva” (500 EUR)

Tiek pasniegta izstādes atklāšanā no galerijas pārstāvju puses. Žūrijas izvēle balstīta uz mākslinieka sadarbības pieredzi un ieguldījumu MuseumLV darbībā.

  2.      Otrā balva – “Kuratora balva” (500 EUR)

Piešķir izstādes “Zelta laikmets” kurators — Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Deniss Hanovs. Balva tiek pasniegta izstādes atklāšanā.

  3.      Trešā balva – “Skatītāju simpātiju balva” (300 EUR)

Uzvarētāju nosaka, saskaitot apmeklētāju balsis, kas tiks iesniegtas izstādes laikā MuseumLV galerijā. Balsošanas rezultāti tiks paziņoti tiešraidē MuseumLV Facebook lapā septembra sākumā.

Balva tiek pasniegta nākamās izstādes atklāšanā galerijā MuseumLV.

Žūrija:

  •        izstādes kurators prof. Dr.art. Deniss Hanovs,

  •        ģenerālsponsora GRATA ECO HOUSE pārstāvis,

  •        galerijas vadītāja Jūlija Eresko.

Aicinām uz galeriju baudīt, izvēlēties, balsot!

Katrs apmeklētājs var nobalsot par 8 sev tīkamākajiem darbiem. Visi darbi ir pieejami iegādei!

diena

Lnkba

Titanium

LSM

Mix news

lasi.lv

LV, ENG, RU

Apsveicam starptautiskā vizuālās mākslas konkursa GRATA BALVA 2025 laureātus!

Grata ģimenes balva piešķirta gleznai “Jaunā ēra”

Autors: Leo Preiss

2025 | Audekls, akrils | 100 × 90 cm

Kuratora balva piešķirta darbam “Buļļi”

Autore: Ludmila Kolomenska

2024 | Papīrs, akvarelis | 84 × 64 cm

diena

Lnkba

Titanium

Galerija MuseumLV aicina profesionālus māksliniekus piedalīties starptautiskajā vizuālās mākslas konkursā GRATA BALVA 2025 “Zelta laikmets”.

Izstādes kurators – Deniss Hanovs, kultūrpētnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Izstādes tēmas apraksts no izstādes kuratora pievienots pielikumā.

⸻

GRATA BALVA

GRATA BALVA ir ikgadējs starptautisks konkursa projekts, ko 2018. gadā izveidoja galerija MuseumLV sadarbībā ar kultūras centru Grata JJ. Katru gadu projekta komanda aicina profesionālus māksliniekus no dažādām valstīm, tostarp Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Francijas, Ķīnas, Baltkrievijas, Lielbritānijas, Krievijas, ASV, Šveices, Korejas u.c., lai dalītos ar savu radošo pieredzi un jaunām idejām MuseumLV galerijas telpās. Vidēji vairāk nekā 200 darbi veido daudzpusīgu priekšstatu par mūsdienu mākslu glezniecībā, tēlniecībā, grafikā, keramikā, tekstilmākslā un digitālajā mākslā. Izstāde notiek abos galerijas stāvos.

Iepriekšējās GRATA BALVA tēmas:

• “Misterija. Rituālā māksla”

• “Spēka avots”

• ”#artefakts #piektācivilizācija”

• ”#iluzorā #realitāte” (atbalstot Ukrainas bēgļus)

Projekta mērķis ir veicināt komunikāciju, pieredzes apmaiņu mākslinieku vidū un popularizēt viņu radošo darbību. Naudas balva ir papildu stimuls mākslinieku profesionālajai attīstībai. Visi izstādītie darbi ir pieejami iegādei.

Konkursa dalībnieki un mērķauditorija – profesionāli mākslinieki, kuru darbu kvalitāte atbilst galerijas standartam, kā arī galerijas apmeklētāji no dažādām valstīm.

⸻

Par naudas balvām konkursā

Vizuālās mākslas konkurss “Grata balva” paredz divas naudas balvas:

• Vienu balvu (500 €) piešķir galerijas pārstāvji un ekspertu komisija;

• Otru balvu (300 €) nosaka izstādes apmeklētāji, balsojot par sev tīkamāko darbu.

Pirmo balvu piešķir galerijas pārstāvji, ņemot vērā sadarbības pieredzi un mākslinieka ieguldījumu galerijas MuseumLV darbībā. Otrās balvas likteni nosaka galerijas apmeklētāju balsu skaits konkursa laikā. Šādā veidā organizatori aktīvi iesaista auditoriju mākslas procesā un paplašina tās ietekmi mākslas vidē.

Lai nodrošinātu maksimālu caurspīdīgumu un objektivitāti, visi darbi tiek eksponēti bez autoru vārdiem, tikai ar kārtas numuru. Balsošana notiek klātienē visas izstādes laikā, kā arī galerijas mājaslapā: MuseumLV | Mākslas galerija | Blogs.

Apbalvošana notiek divos posmos:

• GRATA BALVA – 500 € tiek pasniegta konkursa izstādes atklāšanā;

• Skatītāju simpātiju balva – Simpātiju Balva tiek pasniegta nākamās izstādes atklāšanā MuseumLV galerijā.

Žūrija:

• izstādes kurators – Deniss Hanovs, kultūrpētnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors;

• GRATA ECO HOUSE ģenerālsponsora pārstāvis;

• galerijas vadītāja Jūlija Eresko.

⸻

Svarīga informācija!

Darbu iesniegšanas termiņš: no 2025. gada 25. marta līdz 31. maijam, galerijas darba laikā.

Darbi, kas iesniegti pēc 31. maija, netiks pieņemti.

Pirms darba fiziskas nodošanas, lūdzu, savlaicīgi nosūtiet uz galerijas e-pastu:

1. aktuālu CV (dzīves aprakstu),

2. portreta foto,

3. darba foto labā kvalitātē (ieteicamais izmērs: 74–200 KB), lai izvietotu galerijas mājaslapā,

4. informāciju par darbu: nosaukums, izmērs, gads, tehnika, cena.

Šī informācija jānosūta vismaz 2 darba dienas pirms darba nodošanas galerijā. Bez šīs informācijas darbs netiks pieņemts.

Ja kādā brīdī iesniegto darbu skaits pārsniegs galerijas iespējas nodrošināt kvalitatīvu ekspozīciju, galerija patur tiesības atteikt vēlākajiem dalībniekiem, vadoties pēc principa “pirmais nācis – pirmais reģistrēts”.

⸻

Konkursa darbu izmēri šogad:

Šogad tiks pieņemti darbi jebkurā izmērā, tostarp nestandarta formātos. Tomēr galerijai ir tiesības atteikties. Pēc saskaņošanas tiek pieņemtas gleznas, skulptūras un instalācijas (objekti).

Katram dalībniekam ir iespēja iesniegt vēl vienu vai divus papildus darbus, kas tematiski saistīti ar galveno konkursam iesniegto darbu, lai padziļinātu skatītāja izpratni par mākslinieka rokrakstu. Taču galerija patur tiesības atteikt papildus darbus. Konkursā oficiāli piedalās viens darbs no katra mākslinieka.

Ja mākslinieks vēlas pievienot koncepta aprakstu, lūdzam to nosūtīt savlaicīgi, lai tas tiktu iekļauts ekspozīcijā.

⸻

Lai piedalītos konkursā, vispirms nosūtiet mums e-pastu, saņemiet no mums dalību apstiprinājumu un tikai tad iesniedziet darbu.  

 uz info@museumlv.com jānosūta:

• apstiprinājums par dalību konkursā (e-pasta formā),

• portreta foto,

• aktuāls CV,

• darba foto,

• nosaukums, izmērs, gads, tehnika, cena.

Pēc e-pasta saņemšanas MuseumLV galerijas komanda atbildēs, nosūtīs apstiprinājumu par dalību un darba nodošanas grafiku.

Darbi tiek pieņemti tikai pēc oficiāla galerijas apstiprinājuma saņemšanas.

Darbu nodošanas gala termiņš – 2025. gada 31. maijs, galerijas darba laikā.

⸻

Konkursā netiek pieņemti:

• darbi ar agresīvu saturu,

• darbi, kas provocē konfliktus,

• darbi, kas aizskar citu jūtas,

• darbi, kas kurina etnisko naidu,

• darbi, kas neatbilst konkursa tēmai vai noteiktajiem izmēriem.

⸻

Mēs atbalstām jebkuru jūsu iniciatīvu vizuālās mākslas jomā un novēlam jums panākumus konkursā un radošajā darbībā!

Uz tikšanos galerijā!

________

Patverties “zelta laikmeta” ēnā…

            /izstādes kurators kultūrpētnieks, Dr. art. LMA prof. Deniss Hanovs/       

Mākslas darbu konkursa izstādes koncepcija

Izstādes konteksts un problemātika

         Eiropas kultūrā t.s. “zelta laikmets” ir viens no noturīgākiem mitoloģiskiem un literāriem, bet arī politiskiem sižetiem un cilvēces biogrāfijas posmiem. Vēstures gaitā sabiedrības nereti bija neapmierinātas ar tagadni, baidījās no tās vai nespēja tikt galā ar tās intensīvu notikumu, krīžu un katastrofu plūsmu. Tadēļ arī bieži nolēma aizbēgt no tagadnes, no sarežģīta, nogurdinoša laikmetīguma, izdomājot zelta laikmetu, kas kaut kad jau bijis vai noticis, bet noteikti vēl top, kaut kur pastāv vai atnāks atpakaļ.

         Noturīgais zelta laikmeta toposs veidoja arī 20.gs. kultūrtelpu, kurā mēs pieredzējām šausminošas katastrofas, kas bija sākušās ar zelta laikmeta skaļu pieteikumu. Kari, cilvēku vardarbība pret dabu, sevi un līdzcilvēkiem, asinsizliešana - no tā jau Ovīdija dzejā bēga un Zemi pameta miera un harmonijas jaunava Astreja, kas simbolizē zelta laikmeta iespējamību. Vergilijs “Bukolikās” (4. eklogā) solīja pēc pilsoņu kara traumētiem romiešiem jauna zelta laikmeta atnākšanu, kad jaunava atgriezīsies. Arī šoreiz tas bija solījums, fantāzija, literārs izmisuma kliedziens.

         21. gadsimts solīja digitālajā nemirstībā jaunu zelta laikmetu, kurā globālās komunikācijas spētu saglabāt un veidot milzīgu jaunu pikseļu pasauli, ar neierobežotām izklaides vai izzināšanas iespējām. Viltojumi, pilsoņu digitāla kontrole un vajāšana, datu zagšana ir šī zelta laikmeta ēnas puses.

         Mūsu laikmets piepilda šodienu ar vairākiem izaicinājumiem globālajā sabiedrībā: dabas katastrofu apzināšana, daudzslāņu sociālās krīzes, identitāšu sadursmes veido sociālo, politisko un kultūru spriedzi,, masveida nedrošību un ilgstošu nogurumu. No šādas šodienas daudzi gribētu patverties, bet kur, ja globālu tīklu, notikumu un procesu savirknējums neatstāj ne vienu neatklātu salu? Visi pasaku meži ar patvērumu meklējošiem hermītiem izcirsti, visi tuksneši ar praviešiem ir aptverti, apbūvēti un visdrīzāk jau pārdoti.

         Vai vēl joprojām pastāv telpas, kurās top vai pastāv zelta laikmets - kā ticība labākai sabiedrībai, kad naids, vardarbība vēl (vairs?) nav (nebūs?) zināmas? Vai šāda telpa nebūs kārtējais viltojums - “deep fake” jeb dziļi meli un mūsu pašu radīta ilūzija? Varbūt nevis gaidīt, bet veidot pašiem? Vai spējam? Vai gribam?

Izstādes mērķis:

Mēs piedāvājam veicināt māksliniecisko diskusiju par nākotnes vizījām Latvijas vai arī globālajā sabiedrībā, noskaidrojot Latvijas mākslinieku vēstījumus, refleksijas un vīzijas, kritiku par tēmu:

Zelta laikmets: iespēja vai nākotnes viltojums?

Šis jautājums ir daudzpusīgs un var tikt traktēts detalizētāk:

Kā top/tapa zelta laikmets kultūras un mākslas pagātnē?

Kas ir šodiena un kā var aizbēgt no šodienas?

Kur bēgt? Kā izskatās zelta “patvērums”?

Zelta viltojumu spožums un posts – kāpēc mums vajadzīgs viltojums?

Zelta laikmeta “probe” - kultūras nogurums un nākotne.

Aicinām profesionālus māksliniekus piedāvāt kolektīvai konkursa izstādei oriģinālus darbus (var būt arī jau citviet izstādīti vai speciāli šai izstādei radīti darbi), kas tematizē izstādes pamatjautājumu.

diena

Lnkba

Titanium

NOME modes performance un preses pasākums MuseumLV galerijā

Datums: 2025. gada 9. aprīlis

Laiks: 15:30–16:30

Vieta: MuseumLV mākslas galerija, Rīga

*Ieeja tikai ar ielūgumiem drukātā veidā

Ekskluzīvs notikums Rīgas Modes nedēļas 2025 ietvaros — NOME pirmizrāde, vīziju apvienojošs mākslas un modes performances projekts, kura autore ir Elīna Maligina.

NOME drosmīgi debitē uz starptautiskās skatuves ar konceptuālu izstādi, kas apvieno modi un laikmetīgo mākslu.

Pirmo reizi NOME — Elīnas Maliginas (projekta autores, mākslinieces un modes dizaineres) ideja — sadarbojas ar izcilo Latvijas dizaineri Natāliju Jansoni, augstās modes un precīzās piegrieztnes meistari. Šīs sadarbības rezultātā tapusi unikāla, vienā eksemplārā izgatavoti augstās modes apğērbi, kas atspoguļo NOME misiju: izaicināt pārmērīgu patēriņu un pārdefinēt modes nākotni.

*Par NOME konceptuālo izstādi

NOME izstāde ir kas vairāk par mākslas darbu ekspozīciju — tā ir kustība. Šī debijas izstāde iepazīstina pasauli ar NOME, izmantojot spēcīgas mākslinieciskas instalācijas, kas pauž projekta vērtības, filozofiju un būtību.

Izstāde aptver septiņas MuseumLV galerijas telpas, piedāvājot skatītājiem iespēju iegrimt pārdomu rosinošā un transformējošā pieredzē. Katra instalācija ir paziņojums — aicinājums mosties, atraisīties no uzspiestiem ierobežojumiem un pieņemt patiesu brīvību — tādu, kas nāk no iekšienes.

*Ieeja pasākumā tikai ar drukātu ielūgumu.

Ar cieņu,

MuseumLV

TVNET