07.04.2018 - 06.05.2018

Galerija MuseumLV, Andreja Pumpura iela 2

Kristians Brekte (LV), Ivars Grāvlejs (LV/CZ), Margrieta Griestiņa (LV), Reinis Hofmanis (LV), Alina Kleytman (UA), Natalia Ibáñez Lario (ES), Floris Schönfeld (US/NL), Mike Diva (US), Grimes (CA), Harmony Korine (US), Die Antwoord (ZA)

Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 izstādes “Šodien esmu nāriņa. Rīt es būšu vienradzis” nosaukums ir patapināts no populāra saukļa, ko lielos ražošanas apjomos drukā uz bērnu rāpulīšiem, t-krekliem un citiem apģērbu veidiem ar mērķi izplatīt masu produkcijas veikalos un internetā. Nozīmju ziņā elastīgais vēstījums var tikt tulkots gan kā kritisks sociālpolitisks komentārs par mūsdienu sabiedrību, tās mainīgajām vērtībām un savdabīgajiem varoņiem, gan kā aicinājums ļauties iztēles brīvībai, necenšoties sevi definēt un ieslēgt sociāli noteiktas identitātes un domāšanas rāmjos.

Izstādē tiek pievērsta uzmanība fantāzijas, fikcijas un absurda ietekmei uz dažādām sabiedrības grupām 21. gadsimta realitātē, kurā īpaši nozīmīga loma tiek piešķirta tādām sociālajām identitātēm kā nacionālā, etniskā vai kultūras piederība. Interešu fokusā nonāk jēdziens “maģiskā identitāte”, kas kā mitoloģiskās domāšanas formējums turpina eksistēt racionālisma idejās balstītās Rietumu civilizācijas apziņā un paradumos. Maģiskās identitātes kā iedomātas piederības kādai fantastiskai realitātei bērnu pasaulē organiski sadzīvo ar citām sociālajām identitātēm, atkarībā no vēlamās projekcijas, bērnam bez grūtībām transformējoties princesē, kosmonautā, elfā, kareivī, nāriņā vai varavīkšņu krāsas ponijam līdzīgā vienradzī. Indivīdam pieaugot, šī iedomātā identitāte var kļūt arī par veidu, kā provocēt ārpus konkrētās piederības grupas eksistējošo sabiedrības daļu vai izteikt protestu un kritiku, kas sasaucas ar dažādām jauniešu iecienītām subkultūrām. Visbiežāk šīs maģiskās identitātes palīdz radīt literatūra, kino, māksla, vēsture un popkultūra, kas paši par sevi veido košu sabiedrības vērtību un fantāziju spoguli. Tāpat nozīmīga loma ir arī globalizācijas procesiem un informācijas mediju attīstībai, kas ir radījuši gan Austrumu un Rietumu popkultūras hibrīdus, gan postkoloniālo valstu ironiski eksotiskas izrādes.

Izvēršot tēmas vizuālo potenciālu, izstādē piedalās arī popkultūras pārstāvji, kuru projektus raksturo spēcīgas sadarbības ar dažādiem māksliniekiem, eksperimentāli formāti un spēja transformēt mūsdienu masu kultūras produkciju gan krāšņās vīzijās, gan sociālajā aktīvismā.

RBF 2018 izglītības programmas ietvaros izstādei piesaistīti divi pasākumi: "Pār-radīšana" - Florisa Šēnfelda (ASV) meistarklase jaunajiem māksliniekiem, kas norisināsies 7. aprīlī, galerijā "MuseumLV" un Latvijas Fotogrāfijas muzejā un "Maģiskie varoņi" - pārtapšanas darbnīca ar fotogrāfu Reini Hofmani ikvienam interesentam, īpaši ģimenēm un pamatskolas vecuma bērniem 29. aprīlī, galerijā "MuseumLV" un Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (pieteikšanās līdz 23. aprīlim).

Izstāde tiks atklāta ar mākslinieku Ivara Grāvleja un Margrietas Griestiņas performanci - pieradinātās modes skati "Kebabs".
RĪGAS FOTOGRĀFIJAS BIENNĀLES 2018 IZSTĀDES KOMANDA

Kuratore: Šelda Puķīte
RFB 2018 programmas vadītāja: Inga Brūvere
Izglītības programmas kuratore: Elīna Ķempele
Projekta koordinatore: Mārīte Lempa
Komunikācijas vadītāja: Signe Valtiņa
Kataloga redaktore: Santa Hirša
Izstādes dizains: Darja Meļņikova
Tehniskā realizācija: Gundega Evelone un Andris Landaus
Audiovizuālās tehnikas nodrošinājums: LG Electronics Latvia un SIA "VPT grupa"

Īpašs paldies
Inesei Baranovskai, Laumai Brūvelei, Indrekam Grigoram, Valdim Jansonam, Jūlijai Jeresjko un Ingai Jurovai

Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfijas jēdziens festivāla nosaukumā apvieno dažādas attēla veidošanas mākslinieciskās prakses, kas 21. gadsimtā turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā. Rīgas Fotogrāfijas biennāle tiecas fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi
izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni.

Vairāk informācijas par Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 programmu skatīt www.rpbiennial.com

Izstādes sadarbības partneri un atbalstītāji:

MuseumLV

Valsts kultūrkapitāla fonds, ASV vēstniecība Latvijā, Tartu Mākslas māja, LNMM, DMDM, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Grata Eco House, LG Electronics Latvia, Hibner Studio, Lux Express, Rixwell Hotel Konventa Sēta, Reigys Ausmeņa Kebabs, Malduguns Alus, AS “Antalis”, interneta mediji arterritory.com un lsm.lv, Latvijas Radio 1, Radio NABA, laikraksts “IR”, interneta žurnāls “Punctum”, “Satori”

Papildu informācijai:
Signe Valtiņa
Komunikācijas vadītāja
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2018
signe.valtina@rpbiennial.com
00371 29735732

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11.00 – 19.00, S.: 11.00 – 17.00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

30.01.2018 - 10.03.2018.

Nadeždinskis vairāku gadu garumā devās ekspedīcijās Latvijas dabā, pētīja zirnekļu tīklus, atklājot veidu, kā tos var pārvietot un konservēt, saglabājot tīkla dabisko zīmējumu. Šis process ir ļoti sarezģīts un dārgs.
Visbeidzot, zirnekļa tīkli tiek apzeltīti un mākslinieks no tiem veido dekoratīvas kompozīcijas, kļūstot par dabas fenomena līdzautoru. Zelts palīdz izcelt zirnekļa tīkla grafisko zimējumu dabiskajā apgaismojumā.
Andreja Nadeždinska kompozīcijas ir unikālas - pielietotās tehnoloģijas ir oriģinālas, viņa atklātas. Zelta zirnekļa tīkls Nadeždinska izpildījumā varētu kļūt par neparastu un vērtīgu dāvanu cilvēkam, kas uz pasauli skatās bez aizspriedumiem.

Ieeja bezmaksas

Citi resursi internetā:
Youtube
LSM - Youtube
LSM
Mumspatik

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11.00 – 19.00, S.: 11.00 – 17.00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Šodien ir pēdēja diena, kad mākslas galerijā Museum LV un Grata JJ būs apskatāma izstāde "Burtiskā māksla" Gaidīsim ciemos!

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

28.12.2017 - 27.01.2018.

"Burtiskā māksla"
Mākslinieku grupas izstāde

Šajā gadā iespēja apskatīt izstādi un iegādāties Jaungada dāvanas tikai 29.12.2017.

No 29.12.2017. līdz 27.01.2018. galerijā MuseumLV apskatāma grupas izstāde “Burtiskā māksla”.
Ar šo projektu MuseumLV atzīmē galerijas pastāvēšanas pirmo gadu, aicinot piedalīties visus māksliniekus, ar kuriem šajā laikā notikusi sadarbība, gan veidojot izstādes, gan piedaloties glezniecības seansos interneta tiešraidēs, gan arī tos, ar kuriem paredzēta sadarbība nākotnē.

Mākslas darbi ir radīti dažādās tehnikās, bet tos vieno ortogrāfisko zīmju, t.i. – burtu, izmantojums. Izstāde ir kultūras centra komandas un mākslinieku kopīgs vēstījums pasaulei gadu mijā.
Būs eksponēti gan agrāk tapuši darbi, kas atbilst tematikai, taču lielākā daļa radīti īpaši šim projektam. Daļa autoru ir uzticīgi sev, turpinot strādāt sev raksturīgā stilā un formātā, piemēram, Dita Lūse, Ilze Jaunberga, Agate Apkalne, Ilze Smildziņa, Rihards Delvers, Roberts Diners, Lilija Dinere, Līga Ķempe, Artūrs Bērziņš, Dmitrijs Lavrentjevs, Līga Jukša, Kalvis Zālītis… Citi – kā Matiass Jansons, Jūlija Jeresjko Inga Jurova, Anda Poikāne, Laura Feldberga, Laime Bikše – atļāvušies eksperimentēt, un viņu veikums būs pārsteigums. Modris Brasliņš savā zīmējumu ciklā risina sāpīgas sabiedrības problēmas. Edgars Ameriks un Miķelis Baštiks, iedvesmojoties no Anša Cīruļa vēsturiskajiem plakātiem, radījuši fontu, kuru materializējuši, izmantojot kūdru. Izstādē piedalās arī mākslinieki no Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas.

Galerijas 2. stāvā apskatāmā LMA studentu izstāde sasaucas ar “Burtiskās mākslas” tematiku, interpretējot šo vārdu spēli citā aspektā. Studentus kā kuratore sapulcinājusi gleznotāja Kristīne Kutepova.

Citi resursi Internetā:
Latvijas avīze
Epadomi
Delfi
Mixnews

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11.00 – 19.00, S.: 11.00 – 17.00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Karnevāls "Kosmiskais zvēru dārzs"  Museum LV un Grata JJ.
Paldies visiem, kas atnāca! Laimīgu Jauno gadu!

Lekcijas pamatā ir Eiropas mājā notikusī Eižena Valpētera fotogrāfiju izstāde «Ātri gaistošā realitāte», kurā mākslinieks dalījās ar savu personisko atklājumu – dažreiz gaismas izcelsme un daba nav ne izprotama, ne izskaidrojama, bet gaisma tomēr uzrodas bez redzama iemesla.

Eižens Valpēters kā mākslinieks ir nonkonformisma un latviešu alternatīvās kultūras pārstāvis kopš XX.gs. 60.gadiem līdzdarbojies Kazas grupas aktivitātēs, veidojis 2010. gadā iznākušo izdevumu “Nenocenzētie”, kas veltīts sešdesmito un septiņdesmito gadu alternatīvajai kultūrai Latvijā. Minētā lekcija ievadīs lakciju ciklu par sešdesmito septiņdesmito gadu alternatīvo kultūru Latvijā.

Eižens Valpēters savā Lāčplēša ielas dzīvoklī dzīvo no 1998. gada, taču no 2014. gada viņš sāka pamanīt minētās gaismas parādības, ko nodēvēja par «reflekšiem» - gan savā dzivoklī, gan vēlāk citur pilsētā. Tās tika nofotografētas. Uz virtuves skapja gludās virsmas Valpēters ieraudzīja un nofotogrāfēja daudzkrāsainu gaismas elementu, kas ilga vairākas minūtes. Līdzīga trīsstūrveidīga parādība dažas reizes bija vērojama arī uz griestiem. 2017.gada novembrī agra rīta krēslā uz tapetēm parādījās ātri slīdoša šaura josla ar abstraktu knapi nojaušamu rakstu, kas strauji kustējās loga virzienā. Pēdējo šī gaismas elementa brīdi Valpeteram izdevās paspēt nofotografēt.

Eižens Valpēters veic eksperimentus ar brillēm un gaismas avotu, rezultātā tiek iegūti gaismas attēli ar brillēm un acīm tajās.

Pilsētā tiek saskatītas un fiksētas gaismas zīmes, kurās ir atpazīstamas gan ģeometriskas figūras, no kurām dažas atgādina krustus, gan abstrakti gaismas hieroglifi.
Mākslinieks strādā foto mākslā un asamblāžas tehnikā veido objektus, kurā nozīmīga vieta atvēlēta mākslinieka miermīlīgajai, vērojošajai pozīcijai un rezignētai attieksmei.
Savu izskaidrojumu šai parādībai dos arī Modris Slava - Latvijas Viedas Sadraudzības (LVS) – idejas autors. LVS idejas avoti ir baltu dvēseles mantas, dievturība, teozofija, joga, dzīvās ētikas mācība, visas pasaules ezotērisko skolu mācības un metodes, jaunā laikmeta (New Age) atziņas un pašu domas. Modris Slava arī ir pievērsies noslēpumainu gaismas parādību apzināšanai visā pasaulē.

Interesanti, ka Valpētera gaismas paradību novērojumi sasaucas ar Ditas Lūses gaismas pilno glezniecību, kas pašreiz apskatāma galerijā MuseumLV kā viņas jaunāko darbu izstāde "Gaismas anatomija»

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: art gallery MuseumLV cultural center Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11:00 – 19:00, S.: 11:00 – 17:00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010

Otrdien, 2017. gada 19.decembrī plkst. 19.00 galerijā MuseumLV tradicionālās interneta tiešraides ietvaros notiks

Ingas Gailes un Edgara Mākena dzejas performance:

Viņa spēlē uz nerviem, viņš uz klavierēm.

Inga runā un citādi, savus dzejoļus.

Edgars pavada Ingu uz klavierēm, kā arī izpilda vairākas savas dziesmas. Piemēram, šo: https://gaujarts.bandcamp.com/album/vibr-cijas

Inga Gaile raksta dzeju, prozu un lugas. Klāva Elsberga, Annas Dagdas fonda un Ojāra Vācieša prēmiju laureāte, Prozas lasījumu balvas ieguvēja. Dzejoļu krājumu  "Laiks bija iemīlējies", "Raudāt nedrīkst smieties", "Kūku Marija", "Migla" , «Vai otrā grupa mani dzird?» autore.

Edgars Mākens ir komponists, darbojas grupā «Gaujarts». Saņēmis Mūzikas ierakstu gada balvu par albumiem «Gaujarts – Vibrācijas» (2011) un «Manta – Manta» (2014). Sarakstījis mūziku vairākām Nacionālā teātra, Leļļu teātra, Liepājas teātra, Valmieras Drāmas teātra un Dirty Deal Teatro izrādēm. Vairākas reizes izvirzīts Spēlmaņu nakts balvai nominācijā Gada mūzikas autors, to saņēmis 2014.gadā.

Kopš galerijas atklašanas 2017. gada maija beigās katru nedēļu galerijā MuseumLV kāds no māksliniekiem pieņem izaicinājumu apmēram divas stundas radīt mākslas darbu vai uzstāties interneta tiešraidē. Šī dzejas performance ir viens no kultūras centra Grata JJ Ziemassvētku dzejas lasījumu cikla pasākumiem.

Galerija MuseumLV

Andreja Pumpura iela 2, Rīga

+371 67016602 / +371 25409000

info@museumlv.com

Ieeja bez maksas

Darba laiks: P.O.T.C.P. 11:00 – 19:00, S. 11:00 – 17:00

06.12.2017 19:00

Pēteris Draguns – dzejnieks, mūziķis, psihologs, astrologs … Pētera Draguna dzejoļi pēta tumšos un draudīgos spēkus, kas mīt katrā cilvēkā un izlaužas sāpīgu atmiņu vai sirreālu vīziju veidā. Dzejas lasījumā galerijā MuseumLV dzirdēsim dzeju no krājuma «Tumšā stunda» (2012. izdevniecība «Neputns»), kas tika nominēts Literatūras gada balvai un 2013. gadā ieguva Dzintara Soduma balvu. Protams, Draguna uzstāšanās nav iedomājama bez muzicēšanas.

"Tumšā stundā" joprojām ir aktuāls tas pats "ticu neesamībai". Taču man pašam daudz svarīgāks par skumjām, drūmumu, sērām vai vilšanos ir jautājums, kas īsti ir šī neesamība. Un kāpēc tai tik negrozāmi ticu. Nav taču nekāda racionāla pamata tiekties pēc tā, kā nemaz nav. Šajā ziņā grāmata noteikti ir milzīga eksistenciālā absurda izpausme. Varbūt arī buramvārdu krājumiņš, ja ar buršanos saprot apzinātu iejaukšanos "realitātē", lai to pārveidotu. Jā, simboliski šīs grāmatas poētiskais ceļš ved tumsā. Bet ne jau, lai kārtējo reizi paironizētu par gaismu, nē. Drīzāk ticībā, ka aiz šīs dualitātes, aiz šīm tik sasodīti trauslajām esamības formām "kaut kas" tomēr ir. Iespējams, tiecos pēc Austrumos piesauktās - kaut arī varbūt pašos pamatos pārprastās - dievišķās tukšības? Zinot mani, nemaz nebūtu brīnums. Protams, tas viss var šķist skumji, absurdi, pat nožēlojami. Ir taču skaidrs, ka uz jautājumu "kas ir klusums?" vienīgā atbilde ir pats klusums. No otras puses, cilvēki grāmatu pērk, lasa, dzīvo tai līdzi. Tātad klusumu vēl neesmu pelnījis.»1, teicis dzejnieks.

Kopš galerijas atklašanas 2017. gada maija beigās katru nedēļu galerijā MuseumLV kāds no māksliniekiem pieņem izaicinājumu apmēram divas stundas radīt mākslas darbu vai uzstāties interneta tiešraidē. Šis dzejas vakars ir viens no kultūras centra Grata JJ Ziemassvētku dzejas lasījumu cikla pasākumiem.

Ieeja bez maksas.

1 no intervijas Dacei Rukšānei portālā Delfi
foto: Elvijs Strazds Svētiņš

Citi resursi Internetā:
Delfi.lv
Satori
Epadomi

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
FACEBOOK: MuseumLV un Grata JJ
YOUTUBE: MuseumLV - Grata JJ
INSTAGRAM: museumlvgratajj

Tālruņa nr.:
00 670 16 602
00 254 09 000
e - pasts: info@museumlv.com

Darba laiks: Ot. – Pt.: 11.00 – 19.00, S.: 11.00 – 17.00
Andreja Pumpura iela 2, Rīga, LV – 1010