Franču komponists Moriss Ravels vienu no saviem slavenākajiem darbiem, skaņdarbu “Bolero” uzrakstīja 1928. gadā. Sākotnēji dejotāja Ida Rubinšteina Ravelam lūdza instumentēt dažus spāņu komponista Īzaka Albenisa skaņdarbus, taču tā, kā tiesības to darīt jau bija ieguvis cits autors, Ravels uzrakstīja jaunu skaņdarbu, kura pamatā ir spāņu deja bolero. Pats komponists par to rakstīja: “Tā ir deja mērenā tempā, nemainīga kā melodiski, tā ritmiski un harmoniski. Vienīgais mainīgais elements ir orķestra crescendo”.

Skaņdarbs, gadu gaitā pieredzējis daudzas un dažādas horeogrāfijas, daudziem bijušās Padomju Savienības iedzīvotājiem visspilgtāk palicis atmiņā ar franču horeogrāfa Morisa Bežāra iestudējumu 1961. gadā, kurā vēlāk, 1978. gadā dejoja Maija Pļisecka.

Latvijas Operas un baleta teātrī astoņdesmitajos gados iestudētajā izrādē darbība norisinās krodziņā, kur galvenās personas ir mīlas trīsstūris – tavernas dejotāja, viņas mīļākais un jauns puisis, ar kuru sievietei izveidojas attiecības. Stāsta dramatiskā kulminācija ir brīdis, kad mīļākais jaunekli nodur.

Litas Beiris atveidotā spāniete publikā izsauca sajūsmu un presē guva atzinīgus vārdus. Šķita, ka dejotājas raksturam spāņu kaislības un temperaments ir kā radīti. Litas izdejotais stāsts bija kā sava veida turpinājums jau iepriekš publikas iepazītajai Karmenai, kuru dejotāja interpretēja kā brīvu, neatkarīgu sievieti. Spāniskais gars, dzīves svinēšanas svētki bija jūtami arī mākslinieces atveidotajā Rozitā no Ludviga Minkusa baleta “Dons Kihots”. Balerīnas emocionālais sniegums kārtējo reizi nojauca tik izplatīto stereotipu par “ziemeļnieku vēsumu”.

Beiris skatuves partneris “Bolero” uzvedumā ilgus gadus bija Andrejs Rumjancevs, par kuru dejotāja teica, ka “viņš šo stāstu spēja piepildīt ar dramatismu un jūtu intensitāti”.

“Bolero” mūziku ilustrējošās gleznas izstādē atspoguļo spāņu karsto sauli, kaislīgo sirdi, nevaldāmo temperamentu un krāšņos tērpus. Staltais, neatkarīgais spāņu dejotājas tēls ar vēdekli rokā, sulīgas krāsas un spožs kolorīts – tas ir veids, kā šo stāstu redz izstādes mākslinieki savās gleznās.

Mākslas vēsturnieks Guntars Gritāns