MuseumLV

20.02.2026 Ekskursija un saruna ar izstādes “IT KĀ MUMS NEBŪTU, NO KĀ BĪTIES” māksliniekiem un kuratoru

Детальный текст: Cienījamie kolēģi un galerijas MuseumLV draugi!

Ar prieku paziņojam par papildu ekskursiju izstādē
“IT KĀ MUMS NEBŪTU, NO KĀ BAIDĪTIES”,
kuru vadīs projekta autori Zoja Golubeva un Deniss Evins, piedaloties arī izstādes kuratoram Denisam Hanovam.

Šoreiz apmeklētāji varēs paši izvēlēties ekskursijas formātu — doties cauri ekspozīcijai kopā ar māksliniekiem vai pievienoties kuratora vadītai ekskursijai, lai dzirdētu atšķirīgus skatījumus uz projektu un tā interpretāciju. Viesiem būs iespēja padziļināti iepazīt izstādes koncepciju, autoru radošo praksi un pārrunāt bailes kā vienu no mūsdienu cilvēka būtiskākajiem pieredzes stāvokļiem.

Par izstādi

Izstāde pēta bailes kā fundamentālu mūsdienu pieredzi — no tikko sajūtama iekšēja impulsa līdz trauksmei, kas saistīta ar pasaules nestabilitāti un personīgām traumām. Šeit bailes tiek aplūkotas ne tikai kā destruktīvs spēks, bet arī kā apstāšanās punkts — iespēja palūkoties uz sevi no malas.

Deniss Evins savos darbos apvieno digitālās tehnoloģijas, spoguļkonstrukcijas un organiskas formas, radot ievainojamības un vientulības tēlus. Zojas Golubevas glezniecība, atsaucoties uz baroka tradīciju, atklāj iekšējās tumsas, izmisuma un eksistenciālas trauksmes tēmas caur personiskiem un intīmiem sižetiem.

Par negaidītu projekta līdzautori kļuva daba — meža sēņu organiskās struktūras ietekmēja izstādes vizuālo valodu, sasaistot tēlus ar atmiņām, aizmirstiem stāstiem un bezapziņu.

Izstāde ir atvērta skatītāju interpretācijām un aicina ne tikai ieraudzīt cita bailes, bet arī ieklausīties savējās — uzdodot jautājumu par patiesas satikšanās iespējamību ar otru un ar sevi pašu.

Kad: 21. februārī; plkst. 13.00 un 15.00
Kur: MuseumLV galerija
Adrese: A. Pumpura iela 2, Rīga
Ieejas maksa: parastā biļetes cena (2.50 – 5.00 €)
Ekskursija notiks latviešu un krievu valodā.

ENG

Dear colleagues and friends of MuseumLV Gallery,

We are pleased to announce an additional guided tour of the exhibition
“AS IF WE HAD NOTHING TO FEAR”,
led by the project’s authors Zoja Golubeva and Deniss Evins, with the participation of the exhibition’s curator, Deniss Hanovs.

This time, visitors will be able to choose their preferred format — to walk through the exhibition with the artists or join a tour led by the curator, gaining different perspectives on the project and its interpretation. Guests will have the opportunity to explore the exhibition’s concept in greater depth, learn more about the artists’ creative practices, and reflect on fear as one of the defining conditions of contemporary human experience.

About the exhibition

The exhibition explores fear as a fundamental condition of contemporary life — from a barely perceptible inner impulse to anxiety shaped by global instability and personal trauma. Here, fear is viewed not only as a destructive force, but also as a moment of pause — an opportunity to step back and look at oneself from a distance.

In his works, Deniss Evins combines digital technologies, mirrored constructions, and organic forms to create images of vulnerability and solitude. Zoja Golubeva’s paintings, drawing on the Baroque tradition, address themes of inner darkness, despair, and existential anxiety through personal and intimate narratives.

Nature became an unexpected co-author of the project: the organic structures of forest fungi influenced the exhibition’s visual language, linking the imagery with memory, forgotten stories, and the unconscious.

Open to interpretation, the exhibition invites viewers not only to confront the fears of others, but also to listen to their own — posing the question of whether a genuine encounter, with another and with oneself, is truly possible.

When: February 21; 13:00 and 15:00
Where: MuseumLV Gallery
Address: 2 A. Pumpura Street, Riga
Entrance fee: regular ticket price (2.50 - 5.00 €)
Languages of the tour: Latvian and Russian

We look forward to welcoming you!

15.01.2026 "IT KĀ MUMS NEBŪTU NO KĀ BĪTIES"

Детальный текст:

Cienījamie kolēģi un MuseumLV mākslas galerijas draugi!

No 2026. gada 30. janvāra līdz 4. aprīlim kultūras centrā Grata JJ, mākslas galerijā MuseumLV, būs skatāma izstāde "IT KĀ MUMS NEBŪTU NO KĀ BĪTIES".

Izstāde pēta bailes kā mūsdienu cilvēka fundamentālu stāvokli — no tikko sajūtama iekšēja impulsa līdz paralizējošam pārdzīvojumam, kas saistīts ar pasaules nestabilitāti un personīgām traumām. Bailes šeit ne tikai grauj, bet arī kļūst par apstāšanās punktu, par iespēju palūkoties uz sevi no malas un fiksēt to, ko parasti cenšas slēpt.

Mākslinieki Zoja Golubeva un Deniss Evins piedāvā atšķirīgus, bet savstarpēji papildinošus veidus, kā veikt baiļu “izpēti”. Evina darbos digitālās tehnoloģijas, spoguļkonstrukcijas un organiskie objekti līdzās pastāv ar vientulības un ievainojamības tēliem. Golubevas glezniecība, kas atsaucas uz baroka perioda tradīcijām, pievēršas iekšējās tumsas, izmisuma un eksistenciālu baiļu tēmām, atklājot tās caur personiskiem un intīmiem sižetiem.

Izstādes tapšanas procesā par negaidītu līdzautori kļuva Daba — meža sēņu organiskās struktūras radīja tēlus, kas izpaudās gleznās un saistās ar atmiņu, aizmirstiem stāstiem un bezapziņu. Izstāde ir atvērta skatītāju interpretācijām un aicina ne tikai ielūkoties citu bailēs, bet arī ieklausīties savējās, uzdodot jautājumu: kas atklājas telpā, kad trauksme atkāpjas, un vai ir iespējama satikšanās — ar otru un ar sevi pašu? Šos jautājumus sev uzdod arī izstādes kurators Deniss Hanovs, reflektējot par mākslinieku idejām un darbiem.

Zoja Golubeva ir starpdisciplināra Latvijas māksliniece. Ieguvusi mākslas izglītību LMA (bakalaura grāds glezniecībā), kā arī studējusi Krakovas Mākslas akadēmijā, apgūstot glezniecību, tekstilu un vides mākslu.

Deniss Evins ir starpdisciplinārs multimediju mākslinieks no Latvijas. Viņa darbi atrodas performanču, interaktīvu instalāciju, teksta, video un digitālo tehnoloģiju krustpunktā.

Deniss Hanovs, Dr. art., ir kultūrpētnieks, pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā, kurators un radio raidījumu autors.

Titanium
Spletnik
Diena
Mixnews.lv
Lsm.LV
Rus.Lsm.lv
Rus.Lsm.lv

27.12.2025 Tatjana Spāde ''…nojausmas...''

Детальный текст:

Tatjana Spāde Personālizstāde

“Nojausmas...

Neesmu profesionāla gleznotāja, sāku gleznot tikai 9 gadus atpakaļ un... vairs nevaru apstāties.

Nojausmas... Ko gleznot? Kā gleznot? Kā dzīvot? Savādi, jo man jau paliek 70 gadi! Turpinu mēğināt jaunas tehnikas, citas tēmas - pēs nojausmām..

Bet! To gan es zinu droši - šī pasaule ir SKAISTA!”

Tatjana Spāde

23.12.2025 Priecīgus Ziemassvētkus!

Детальный текст: Priecīgus Ziemassvētkus!

No sirds sveicam jūs šajos gaišajos un klusuma pilnajos svētkos MuseumLV mākslas galerijas komandas vārdā.

Lai Ziemassvētku laiks ienes mieru, cerību un siltumu jūsu sirdīs, bet gaisma kļūst par iedvesmas avotu jaunām idejām, drosmīgiem risinājumiem un radošiem procesiem.

Pateicamies, ka esat kopā ar mums kā mākslinieki, skatītāji, domubiedri un draugi. Jūsu klātbūtne, uzticēšanās un atvērtība mākslai piešķir mūsu darbam jēgu.

Lai Jaunais gads nes skaidrību, spēku un jaunas satikšanās mākslā un caur mākslu. Uz tikšanos MuseumLV!

Darba laiks svētkos:

24.12.–26.12. – galerija būs slēgta

27.12. – notiks privāts pasākums

30.12.–02.01. – galerija būs slēgta

Ar siltām domām,
MuseumLV komanda

Attēls: Jūlija Eresko, 2023. Akvarelis uz papīra

16.12.2025 Dārgie galerijas draugi! Ar nožēlu paziņojam, ka tehnisku iemeslu dēļ slēdzam izstādi „Labotam ticēt”. Krievu teātris Latvijā 1873–1940.

Детальный текст:

Dārgie galerijas draugi!

Ar nožēlu paziņojam, ka tehnisku iemeslu dēļ slēdzam izstādi „Labotam ticēt”. Krievu teātris Latvijā 1873–1940. Pateicamies visiem, kas plānoja to apmeklēt, un ceram uz jūsu sapratni.

Taču mākslas baudīšana nav apstājusies! Vienā no stāviem joprojām gaida Lindas Kozules personālizstāde “LUKO”, un tās norise ir pagarināta līdz 23. decembrim. Tas ir īpašs laiks, lai tuvumā iepazītu mākslinieces pasauli, izjustu krāsas, formas un stāstus, kas sniedz prieku un iedvesmu.

Un jau uzreiz pēc Jaunā gada jūs sagaidīs jaunas, aizraujošas ekspozīcijas, kas sniegs svaigu skatījumu, emocionālu pieredzi un daudzveidīgas mākslas sajūtas.

Sekojiet jaunumiem, nāciet ciemos un ļaujiet mākslai iekrāsot jūsu dienas! Mēs ar prieku gaidām katru no jums!

Cieņā

MuseumLV

12.12.2025 Cienījamie apmeklētāji! Ar nožēlu informējam, ka izstādes “Labotam ticēt” ekskursija 13. decembrī plkst. 12.00 nenotiks tehnisku iemeslu dēļ. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām un ceram uz jūsu sapratni.

Детальный текст: Cienījamie apmeklētāji!

Ar nožēlu informējam, ka izstādes “Labotam ticēt” ekskursija 13. decembrī plkst. 12.00 nenotiks tehnisku iemeslu dēļ. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām un ceram uz jūsu sapratni.

Galerija joprojām ir atvērta individuālai apskatei: darbadienās līdz 19.00 (izņemot pirmdienas) un sestdienās līdz 17.00.

Aicinām apmeklēt mūs jums ērtā laikā - priecāsimies jūs redzēt ciemos!

26.11.2025 "Labotam ticēt". Krievu teātris Latvijā 1873. - 1940.

Детальный текст:

Pateicoties bijušā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktora, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera un Staņislavska prēmijas laureāta Eduarda Cehovala pētnieciskajam darbam Latvijas arhīvos un daudzu līdz šim sabiedrībai slēptu vēsturisku liecību izpētei, ir uzrakstīta jauna lappuse Latvijas un visas Baltijas trauslajā teātra mākslas vēsturē.

Mīlestība pret patiesību, kas raksturo pētnieku, ir atgriezusi Krievu teātrim Latvijā desmit radošu un meklējumiem bagātu gadu – periodu, kurā 19. gadsimta beigās veidojās jauna teātra valoda.

Vienlaikus materiālu meklējumi kļuva par tiltu starp latviešu un krievu Rīgas vidusšķiras pilsētas elitu kultūrām strauji augošā Eiropas metropolē.

Vizuālās koncepcijas autors — Ivars Noviks.

Mākslas galerija Museum LV piedāvā unikālu izstādi “Labotajam ticēt”, kas veltīta gandrīz septiņdesmit gadu ilgajai krievu teātra veidošanās un attīstības vēsturei Latvijā — no pirmajām antreprīzēm līdz 1940. gadam.

Ekspozīcijas pamatā ir plaša pētnieciska darba rezultāti Latvijas arhīvos, kas vainagojās ar sensacionālu atklājumu. Daudzus gadu desmitus par oficiālo Rīgas krievu teātra dibināšanas datumu tika uzskatīts 1883. gada 2. oktobris, kas saistīts ar A. A. Lavrova antreprīzi. Tomēr jaunie arhīvu dokumenti pārliecinoši pierāda, ka pirmais krievu teātris Rīgā sāka darbību jau 1873. gadā, antreprenera N. I. Ivanova vadībā.

Šis atklājums ne tikai precizē vēsturisko hronoloģiju, bet arī kļuva par idejisko pamatu izstādes nosaukumam — “Labotajam ticēt”, kas simbolizē cieņu pret patiesiem faktiem un dzīvo atmiņu par teātra īsto vēsturi.

Šodien var droši teikt: Rīgas Krievu teātris ir vecākais darbojošais krievu teātris Baltijas valstīs.

Ekspozīcija apvieno arhīvu dokumentus, retas afišas, unikālas fotogrāfijas, izrāžu programmas un laikabiedru atmiņas — daudzas no tām pirmo reizi tiek izstādītas plašākai publikai. Apmeklētāji varēs izsekot, kā sarežģītajā un daudznacionālajā Latvijas kultūras vidē veidojās profesionāla teātra tradīcija, kas izgājusi ceļu no pirmajām viesizrādēm un antreprīzēm līdz pastāvīgas skatuves izveidei un valsts atbalstam.

Izstāde “Labotajam ticēt” ir ne tikai vēsturisks stāsts, bet arī mīlestības apliecinājums teātrim kā dzīvajam organismam, kas spēj mainīties, saglabāt atmiņu un iedvesmot jaunas paaudzes.

26.11.2025 Personālizstāde Lindai Kozulei “LUKO” tiek pagarināta līdz 23. decembrim (ieskaitot)

25.11.2025 29.11.25. tehnisku iemeslu dēļ galerija būs slēgta

12.11.2025 Sveicam Latvijas Republikas proklamēšanas dienā!

Детальный текст:

Tuvojoties 18. novembrim, svinam mūsu valsts brīvību, spēku un vienotību.
Lai šie svētki atgādina, cik dārga ir neatkarība un cik svarīgi ir sargāt Latviju ar lepnumu un mīlestību.

18. novembrī galerija būs slēgta – svinam kopā ar visu Latviju!

Tiekamies atkal 19. novembrī!

11.11.2025 Godinām Lāčplēša dienu – Latvijas varoņu piemiņai

Детальный текст:

Šodien, 11. novembrī, atzīmējam Lāčplēša dienu – varonības, drosmes un brīvības mīlestības simbolu.

Godināsim tos, kuri cīnījās un ziedoja savu dzīvību par Latviju.
Lai viņu drosme un garaspēks iedvesmo arī mūs ik dienu sargāt un stiprināt savu valsti.

Gods un slava Latvijas brīvības cīnītājiem!

Artūrs Bērziņš

VISU DZIRDOŠĀ AUSS

2021
Digitāldruka/audekls rāmī
25x25cm

Файлы: Download

04.10.2025 Linda Kozule ''LŪKO''

Детальный текст:

LŪKO

Lūkot cilvēku ir kā vērot okeānu. Lūkot, skatīt.

Lūkot - arī - censties, mēģināt.

Censties un mēģināt ir TRAUSLA situācija. Vēlneziņa,betjauarī APZIŅA un TICĪBA. Kaut kas ir tuvu. Ir iespējams.

Izstāde LŪKO piedāvā skatītājiem iepazīties ar cilvēka atveides iespējām glezniecībā.Tajā apskatāmi pēdējo gadu laikā tapušie darbi.Izstādes kodolu veido sešas lielformāta gleznas - meitenes portreti. Sākotnējā iecere - dokumentāli precīzi atveidot cilvēku - pārauga plašākā interesē par cilvēka emociju atklāsmi.

“Vēsturiski glezniecībā pretskatā attēloja tikai valdnieku, pāvestu, svētos, Dievmāti, pašu Dievu. Izvēle pozicionēt portretējamo cilvēku pretskatā izriet no iekšējas nepieciešamības DOKUMENTĒT. Kā personu apliecinošā dokumentā, pasē. Valsts īpašumam. Fiksēt personas parametrus. Nekādu papildus emocionālu slodzi nesošu rakursu.

Bet ko īsti tiecos dokumentēt es? Spriedzi. Iekšējā garīgā darba manifestāciju. Atziņas starojumu. Garu. Dvēseles pasei, kuras īpašnieks tad Dievs. Intuitīvi tvert cilvēku tik pat vērtīgu kā Dievu - tur nav pretrunas, ja formulējam, ka cilvēks uzskatāms par Dievišķā atspulgu, atveidu. Cilvēks kā dievišķas dzirksts aizšķilta gaisma.

Apziņa par milzīgo telpu, kurā noris sarežģīti psihoemocionālie procesi, noteica arī lielu un arvien lielāku gleznu formātu izvēli! Sākumā darbi bija iecerēti arī gandrīz melnbalti, bet, augot izpratnei par krāsas lomu dažādu sajūtu atklāsmē, gleznas ietonējās! Krāsa uztvērusi un uzsver noskaņu.

Lūkot cilvēku ir kā vērot okeānu. Saules gaisma caurstrāvo ūdeni, bet ūdens arī atstaro gaismu - uz virsmas un no dziļākiem slāņiem. Gaismas piepildītas debesis. Gaismas avots, gaiss un ūdens substance. Ūdens savukārt apstaro arī gaismas avotu. Gaismas enerģiju savstarpēja caurstrāvošanās. VISS IZGAISMOJAS UN ATSTAROJAS. Maģiskā burvībā un spēkā. Statisks un kustīgs vienlaikus. Vibrācija kā lielākais spēks Visumā. Gaismas viļņi, ūdens svārstības, vējš.

Portreti tapuši sadarbībā ar fotogrāfiem Heinzu Reizeru / Heinz Ryser (Šveice) un Jāni Bartaševicu (Latvija). Portretu modelis - Ilze Ungere (Latvija).

Līdzās šiem izstādīti arī vairāki mazāka formāta darbi - liecība par to, kā attīstījusies mana interese par portretu, un dažas iepriekšējo gadu gleznas, kuras papildina vēstījumu.

Lūkot ir robeža.
Neziņas un apzināšanās robeža. Domas un nodoma.
Tajā jau kustības impulss un spēks.

Kaut kas ir tuvu.
Kaut kas skaists vēl būs. Tas jau ir.
LŪKOSIM IERAUDZĪT!”

Linda Kozule
Rīgā, 2025. gada 3. septembrī.

Rus.Lsm.Lv

Mixnews.Lv

LiveRiga

SpletnikLV

04.10.2025 Linda Kozule ''LŪKO''

Детальный текст:

LŪKO

Lūkot cilvēku ir kā vērot okeānu. Lūkot, skatīt.

Lūkot - arī - censties, mēģināt.

Censties un mēģināt ir TRAUSLA situācija. Vēlneziņa,betjauarī APZIŅAunTICĪBA. Kaut kas ir tuvu. Ir iespējams.

Portreti tapuši sadarbībā ar fotogrāfiem Heinzu Reizeru / Heinz Ryser (Šveice) un Jāni Bartaševicu (Latvija). Portretu modelis - Ilze Ungere (Latvija).

Lūkot ir robeža.
Neziņas un apzināšanās robeža. Domas un nodoma.
Tajā jau kustības impulss un spēks.

Kaut kas ir tuvu.
Kaut kas skaists vēl būs. Tas jau ir.
LŪKOSIM IERAUDZĪT!”

Linda Kozule
Rīgā, 2025. gada 3. septembrī.

20.09.2025 Evgeny Merman ''NoWomenNoKids/DeadSeaNotDead''

Детальный текст: Agrāk vai vēlāk ķermenis atgriežas. Nevis kā abstraktā, nevis kā simbols, bet kā klātbūtne. Kā vēsture. Kā pretošanās.

Mākslinieka Evgenija Mermana darbos ķermenis atkal un atkal kļūst par vietu, par robežpunktu, kur vardarbība sastopas ar atmiņu, un kur atmiņa atsakās izgaist.

Savā agrākajā sērijā NoWomenNoKids Mermans uz neapstrādātiem, nerāmētiem audekliem aicināja skeletiskas figūras, pusceļā starp nāves pļāvēju un tautas pravieti. To estētikā skanēja atsauce uz Hosē Gvadalupes Posadas kalaverām, 19. gadsimta meksikāņu grafiķa skeletiem, kas smējās un dejoja, pat ja nesa nāves zīmes. Rietumu mākslā galvaskauss tradicionāli bija memento mori – auksts atgādinājums par mirstību. Bet acteku kultūrā, tāpat kā Posadas grafikās, galvaskauss nebija vienīgi brīdinājums. Tas bija solījums. Simbols atgriešanās iespējai, atdzimšanai.

Mermana skeleti ietver sevī šo dubulto smagumu: tie sēro un vienlaikus līksmo. Tie atsauc atmiņā viduslaiku Eiropas danse macabre tradīciju, kur dzīvie un mirušie dejoja pārī, apzinoties kopīgo likteni. Taču tie runā arī par kaut ko krietni laikmetīgāku: globālas vardarbības, kara un personisku zaudējumu fonā šie skeletiskie ķermeņi: steidzīgi, grafiti manierē, uzzīmēti uz retā klātā lina iemieso to, kas paliek. Kas izdzīvo. Kas pieprasa būt pamanītas..

Šie darbi nav smalki pētījumi. Tie ir neapstrādāti pārsūtījumi, radīti ar dabīgām pigmentu krāsām un oglēm, bieži vien uz milzīgiem, nestieptiem audekliem. Līnijas impulsīvas, bet precīzas, izriet nevis no stilizācijas, bet no paša mākslinieka anatomijas: smadzenēm, sirds, rokām. Šī neregulārā, nefiltrētā līnija kļūst par pubertātes metaforu, par pirmo iekšējā nemiera un ārējās formas sadursmi. Skeleti šeit nav tikai figūras. Tie ir sliekšņi. Tie iezīmē pāreju no viena esības stāvokļa uz citu.

Šī pati steigas pulss arī Mermana monumentālajos gleznojumu ciklos, kas radīti pie Nāves jūras. Taču noskaņa jau mainījusies. Kaulus ir nomainījusi āda. Sieviešu ķermeņi .. kaili, atklāti, neatskatoties atpakaļ, izstiepjas pāri sāls balinātam audeklam. Tie nepozē. Tie neatvainojas. Tie noguļas gar horizontu it kā piesavinādamies to. Šeit ķermenis nav skeletisks, bet dzīvs līdz galam kaut arī vieta, kuru tas ieņem, ir slavenā ar savu nedzīvību. Nāves jūra: bībeliska, minerāliem piesātināta, neapdzīvojama. Ūdens tilpne, kas nespēj uzturēt dzīvību. Un tomēr, šeit ir šīs sievietes. Elpojošas. Esošas. Atsakoties izzust.

Kontrasts starp abām sērijām – vienu skeletisku, otru iemiesotu, atklāj nepārtrauktību Mermana darbā. Tā nav pretstatīšana, bet atgriešanās. Abas sērijas stājas pretī mirstībai, taču no pretējiem galiem. NoWomenNoKids noplēš miesu, lai atklātu kaulus; DeadSeaNotDead darbos ķermenis tiek atdots atpakaļ nepiedodami vesels. Abas uzdod jautājumu: kas paliek pēc izdzīvošanas? Ko nozīmē ieņemt telpu pēc vardarbības?

Un vienmēr ir līnija. Zīmētā līnija, protams, bet arī morālā līnija. Nosaukums NoWomenNoKids, aizgūts no Luka Besona filmas “Leons”. Profesionālis, atsaucas uz slepkavas vienīgo noteikumu. Žēlastības līniju brutālā pasaulē. Bet likumi tiek lauzti, kā vienmēr. Ķermenis kļūst par ķīlnieku. Un Mermana rokās arī par liecinieku. Starp līnijām, kas vilktas pāri audeklam, pāri vēsturei, pāri ādai, notiek klusa atmoda. Skeleti smējās nāvei sejā; sievietes guļ līdzās tās klātbūtnei.
Neviens nepavērš skatienu prom. Jo pat pie jūras, kas vairs nespēj uzturēt dzīvību, ķermenis pastāv.

Un savā nekustībā tas sāk no jauna.

Diena

Spletnik.LV

Rus.Lsm.Lv

Mixnews.Lv

20.09.2025 GRATA BALVA ''Zelta laikmets'' simpātijas balvas uzvarētājs

Детальный текст: Apsveicam Zoju Golubevu – gleznas autori, skatītāju simpātiju balvas ieguvēju izstādē Grata Balva “Zelta laikmets”!

Galerijas MuseumLV un kultūras centra GrataJJ komanda pateicas visiem konkursā “Zelta laikmets” iesaistītajiem autoriem, māksliniekiem un izstādes kuratoram par radošo pieeju projekta tēmai, ideju realizāciju un rūpīgo izpildes tehnikas izvēli. Šogad konkursā piedalījās 76 mākslinieki, bet eksponēto darbu un instalāciju skaits sasniedza 110. Izstādē radītos darbus redzēja tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un viesu.

Konkursa ietvaros tika organizēti vairāki pasākumi – gan privāti, gan publiski, kuru mērķis bija iepazīstināt ar katra mākslinieka daiļradi, kā arī rīkoti vairāki raidījumi medijos. Izstādes norise tika plaši atspoguļota visos vadošajos Latvijas informatīvajos portālos.

Mums bija ārkārtīgi patīkami un iedvesmojoši strādāt pie Grata BALVA 2025 realizācijas, komunicēt ar autoriem, izstādes kuratoru un apmeklētājiem. Ar nepacietību gaidām māksliniekus un autorus kā dalībniekus mūsu nākamajos projektos galerijā MuseumLV un kultūras centrā GrataJJ. Īpaši augstu vērtējam radošo enerģiju, ieguldīto darbu un vēlmi attīstīties Latvijas kultūras un mākslas jomā.

21.08.2025 Saruna un ekskursija ar izstādes “Zelta laikmets” kuratoru, LMA profesoru, Dr.art. Denisu Hanovu

Детальный текст: Norises laiks: 2025. gada 28. augusts; plkst. 18:00 Norises vieta: galerija MuseumLV, Grata JJ kultūras centrs, Rīga, A. Pumpura iela. 2 Labdien, cienījamie kolēģi un kultūras centra Grata JJ mākslas galerijas MuseumLV draugi! Aicinām ikvienu pastaigāties pa konkursa izstādi "Zelta laikmets" izstādes kuratora Dr.art Denisa Hanova pavadībā. Kurators pastāstīs par konkursa ideju, kopā ielūkosieties izstādes procesu aizkulisēs. Vietu skaits ir ierobežots, lūdzam nodrošināt sev vietu savlaicīgi! Biļetes iespējams iegādāties iepriekš ar bilešuserviss vai uz vietas 28.08. Biļešu cena — standarta 28. augustā saruna notiks latviešu valodā.

14.08.2025 Tehnisku iemeslu dēļ galerija šodien ir slēgta

30.07.2025 Šodien plānotā ekskursija nenotiks!

Детальный текст: Labdien, cienījamie kolēģi un kultūras centra Gratta JJ mākslas galerijas MuseumLV draugi!

Izstādes kuratora veselības stāvokļa dēļ šodien plānotā ekskursija nenotiks. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām. Par jaunajiem pasākuma datumiem informēsim vēlāk.

Ar cieņu
MuseumLV

30.07.2025 Šodien plānotā ekskursija nenotiks!

19.06.2025 Galerijas darba laiks svētkos! S., Sv., P., O. - galerija slēgta T. - Pk. -11:00 - 19:00 S. - 11:00 - 17:00

Привязка к событию: 19.06.2025

Новости 1 - 20 of 345
First | Prev. | 1 2 3 4 5 | Next | Last