Franču komponista Ādolfa Adāna (1803 – 1856) baletam “Žizele” liktenis ir bijis labvēlīgs jau no tā pirmizrādes Parīzes operā 1841. gadā 28. jūnijā. Publika to uzņēma ar lielu sajūsmu un tādas pašas emocijas balets izraisa arī mūsdienās.

19.gadsimta vācu romantiķis, dzejnieks Heinrihs Heine savā darbā “Florences naktis” runā par vilām – slāvu tautu folklorā sastopamajiem jaunu meiteņu - līgavu gariem. Līgavaiņu pamestas, mirušas pirms savām kāzām, viņas izdejo kāzu dejas aizkapa valstībā, ar tādu mežonīgu kaisli, kas nav bijusi iespējama īstajās kāzās. Hercogu Albrehtu sagaida bargs sods, kad vilām pievienojas Žizele - meitene, kuru viņš pametis. Vilas liek neuzticīgajam puisim dejot līdz nāvei, tomēr mīlošā Žizele nolemj Albrehtu glābt.

Šo stāstu franču dzejnieks Teofīls Gotjē pārstrādāja baleta libretā, horeogrāfiju veidoja Žans Koralli un Žils Pero. Balets pamatoti ieguva savu vietu daudzu pasaules teātru “zelta” repertuārā.

Litas Beiris stāstam par Žizeles lomu arī ir sava interesanta vēsture. 1987. gadā, nesniedzot nekādus paskaidrojumus, viņu neiekļauj trupas sastāvā uz kārtējām ārzemju viesizrādēm. Iespējams, ka iepriekšējās turnejās, dejojot “Gulbju ezerā”, balerīna atļāvusies pārāk “plašu lidojumu”, tomēr patiesos iemeslus droši vien nekad neizdosies uzzināt. Paliekot mājās, māksliniece laiku izmantoja radoši, un sadarbībā ar partneri Genādiju Gorbaņovu, viņa sagatavoja jaunu lomu – Žizeli, par kuru vēlāk rakstīs, ka tā ir vislabākā Litas Beiris loma. Kritiķis Ēriks Tivums mākslinieces sniegumu salīdzināja ar franču traģēdijas aktrišu vērienu. Dejotājas spīts, rakstura stiprums un spēja pacelties pāri aizvainojumam sublimējās lielā mākslas darbā. Skatuves partneris “Žizelē”, dejotājs Aivars Leimanis, savās atmiņās piebilst, ka “tas bija duets ar spēcīgu personību”, savukārt Andrejs Rumjancevs uzsvēra, ka, dejojot ar Litu, “lomu sagatavošanas process nesagādāja grūtības”.

Izstādē “Žizelei” veltītie darbi ir gan ar konkrētu šī stāsta tematiku, pat speciāli konkrētajam notikumam radīti, kā Aivja Pīzeļa “Žizele”, gan tādi, kuru vēstījumā jaušams gaismas un tumsas, mīlas un naida pretnostatījums.

Mākslas vēsturnieks Guntars Gritāns