MUSEUM LV
Grata JJ
2559030
50160
Autorisierung
MUSEUM LV
Grata JJ
2559030
50160
Archivfilter
LŪKO
Lūkot cilvēku ir kā vērot okeānu. Lūkot, skatīt.
Lūkot - arī - censties, mēģināt.
Censties un mēģināt ir TRAUSLA situācija. Vēlneziņa,betjauarī APZIŅAunTICĪBA. Kaut kas ir tuvu. Ir iespējams.
Izstāde LŪKO piedāvā skatītājiem iepazīties ar cilvēka atveides iespējām glezniecībā.Tajā apskatāmi pēdējo gadu laikā tapušie darbi.Izstādes kodolu veido sešas lielformāta gleznas - meitenes portreti. Sākotnējā iecere - dokumentāli precīzi atveidot cilvēku - pārauga plašākā interesē par cilvēka emociju atklāsmi.
“Vēsturiski glezniecībā pretskatā attēloja tikai valdnieku, pāvestu, svētos, Dievmāti, pašu Dievu. Izvēle pozicionēt portretējamo cilvēku pretskatā izriet no iekšējas nepieciešamības DOKUMENTĒT. Kā personu apliecinošā dokumentā, pasē. Valsts īpašumam. Fiksēt personas parametrus. Nekādu papildus emocionālu slodzi nesošu rakursu.
Bet ko īsti tiecos dokumentēt es? Spriedzi. Iekšējā garīgā darba manifestāciju. Atziņas starojumu. Garu. Dvēseles pasei, kuras īpašnieks tad Dievs. Intuitīvi tvert cilvēku tik pat vērtīgu kā Dievu - tur nav pretrunas, ja formulējam, ka cilvēks uzskatāms par Dievišķā atspulgu, atveidu. Cilvēks kā dievišķas dzirksts aizšķilta gaisma.
Apziņa par milzīgo telpu, kurā noris sarežģīti psihoemocionālie procesi, noteica arī lielu un arvien lielāku gleznu formātu izvēli! Sākumā darbi bija iecerēti arī gandrīz melnbalti, bet, augot izpratnei par krāsas lomu dažādu sajūtu atklāsmē, gleznas ietonējās! Krāsa uztvērusi un uzsver noskaņu.
Lūkot cilvēku ir kā vērot okeānu. Saules gaisma caurstrāvo ūdeni, bet ūdens arī atstaro gaismu - uz virsmas un no dziļākiem slāņiem. Gaismas piepildītas debesis. Gaismas avots, gaiss un ūdens substance. Ūdens savukārt apstaro arī gaismas avotu. Gaismas enerģiju savstarpēja caurstrāvošanās. VISS IZGAISMOJAS UN ATSTAROJAS. Maģiskā burvībā un spēkā. Statisks un kustīgs vienlaikus. Vibrācija kā lielākais spēks Visumā. Gaismas viļņi, ūdens svārstības, vējš.
Portreti tapuši sadarbībā ar fotogrāfiem Heinzu Reizeru / Heinz Ryser (Šveice) un Jāni Bartaševicu (Latvija). Portretu modelis - Ilze Ungere (Latvija).
Līdzās šiem izstādīti arī vairāki mazāka formāta darbi - liecība par to, kā attīstījusies mana interese par portretu, un dažas iepriekšējo gadu gleznas, kuras papildina vēstījumu.
Lūkot ir robeža.
Neziņas un apzināšanās robeža. Domas un nodoma.
Tajā jau kustības impulss un spēks.
Kaut kas ir tuvu.
Kaut kas skaists vēl būs. Tas jau ir.
LŪKOSIM IERAUDZĪT!”
Linda Kozule
Rīgā, 2025. gada 3. septembrī.