Vienmēr tik kritisks pret savu mūziku un bieži vien neticot savam talantam, pats Čaikovskis baletu “Apburtā princese” uzskatīja par vienu no saviem labākajiem darbiem. Tas ir otrais no viņa trīs uzrakstītajiem baletiem. Komponists baleta mūziku sacerēja 1889. gadā, bet pirmizrāde notika 1890. gadā Marijas teātrī, Pēterburgā. Horeogrāfa Mariusa Petipā uzvedums izsauca īstu furoru. Kopš tā brīža balets “Apburtā princese” ir piedzīvojis neskaitāmas pirmizrādes visā pasaulē un ir pamatrepertuārā arī Latvijas Nacionālajā Operā un Baletā. Tas ir viens no klasiskā baleta stūrakmeņiem, izaicinājums ikviena dejotāja profesionalitātei.

Eiropas tautu pasaku savulaik padarīja populāru tādi meistari kā Šarls Pero un brāļi Grimmi. Stāsts ir par princesi Auroru, kurai ļaunā burve uzlikusi lāstu: meitene savā sešpadsmitajā dzimšanas dienā sadurs pirkstu un nomirs. Labajām fejām nav pa spēkam to novērst, tikai pārveidot - Aurora nenomirs, viņa iemigs un gulēs, līdz no miega viņu spēs atmodināt prinča skūpsts.

Auroras loma pie Litas Beiris atnāca 1980. gadā. Šo gadu pamatoti var uzskatīt par robežpunktu viņas dejotājas karjerā. Pēc sasniegumiem konkursos Maskavā un Varnā, Bulgārijā, Beiris nostiprināja savas pozīcijas kā primabelerīna pašmāju teātrī.

Baleta vēsturniece Ija Bite savā recenzijā rakstīja, ka “Ir pienācis Litas Beiris ziedēšanas laiks, pārējo buķetē viņa ir ieraudzīta, pamanīta un valdzina gan kā dejotāja, gan kā apburoša, gudra sieviete”. Savukārt baletmeistars Aivars Leimanis, runājot par šo lomu, uzsver, ka to var paveikt tikai izcila, ar nevainojamu tehniku apveltīta dejotāja. Beiris izdzīvoja Auroras lomu. Aktieriskā meistarība bija harmonijā ar baleta tehniku, tāpēc radās pārliecinošs stāsts un izrāde, kas dejotājas repertuārā bija vairākus gadus. Viens no Beiris partneriem prinča Dezirē lomā bija izcilais dejotājs Viesturs Jansons. Tāpat veiksmīga bija sadarbība ar Andreju Rumjancevu. Pati balerīna, runājot par šo savu lomu, atceras, ka izdejot to ar vairākiem partneriem bija patiess gandarījums.

Gleznas, kas stāsta par “Apburto princesi” ir ar visdažādāko tematiku. Mežs un jūra, meitenes tēls un ziedi, princeses un prinči... Katram no mums ir sava pasaku pasaule un brīži, kad vēlamies nokļūt bērnībā un ticēt kā toreiz, ka visām pasakām būs laimīgas beigas.

Mākslas vēsturnieks Guntars Gritāns