Лого

MUSEUM LV

Grata JJ

«Apzinoties pasaules skaistumu, dalāmies katra brīža neatkārtojamībā - ar tēliem, emocijām un mākslas darbiem.»

1525

106488

Arhīvu filtrs

Periods aktivitāte: Select date in calendarSelect date in calendar
  

Jūris Ģērmanis. “Sievietes un daba”
Izstādītie darbi tapuši laika posmā no 2000. līdz 2018. gadam un aptver divus nozīmīgus tēmu lokus – sievietes figūra un ainava – mākslinieka daiļradē. Izstāde “Sievietes un daba” lakoniski iezīmē Jura Ģērmaņa iedvesmas avotus viņa radošās dzīves laikā un tie joprojām ir aktuāli.

Juris Ģērmanis pirmām kārtām sevi uzskata par figurālistu. Tapuši gan neskaitāmi sabiedrībā zināmu cilvēku portreti, gan niansēm bagāti psiholoģiski portreti, tomēr pāri visam – sievietes. Sievietes tēls kā galvenais mākslinieka iedvesmas avots – garastāvokļa noskaņas, formu plastika, iedziļināšanās katras personības individualitātē – kā portretos tā aktos.

Otrs tēmu loks saistās ar ainavu glezniecību plenēros Latvijas dabā – tveice, vējš, lietus – tas viss iederas mirkļa skaistuma apzināšanās procesā un tā izpausmē mākslā. Ilggadējs darbs plenēros raksturo mākslinieka rokrakstu – koncentrēšanos un spēju radoši darboties šeit un tagad, tverot mirkļa burvību. Tehniskā virtuozitāte un dabas dota krāsu izjūta palīdz precīzi nodot savu redzējumu skatītājam.

Mākslinieks gleznās apjūsmo ne tikai Latvijas dabas un cilvēku krāšņumu, bet arī strādā esot ārzemju ceļojumos. Kā atsevišķa tēma, kas izgaismo Jura Ģērmaņa mākslu no cita aspekta, izstādē būs apskatāmas Marokā tapušās gleznas. Austrumu eksotika ziemeļnieka acīm.

Jurim Ģērmanim vienmēr ir svarīga reālā vide un cilvēki, kas tiek gleznoti no dabas. Darbos būtiski ir trīs aspekti – krāsu tonālā saskaņa, kompozīcija un precīzs zīmējums – ko viņš apguvis gan mākslas skolā pie Arnolda Griķa, gan Akadēmijā pie Arija Skrides, Konrāda Ubāna, Induļa Zariņa un Eduarda Kalniņa, kura vadībā ticis izstrādāts arī diplomdarbs. Latvijas glezniecības skolas ieliktajām kvalitātēm mākslinieks ir palicis uzticīgs joprojām.

Skatīt galerijā

Mistērija. Rituālā māksla
Ar šo projektu kultūras centrs Grata JJ aizsāk tradīciju - nodibinot savu balvu vizuālajā mākslā, rosināt māksliniekus piedalīties ikgadējā vasaras izstādē, kurā plašā spektrā pārstāvēta visdažādāko virzienu māksla – pārsteigums skatītājiem, iespēja vienkopus skatīt iemīļoto mākslinieku darbus.

Skatīt galerijā
XXX
XXX

Daina Dagnija. "Retrospekcija: Dzīve mākslai. Maksla dzīvei."
Daina Dagnija ir leģendāra un nozīmīga personība gan Latvijas, gan pasaules vizuālas mākslas kontekstā - daļu sava radošā mūža māksliniece pavadījusi ASV. Viņas mākslā savijies nacionālais kolorīts ar pasaules mākslas tendencēm vairāku gadu desmitu garumā. 2017. gadā Daina Dagnija atzīmēja 80 gadu jubileju. Retrospekcija aptvers Dainas Dagnijas radošo dzīvi no ASV radītiem jaunības laiku darbiem, līdz pēdējo gadu darbiem, kas tapuši Rīgā.

Dainas Dagnijas retrospekcijas ideja ir stāstīt par radošas personības likteni laikmeta griežu kontekstā. Būtisks Dainas Dagnijas ieguldījums Latvijas kultūrā ir nacionalā mīta interpretācija vizuālaja mākslā. Tautasdziesmu, buramvārdu un latviešu tautas vēstures tēma caurvij Dainas Dagnijas mākslu gadu desmitu garumā visdažādākajos stilistiskajos griezumos.

Ekspozīcija veidota hronoloģiski, vecāko darbu māksliniece gleznojusi 16 gadu vecumā, būs apskatāmi arī jaunākie darbi.

Skatīt galerijā
2.
3.
4.
5.
7.

«Forštates stāsti» Inga Jurova
Inga Jurova ir gleznotāja un Maskavas Forštates iedzīvotāja, kas savā jaunākajā projektā, absolūti dokumentāli fiksējot Maskavas Forštates arhitektūru, izmanto šo savu personisko pieredzi kā valodu, lai runātu par eksistenciālām tēmām - cilvēka likteni, dzīvību un nāvi. Inga Jurova pārstāv maģiskā reālisma virzienu glezniecībā, tāpēc gleznojot realistiskus motīvus, mākslinieci interesē metafiziskais un aiz ārējās formas slēptais lietu saturs.

Maskavas Forštate ir vēsturiski multikulturāls, savdabīgs un vitāls Rīgas rajons. Viens no izstādes vēstījuma slāņiem ir šī rajona atmosfēras dokumentēšana un nepamatotu stereotipu noraidījums.

Nereti mākslinieces gleznu varoņi ir dzīvnieki – ar cilvēciskām īpašībām un pārdzīvojumioem apveltītas būtnes, kuri līdzīgi arhitektūrai tiek lietoti kā metaforas, laika un garīgās dimensijas simboli.

Skatīt galerijā

Ērikas Kumerovas eļļas gleznu izstāde “Audekla vēstules”
No 2018. gada 3.marta līdz 1.aprīlim Kultūras centra Grata JJ, mākslas
galerijas MuseumLV 2. stāvā būs apskatāma Ērikas Kumerovas eļļas gleznu
izstāde “Audekla vēstules”.
30 izstādītie darbi, īpaši atlasīti šim projektam un tapuši no 2016. līdz 2018.gadam.
Dabā novēroti motīvi mākslinieces redzējumā pārtop intuitīvās
fantāzijās. Ērikas darbos vērojami izteiksmīgi un dzidri krāsu toņi,
eleganta kompozīcija, viegli, nesamāksloti triepieni un veikla tehnika.
Tie raisa pozitīvas, dzīvi apliecinošas emocijas.

Skatīt galerijā

Dižā vientulība
No 03.02. galerijas MuseumLV 1. stāvā apskatāma Artūra Bērziņa izstāde "Dižā vientulība". Izstāde apspēlē dažādus vērtību iemainīšanas un populisma veidus, kas manipulē ar cilvēcisko ego caur iedzimtiem un sociāli determinētiem raksturlielumiem, tādējādi uzpērkot mūsu prātus vairumā. Kā arī cenu, kuru jāmaksā katram atsevišķi - rietumu cilvēka dižo vientulību. Mākslinieka darbi svārstās starp nopietnības meklējumiem saturā un spēles pieeju formā - divojumā starp ideālismu un ironiju, kas ir raksturīgs metamodernisma virzienam. Kā parasti Artūra Bērziņa darbos, tēlu šķietami acīmredzamais vēstījums visdrīzāk ir mānīgs un satur sevī dubulto dibenu ar pretējo nozīmi, kā jau viss, kas mūs ielenc informatīvā kara laikmetā, kurā cilvēks cilvēkam pārvēršas par līdzekli. Izstādē būs apskatāmas gleznas, grafika, instalācijas un pat ēdami objekti, kuri velk paralēles ar to, ko mēs ielaižam sevī. Augsto kultūru bieži izspiež viegli utilizējami surogāti. Primitīva informācija, kuru mēs izvēlamies patērēt, ar mūsu apziņu rīkojas kā fastfood ar ķermeni. Līdzās tradicionālajam populismam “valstiskums un tēvija” mums piedāvā laikmetīgo - “individuālisms un tiesības”, jo jēdziens “atbildība” nav uzrunājošs. Tadējādi veidojas egocentrisku mašīnu civilizācija, kas ciklējas pati uz sevi, ir neaizsargāta no ārpuses un apēd sevi no iekšpuses. Šo procesu vairs neģenerē mistiska elite, bet gan mēs paši – instrumenti, kurus jābaro ar tiesībām un citiem ego-stimulantiem, līdz, nolemti totālai vientulībai un cilvēcisko sakņu sairšanai, zaudējam sevi.

Skatīt galerijā

Andreja Nadeždinska izstāde "Zelta zirnekļa tīkls"
Nadeždinskis vairāku gadu garumā devās ekspedīcijās Latvijas dabā, pētīja zirnekļu tīklus, atklājot veidu, kā tos var pārvietot un konservēt, saglabājot tīkla dabisko zīmējumu. Šis process ir ļoti sarezģīts un dārgs. Visbeidzot, zirnekļa tīkli tiek apzeltīti un mākslinieks no tiem veido dekoratīvas kompozīcijas, kļūstot par dabas fenomena līdzautoru. Zelts palīdz izcelt zirnekļa tīkla grafisko zimējumu dabiskajā apgaismojumā. Andreja Nadezdinska kompozīcijas ir unikālas - pielietotās tehnolpģijas ir oriģinālas, viņa atklātas. Zelta zirnekļa tīkls Nadeždinska izpildījumā varētu kļūt par neparastu un vērtīgu dāvanu cilvēkam, kas uz pasauli skatās bez aizspriedumiem. Ieeja bezmaksas Web: www.museumlv.com https://www.facebook.com/galerijamuseumlv Adrese: Galerija MuseumLV un kultūras centrs Grata JJ Andreja Pumpura iela 2 2. stāvs

Skatīt galerijā
MIX

Burtiskā māksla
Ar šo projektu MuseumLV atzīmē galerijas pastāvēšanas pirmo gadu, aicinot piedalīties visus māksliniekus, ar kuriem šajā laikā notikusi sadarbība, gan veidojot izstādes, gan piedaloties glezniecības seansos interneta tiešraidēs, gan arī tos, ar kuriem paredzēta sadarbība nākotnē.
Mākslas darbi ir radīti dažādās tehnikās, bet tos vieno orfogrāfisko zīmju, t.i. – burtu, izmantojums. Izstāde ir kultūras centra komandas un mākslinieku kopīgs vēstījums pasaulei gadu mijā.
Būs eksponēti gan agrāk tapuši darbi, kas atbilst tematikai, gan speciāli šim projektam radītie. Daļa autoru ir uzticīgi sev, turpinot strādāt sev raksturīgā stilā un formātā – piemēram: Dita Lūse, Ilze Jaunberga, Agate Apkalne, Ilze Smildziņa, Rihards Delvers, Roberts Diners, Lilija Dinere u.c.) Citi, kā Matiass Jansons, Jūlija Jeresjko, Inga Jurova, Anda Poikāne, Laura Feldberga u.c.) atļāvušies eksperimentēt un viņu veikums būs pārsteigums.
Modris Brasliņš ar zīmējumu ciklu risina sāpīgas sabiedrības problēmas. Edgars Ameriks un Miķelis Baštiks, iedvesmojoties no Anša Cīruļa vēsturiskajiem plakātiem, radījuši fontu, kuru materializējuši, izmantojot kūdru. Izstādē piedalās arī mākslinieki no Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas.
Galerijas otrajā stāvā apskatāmā LMA studentu izstāde sasaucas ar “Burtiskās mākslas tematiku”, inerpretējot šo vārdu spēli citā aspektā. Studentus kā kuratore sapulcinājusi gleznotāja Kristīne Kutepova.

Skatīt galerijā
KK
Cd
RD
RDZ

Exhibition "The Gods, Heroes, Reflections and Shadows" by Roberts Diners and Lilia Dinere
Exhibition "The Gods, Heroes, Reflections and Shadows" by Roberts Diners and Lilia Dinere

Skatīt galerijā

Ditas Lūses "Gaismas anatomija"
“Mirkļa starojumā radītais attēls, kurš lauj apskatīt to, kas citādi ir pilnībā apslēpts mūsu acīm – šī ir iespēja ielūkoties noslēpumā, atklāt neredzamo. Pētu un apbrīnoju cilvēku un zirgu kaulu un dažādu augu plastiskās formas dzestrajā rentgena staru radītajā gaismas spēlē. Man šķiet būtiski, ka tie ir dzīvi - dzīvu radību kauli. Rentgena uzņēmumus uztveru kā tādu visai personīgu, pat intīmu lietu. Ar rentgena stariem cilvēkā var ieskatīties daudz dziļāk, nekā ar jebkuru citu fototehniku. Tomēr reizē rentgens ir bezpersonisks, tajā ir zudusi individualitāte. Īsajā gaismas mirklī ķermeņa kauli un augu struktūras kļūst par tādu kā musturu, par ornamentu vai rakstu.
Ķermeni rentgenā izgaismo īss gaismas uzplaiksnījums, un tas ir
pretstatā ilgmūžīgajai gaismai, kura gadu simtiem iespīd senajās ēkās un
velvēs, kurus gleznoju. Šī laika dimensija man ir ļoti svarīga, tāpat
kā apziņa, ka sienas, grīdas, ornamenti ir atmiņu pilni, nes sevī
dzīves, likteņus, pavērsienus. Ornamenti ļauj parādīt telpas dziļumu,
kas savukārt dod iespēju ielūkoties vienatnes un klusuma sajūtu telpā.
Bet varbūt vēl svarīgāk ir tas, ka ornamenti it kā ievelk sevī.
Gleznojot portretus, ornamentu meditatīvais raksturs ļauj izcelt
noskaņojumu. Ar skatienu sekojot rakstiem, var aizklīst domās, uz mirkli
varbūt pazaudēt sevi, vai tieši otrādi, pabūt vienatnē ar sevi un
aizmirst par laiku”, par saviem darbiem stāsta māksliniece.

Skatīt galerijā